Vecvagars: Kurucs ir vajadzīgs Latvijas basketbolam
Latvijas Basketbola savienība novembra beigās paredzētajām FIBA Pasaules kausa izcīņas 2019 kvalifikācijas turnīra pirmajām spēlēm ar Turcijas izlasi (24. novembrī Bursā) un Zviedrijas izlasi (26. novembrī plkst.17 “Arēnā Rīga”) reģistrējusi 24 spēlētājus. Kandidātu saraksts izsaucis lielākas vai mazākas diskusijas basketbola aprindās. Sportazinas.com sazinājās izlases galveno treneri Arni Vecvagaru, lai lūgtu viņa komentāru par sastāva aktualitātēm un citiem jautājumiem.
Iesākumā, lūdzu, pastāstiet, pēc kādiem principiem vadījāties izvēloties kandidātu sarakstu un kā notika sadarbība ar LBS treneru komisiju?
Treneris izvēlās spēlētājus, kas, viņaprāt, var dot labākos rezultātus un iederās trenera izstrādātajā spēles plānā. Visiem formula ir vienāda. Runājot par sadarbību ar treneru komisiju, tad tā ir tāda procedūra – komisijai tiek stādīts priekšā trenera izvēlētais spēlētāju saraksts, notiek tā publiska apspriede, vienmēr ir iespējams kādu spēlētāju rekomendēt un kāda idejas tiek arī ņemtas vērā. Tas ir normāls darba process. Tā kā nekādu iebildumu nebija, tika apstiprināts konkrētais saraksts. Nenotiek tā, ka tiek pateikts, ka jāņem viens vai otrs spēlētājs. Varbūt notiek diskusija par vienu vai otru atsevišķu indivīdu, bet gala lēmums pieder man. Šāds modelis strādā un domāju arī turpmāk tas tiks izmantots.
Šogad bija kādi ieteikumi no Treneru komisijas?
Artūra Strautiņa gadījums ir piemērs, kad Treneru komisijā izskanējušais viedoklis tiek ņemts vērā, papildinot kandidātu sarakstu.
Kā notiek komunikācija ar spēlētājiem?
Ar visiem spēlētājiem, kurus tuvākajā laikā aicināšu uz treniņprocesu, esmu sazinājies. Kādu esmu saticis klātienē, ar kādu esmu runājis telefoniski, tā kā tas nav nekāds noslēpums un komunikācija ar spēlētājiem notiek.
Kuruca sakarā aktuāls ir konkrēts LBS pieņemtais lēmums par viņa neaicināšanu uz izlasi. Kā Jūs varētu komentēt situāciju ar to?
Toreiz, ja nemaldos, tika pieņemts lēmums, ka Kurucu būs iespējams uzaicināt uz izlasi ar atsevišķu valdes lēmumu. Valdes sēdē, kurā es tiku apstiprināts par izlases galveno treneri, es prezentēju arī iespējamās sastāva iezīmes. Arī Kuruca vārds tur figurēja. Tajā sēdē nekādas lielas pretenzijas no kāda puses nebija. Bija atsevišķi jautājumi, bet neviens neteica, ka es to nedrīkstu darīt. Man pajautāja, kā es uz to skatos, uz ko es atbildēju, ka tuvākajā nākotnē viņš ir reāls izlases kandidāts un domāju, ka Latvijas basketbolam viņš ir vajadzīgs, pēc kā jautājumu vairs nebija un, iespējams, tuvākajā laikā būs valdes sēde, kur arī attiecīgi par to tiks lemts.
Paziņojot kandidātu sarakstu minējāt, ka šobrīd nav laika eksperimentiem, bet vai ņemot vērā Kuruca sniegumu šosezon, tas nav nedaudz eksperiments?
Pirmkārt, Kurucs arī starptautiski ir novērtēts kā ļoti labs spēlētājs. Gan NBA drafta prognozēs, gan Eiropā. Es domāju, ka neviens neapstrīdēs to, ka Latvijas basketbolam nākotnes kontekstā šāds basketbolists ir nepieciešams. Otrkārt, es uzskatu, ka izlases kontekstā mums viņš pēc iespējas ātrāk ir jāpārbauda klātienē un vispirms treniņos ir jāpārliecinās uz ko viņš ir spējīgs, un kādā sportiskajā formā viņš šobrīd atrodas. Jo vairākus gadus, dažādu iemeslu dēļ, mums šāda iespēja nav bijusi. Tikai pārbaudot viņu darbībā mēs varēsim uzdot visus interesējošos jautājumus viņa sakarā. Esmu ar viņu runājis personiski. Viņš pauda gatavību ierasties un pārstāvēt savu valsti, cīnīties par vietu sastāvā un darīt visu, uz ko ir spējīgs, lai palīdzētu izlasei. Šajā pozīcijā, kurā viņš spēlē, ja mums gadījumā nāksies iztikt bez Jāņa Timmas, pateicoties visām Eirolīgas un FIBA nesaskaņām, es domāju, viņš būtu reāls kandidāts un šo vietu varētu dalīt kopā ar Žani Peineru. Divu metru garu spēlētāju kā viņš, kas var būt bīstami no distances un spēj produktīvi darboties ārējā līnījā, mums Latvijā nav nemaz tik daudz, lai mēs tā vieglprātīgi no tā atteiktos. Bet spriest par to, cik viņš reāli ir gatavs palīdzēt izlasei, mēs varēsim vien pēc tam, kad būsim viņu redzējuši klātienē. Mana iekšējā pārliecība saka, ka viņš ir pārbaudīšanas vērts spēlētājs, lai novērtētu viņa varējumu kaujas apstākļos. Viņš trenējas ar “Barcelona” pirmo komandu, viņam ir regulāra spēļu prakse Spānijas otrajā līgā, tāpēc, uzskatu, ka viņš ir jāpārbauda.
Runājot par Bagatski, oficiāls statuss viņam pagaidām nav piešķirts, bet vai esat jau apsprieduši kādus potenciālos scenārijus, kā viņš varētu palīdzēt izlasei, ja viņš būs pieejams?
Pēdējā laikā konkrēti šo tēmu neesam apsprieduši, bet mūsu iepriekšējās sarunās viņa atbilde bija, ka viņš jebkurā laikā ir gatavs palīdzēt izlasei jebkādā veidā, kā tas būtu nepieciešams, un viņš to vienmēr arī darīs. Par sīkāku lomu sadalījumu runāsim un vienosimies, kad viņš būs atgriezies no Amerikas.
Parunāsim par pretiniekiem. Kā norit darbs to izpētē?
Pretinieku izpēte praktiski notiek jau visu laiku, un tie, kuri spēlēs, mēs precīzi uzzināsim vēlāk, bet viņu individuālā meistarība un varējums redzams jau ir visas aktīvās sezonas laikā. Tiklīdz mēs zināsim galējo divpadsmitnieku, tā mēs zināsim konkrētāk, kā gatavoties, kādi viņiem ir centra spēlētāji, kādi ārējās līnījas un citas nianses. Ja runājam par gatavošanos kā tādu, tad skaidrs, ka informācija ir publiski plaši pieejama par visiem 24 spēlētājiem, kas šobrīd ir pieteikumā, ir iespējams apkopot visu nepieciešamo informāciju, un pēc tam zinot, kuri spēlētāji nebūs, tas loks sašaurinās un attiecīgi no tā arī izrietēs mūsu darbs gatavošanās procesā. Ņemot vērā, ka komandām nebūs pārbaudes spēles, izejot no spēlētāju individuālās analīzes, mēs varēsim tikai prognozēt kā katrs pretinieks spēlēs. Tādā veidā mēs arī gatavosimies.
Minējāt ka šis saraksts ir kā signāls spēlētājiem, ka viņi ir novērtēti. Tika minēti vairāki spēlētāji, kuri itkā būtu pelnījuši šādu atzinību, piemēram, arī Rinalds Mālmanis.
Es domāju, ka Mālmaņa gadījumā viņš ir spēris mazu pussolīti augstākā līmeņa basketbola virzienā, un lai pavisam nopietni viņu vērtētu kā reāli iekļaujamu spēlētāju kandidātu sarakstā, viņam šis līmenis ir jānotur un jānostabilizē savs sniegums. Es Rinaldu pazīstu pietiekami ilgu laiku, pagājušajā gadā viņš arī spēlēja Valmierā un mēs visi redzējām, ka reāls izlases kandidāts uz to brīdi viņš vēl nebija. Es novēlu viņam nostabilizēt savu spēli, nostabilizēties kluba sastāvā un nekur uzaicinājums uz izlasi neizpaliks, bet šobrīd uzskatu, ka ar pāris veiksmīgām vai ne tik veiksmīgām spēlēm izdarīt nākošo soli, kas būtu iekļaušana izlases kandidātu lokā, būtu pārragri. Jāļauj puisim aprast ar to domu, ka viņš ir nonācis nākošajā līmenī, nostabilizēt savu sniegumu, iekļauties vēl vairāk komandas rotācijā un tad jau rezultāti neizpaliks. Ir jāsaprot, ka īstā meistarības mēraukla ir stabilitāte. Mēs nevaram pēc katras spēles, kad kāds spēlētājs veiksmīgi nospēlē, teikt, ka viņš uzreiz ir nākošajā līmenī. Tiklīdz viņš būs stabila vērtība klubā, kur viņš spēlē, viņš noteikti būs sarakstā un nekur viņš nepazudīs. Uzskatu, ka šī ažiotāža par puisi, kurš tikai tagad sācis iekļauties sava kluba rotācijā, ir par lielu. Visam savs laiks. Viņš turpinās strādāt un progresēt un izsaukums uz izlasi būs.
Tad uzskatat, ka Lomažs šobrīd atbilst šim līmenim?
Lomaža gadījumā, tāpat kā Rinaldu, es pazīstu jau no jaunatnes izlases laikiem, kur viņš bija izteikts līderis. Biju arī uz Ventspils spēli FIBA Čempionu līgā ar Vācijas komandu un redzēju, ka viņš jau atgūstas. Runāju arī ar treneri un viņa spēles laiks un sniegums iet uz augšu. Tāpat atgādināšu tiem, kas varbūt nav pamanījuši, ka Mālmanis un Lomažs ir dažādu pozīciju spēlētāji. Attiecīgi no tā izrietēja arī mana izvēle. Ja mums būtu problēmas garajā galā un man prasītos kandidātu sarakstā iekļaut ceturtā numura pozīcijas spēlētāju, ja šī pozīcija jau nebūtu pietiekami nokomplektēta, Mālmanis arī būtu iekļauts. Bet šobrīd situācija pēc tā neprasīja.
*Latvijas izlase spēlē vienā grupā ar jau iepriekš minētajām Turciju un Zviedriju, kā arī Ukrainas izlasi. Komandas aizvadīs divu apļu grupu turnīra un nākošajai kārtai kvalificēsies trīs labākās, kur pretī stāsies A grupas (Spānija, Slovēnija, Melnkalne un Baltkrievija) trīs labākās komandas.
