Valtera miljoni, LHF finanšu izaicinājumi un RFS “nulles punkts” – īsi par naudu sportā oktobrī

Basketbols

Ja septembrī savus budžetus atklāja pašmāju vīriešu basketbola klubi, tad oktobris bija mēnesis, kad savu finansiālo stāvokli atklāja “TTT Rīga”. Sastāvā palikušas tikai trīs profesionālās spēlētājas, savukārt budžets samazinājies aptuveni uz pusi, atklājis kluba valdes priekšsēdētājs Juris Švanders. Konkrēti skaitļi netika saukti, taču pirms iepriekšējās sezonas tika pausts, ka budžets būs tuvu miljonam, kas varētu nozīmēt, ka šosezon tas ir starp 400 un 500 tūkstošiem eiro.

Basketbola sakarā ir vērts pieminēt arī Latvijas basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretāru Kasparu Ciprusu. Kārtējo reizi tika tērzēta tēma par jūlija sākumā Rīgā notikušo 2024. gada Parīzes olimpisko spēļu basketbola kvalifikācijas turnīru, kurā Latvija ar 69:94 zaudēja Brazīlijai, tādējādi liekot aktualizēt jautājumu par to, vai izdevumi vairāku miljonu eiro apmērā dažu dienu turnīra rīkošanai bija tā vērti.

“Ja mēs tagad cīnāmies, kāpēc kāds dzīvojis nevis par 60, bet par 110-120 eiro istabiņā, tas ir nožēlojami. Es varu lepoties, ka šī brīža izlase dzīvo daudz labākos apstākļos nekā viņa dzīvoja agrāk. Šobrīd katrs spēlētājs dzīvo atsevišķā numuriņā, manos laikos mēs dzīvojām pa diviem. Laiks iet uz priekšu. Ja mēs tagad strīdamies, cik mūsu labākie spēlētāji apēduši vai nav apēduši kotletes, tas ir nožēlojami,” teica Cipruss.

Cipruss par OS atlasi Rīgā: Ja mēs strīdāmies, cik kotletes apēduši izlases spēlētāji, tas ir nožēlojami

Kristaps Valters punktu profesionālajai karjerai lika 2017. gadā. Karjeras laikā pārstāvot dažādas Eiropas komandas, latvietis nopelnīja 4,5-5 miljonus eiro, atceroties, ka pirmajā gadā “Skonto” komandā alga bija seši tūkstoši eiro, bet pirmā alga ārzemēs Turcija – 15 tūkstoši eiro. Basketbolists gan atzīst, ka tas noteikti nav limits, jo, pēc paša vārdiem, ja viņu ar šīm smadzenēm [kādas ir tagad] ieliktu 20 gadus atpakaļ, tad būtu pavisam kaut kas cits.

Ziemeļamerikā basketbols, gluži kā citi sporta veidi, ir industrija ar milzīgām summām. Lielas algas pelna ne tikai sportisti un treneri, bet arī citi šīs sfēras pārstāvji, kuri izklaidē skatītājus. Kļuvis zināms, ka viens no ESPN ekspertiem Stīvens Smits, kura līgums ar kanālu beigsies nākamgad, negrib piekrist piecu gadu piedāvājumam par 90 miljoniem dolāru, vēloties summu, kas ir par desmit miljoniem lielāka, proti, viņš vēlas pelnīt vairāk nekā, piemēram, Dāvis Bertāns savas NBA karjeras laikā.

Tikmēr Eirolīgā viens no stabilākajiem budžeta papildināšanas avotiem, ja neskaita naudu no sponsoriem, ir sodu iekasēšana no treneriem par tiesnešu kritizēšanu. Tā, Luka Banki bija spiests samaksāt 6 500 eiro, Andrea Trinkjēri – piecus tūkstošus. Tāpat “cietusi” arī Belgradas “Crvena Zvezda”, kura par līdzjutēju izdarībām divās spēlēs sodīta ar 30 tūkstošiem eiro.

Tiesnešu kritizēšana Banki izmaksā vairākus tūkstošus eiro

Hokejs

Latvijas hokeja federācija (LHF) priekšā ir diezgan izaicinoša sezona no finanšu viedokļa, var saprast no valstsvienības galvenā trenera Harīja Vītoliņa teiktā. Proti, gada beigās uz pasaules čempionātu Kanādā dosies Latvijas U20 hokeja izlase, tur aizvadīt arī divu nedēļu treniņnometni, savukārt nākamgad uz ASV būs jādodas arī U18 izlasei.

Šī iemesla dēļ novembra pauze pieaugušo izlasei šogad izpaliek un hokejistiem šī ir iespēja atpūsties un uzkrāt spēkus sezonas turpinājumam, savukārt decembrī, iespējams, lielā skaitā būs jāizsauc gados jaunie spēlētāji.

Okeāna otrajā krastā vietu Nacionālās hokeja līgas (NHL) komandas Filadelfijas “Flyers” sastāvā mēģina izcīnīt Rodrigo Ābols. Tiesa, īsi pirms sezonas sākuma viņš tika nosūtīts uz fārmklubu “Phantoms”, kas spēlē Amerikas hokeja līgā (AHL). Tas ietekmē arī viņa ienākumus – atrodoties NHL, uzbrucēja dienas alga tiktu skaitīta no 775 tūkstošiem dolāru par sezonu, tad AHL dienas alga tiek skaitīta no 450 tūkstošiem dolāru par sezonu.

Skatoties nedaudz uz priekšu – Milānas un Kortīnas olimpisko spēļu rīkotāji paziņojuši biļešu cenas. Lētākās būs uz hokeja grupu turnīru spēlēm gan vīriešiem, gan sievietēm – sākot no 30 eiro. Arī dārgākās biļetes būs uz hokeju – fināla apmeklēšana izmaksās no 450 līdz 1400 eiro.

Savukārt zviedru vārtsargs Robins Leners nonācis situācijā, kādā gribētu nonākt vismaz daļa no citiem cilvēkiem – proti, viņš pat nebija ieradies uz Vegasas “Golden Knights” treniņnometni, kas viņam bija jāizdara pat par spīti atrašanos ilgtermiņā savainoto spēlētāju sarakstā. Tomēr savus kontraktā atlikušos 4,4 miljonus viņš saņems, tie gan netiks skaitīti kluba algu griestos, kas Vegasai atstāj vietu, lai piesaistītu kādu citu spēlētāju. Par vārtsargu runājot – viņš savu karjeru, visticamāk, jau ir noslēdzis.

Veiksmīgi beigušas pārrunas starp Bostonas “Bruins” un vārtsargu Džeremiju Sveimenu, abām pusēm vienojoties par astoņu gadu un 66 miljonu vērtu līgumu. Pārrunas gan bija nedaudz ievilkušas, tomēr paraksti tika likt pirms sezonas, kas noteikti bija laba ziņa “Bruins” menedžmentam.

Citi sporta veidi

Runājot par citiem sporta veidiem, noteikti izceļams Rafaela Nadala lēmums beigt karjeru. 22 uzvaras “Grand Slam” turnīros viņu padara par vienu no visu laiku ievērojamākajiem šī sporta veida pārstāvjiem. Karjeras laikā Spānijas tenisists nopelnīja visai iespaidīgu summu – 134,9 miljonus dolāru

RFS prezidents atklājis, ka dalība Eiropas līgas pamatturnīrā, visticamāk, klubam šo futbola sezonu ļaus noslēgt “uz nullēm”. Proti, pati iekļūšana šajā fāzē klubam atnesa ap 4,2 miljoniem eiro, savukārt papildus “ienākumi” var rasties no sportiskiem rezultātiem – 150 tūkstoši eiro par neizšķirtu un 450 tūkstoši eiro par uzvaru.

“Arī par Latvijas čempionu titulu no UEFA iegūst aptuveni 260 tūkstošus. Vēl neesmu kopējos ciparus redzējis, bet prognozējam, ka šis gads būs uz nullēm, ka prezidentam nevajadzēs pielikt klāt naudu. Mums vajadzētu būt uz nullēm, jo skaidrs, ka arī budžets izaug ar šīm spēlēm, organizāciju, izbraukumi, pārlidojumi, stadionu īres. Tur varbūt arī biļetes segs, bet budžets jebkurā gadījumā izaug, bet ceram, ka šogad tas vismaz būs uz nullēm,” teica Verpakovskis.

Savukārt kļuvis zināms, ka 2025. gadā valsts sporta nozarei plāno atvēlēt 56,4 miljonus eiro. Sporta organizāciju, programmu un pasākumu finansēšanai 2025. gadā tiek saglabāta šogad noteiktā kārtība un dotācija šim atbalstam ieplānota 22 769 703 eiro apmērā. Salīdzinājumā ar šo gadu, federācijām 2025. gadā būs pieejami papildus 416 tūkstoši eiro. Turklāt palielināts finansējuma īpatsvars, kas novirzāms bērnu un jauniešu sportam, no 40% šogad līdz 50% nākamgad.

Sporta finansējums 2025. gadā – vairāk līdzekļus novirzīs bērnu un jauniešu sportam