Jaunieceltais Latvijas basketbola izlases treneris Arnis Vecvagars Latvijas basketbola savienības mājaslapā basket.lv dalījies savu iespaidos par gaidāmo FIBA Pasaules kausa kvalifikācijas ciklu un pieskāries arī citām tēmām.
Vecvagaram vaicāts, vai ņemot vērā, ka viņam nav lielas pieredzes kā galvenajam trenerim augstā līmenī, vai viņš ir gatavs jaunajam izaicinājumam, uz ko viņš atbildējis: “Par motīviem, kāpēc amats tika piedāvāts man, jāprasa LBS vadībai, bet, kad priekšlikums izskanēja, biju gatavs to izskatīt un pieņemt.”
Tāpat izcelts, ka Vecvagars nav strādājis pat ar nevienu vadošo Latvijas basketbola līgas komandu.
“No “VEF Rīga” vai “Ventspils” darba piedāvājumi līdz šim nav bijuši, bet tas nenozīmē, ka savu trenera karjeru uzskatu par neizdevušos. Jūrmalas komandā nebūvējām gaisa pilis un nesacentāmies ar citiem klubiem dārgu spēlētāju piesaistīšanā, tomēr divās sezonas no trijām tabulā aiz sevis atstājām labāk nodrošinātas komandas ar sastāviem, kas uz papīra šķita spēcīgāki. Mieles palikušas par pagājušo sezonu, kad neizdevās iekļūt izslēgšanas turnīrā. Lielā mērā objektīvu iemeslu – traumu epidēmijas – dēļ, bet tāpēc neveiksmes nebija mazāk sāpīgas,” skaidro treneris.
Vecvagaram arī norādīts, ka neskatoties uz to, ka pastāvēja uzskats, ka esošais izlases modelis ir mentāli spēcīgs, kārtējo reizi netika uzvarēta izšķirošā spēle (zaudējums Slovēnijai 1/4 finālā), kas bija “ņemama”.
“[Pārmetumi] turpinās skanēt, ja vien kādā turnīrā nesasniegsim bilanci 9-0, ko šogad izdarīja Slovēnijas izlase. Protams, ja piedzīvots zaudējums, tātad kaut kas nav izdarīts pareizi. Bet – pirms šīs izšķirošās neveiksmīgās spēles bija virkne citu, ne mazāk izšķirošu, kurās tomēr izdevies uzvarēt, norādīja Vecvagars, turpinot skaidrot iemeslus, kas pret Slovēniju bija jādara citādāk – “Katrā spēlē treneris daudz ko var izdarīt savādāk. Paņemt pārtraukumu agrāk vai vēlāk, izdarīt vai neizdarīt kādu spēlētāju maiņu. Bet – neviens jau nezina, kā būtu, ja būtu. Vēsturi nevar pārrakstīt. Spēles vadīšana, tāpat kā spēlētāju darbības laukumā, notiek sajūtu līmenī nevis pēc iepriekš izstrādātām formulām. Reizēm trāpi desmitniekā vai vismaz devītniekā, reizēm nē. Un nav teikts, ka viss notiks loģiski. Piemēram, gribi nomainīt spēlētāju, bet nokavē un viņš pēkšņi trāpa ļoti sarežģītu metienu, kas maina spēles gaitu.”
Trenerim arī vaicāts par Bagatska lomu un viņa komandu, ko viņš gribētu redzēt ap sevi.
“Ainars gan mūsu sarunās, gan valdes sēdē apliecināja, ka labprāt palīdzēs man, ja tas būs iespējams un nepieciešams. Nav runa par oficiālu statusu valstsvienības vadības štābā. Protams, padomus uzklausīšu, tāpat, kā ieklausīšos klubu treneru domās. Taču lēmumus pieņemšu pats.
Palīgu lomās labprāt redzētu Jevgeņiju Kosuškinu un Artūru Visocki-Rubeni, kurš bija treneru štābā Stambulā. Kosuškins bijis galvenā trenera palīgs U20 u U16 izlasēs, kas izcīnīja sudraba medaļas un četrus gadus strādā “VEF Rīga” komandā, kur spēlējuši daudzi izlases kandidāti. Abi ir atsaukušies piedāvājumam un, ceru, vienosimies ar viņu darba devējiem klubos. Noderēs arī Viktora Lāča zināšanas un pieredze – spēlētāju fizisko kondīciju īsā laikā būtiski ietekmēt nevarēsim, bet būs svarīgi palīdzēt spēlētājiem atjaunot spēkus, uzturēt organismu tonusā”, norādīja Vecvagars.
Tāpat treneris paziņojis, ka neskatoties uz to, ka šajā vasarā ārpus kandidātu loka palika Rolands Freimanis, viņa vadītajā izlasē uzbrucējs tiks iekļauts kandidātu sarakstā un viņam tiks dota iespēja sevi pierādīt.
Pilnu interviju lasiet šeit.
Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām
Mīļākais sporta veids
Aktuālās tēmas
Interesanti un saprotami par sportu