Vecvagars par izlasi kā prioritāti, darba specifiku Kazahstānā un sastāva iespējām
Kā zināms, Latvijas vīriešu valstsvienības galvenais treneris Arnis Vecvagars līdz 2018./19. gada sezonas beigām noslēdzis līgumu ar Kazahstānas vicečempioniem Atirau “Barsy”, kas spēlē savas valsts čempionātā un Balkānu līgā.
Treneris jau pāris nedēļas apgūst jaunos pienākumus, tāpēc Sportazinas.com sazinājās ar Vecvagaru, lai noskaidrotu, kā viņš ir iejuties, kā arī aprunātos par citām aktualitātēm.
Kā nonācāt pie “Barsy” varianta?
Jau iepriekš biju nedaudz pazīstams ar kluba vadību, bet uzrunāja mani kāds aģents, kurš pavēstīja, ka klubs vēlas mainīt treneri un pavaicāja, vai nevēlos doties turp. Palūdzu pāris dienas padomāt un piekritu.
Vai jau sezonas laikā bija kādi piedāvājumi un interese par Jūsu pakalpojumiem arī kādā citā klubā?
Nemēdzu runāt par iespējām, kas dažādu iemeslu dēļ nav piepildījušās, bet interese un piedāvājumi bija.
Ko Jūs iepriekš zinājāt par Kazahstānas basketbola saimniecību un kā to raksturotu?
Izteikts Kazahstānas basketbola flagmanis, protams, ir “Astana”, kuru vada Kazahstānas basketbola leģenda Valērijs Tihoņenko, un kuri ar mainīgām sekmēm spēlē VTB līgā (šī sezona pagaidām ir viena no veiksmīgākajām pēdējos gados – “Astana” šobrīd ieņem augsto piekto vietu – red.). Pie tam arī izlase vēl saglabā cerības kvalificēties Pasaules kausam. Zināms līmenis ir.
Kādi ir Jūsu pienākumi klubā, izņemot galvenā trenera amatu?
Klubs vēlas, lai palīdzu viņiem ar savu pieredzi un zināšanām visos kluba līmeņos – gan bērnu, gan jauniešu un, protams, arī strādājot ar galveno komandu. Konsultēju un pamācu jauniešu un bērnu trenerus. Klubs ļoti novērtē un ciena mūsu zināšanas un cenšas tās vispusīgi izmantot.
Par Kazahstānu dzirdēti daudz stāsti. Vai arī Jūs esat dzirdējis ko “ekstraordināru”?
Nē, neesmu ne dzirdējis, ne saskāries ar neko tādu, kas mani pārsteigtu nesagatavotu. Savā dzīvē jau esmu daudz redzējis un piedzīvojis.
Kā esiet iejuties, un kādas ir sajūtas par pirmajām darba nedēļām?
Iejuties esmu labi. Nekādi lielie pārsteigumi nesagaidīja, jo biju jau ievācis man interesējošo informāciju. Apstākļi darbam ir labi un atliek vien rūpīgi strādāt. Komandā šobrīd notiek pārbūves process. Esam šķīrušies no četriem spēlētājiem, bet vietā paņēmuši divus ārzemniekus un divus spēlētājus no jaunatnes komandas, kā arī esam vēl vismaz viena spēlētāja meklējumos. Grafiks ļoti saspringts un ir jāveic ļoti gari ceļojumi uz spēlēm. Piemēram, šodien (5. janvārī – red.) devāmies izbraukumā un atpakaļ Atirau būsim tikai 3. februārī. Pie šāda grafika, protams, jāpierod…
Jau iepriekš Kazahstānā ir strādājuši treneri ar “vārdu”, kā piemēram, Aleksandrs Trifunovičs Astanā. Nākuši ar domu, ka attīstīs sistēmu kopumā, bet neviens beigās ilgi tur nevēlas palikt. Jūs tas nebiedē, ka ieguldītais darbs var palikt vējā, ņemot vērā šīs valsts basketbola saimniecībā notiekošo procesu specifiku?
Man uzticēti konkrēti pienākumi klubā, kurus centīšos veikt pēc labākās sirdsapziņas. Tas vai kādam trenerim, spēlētājam vai kādam citam no kluba mani padomi un redzējums noderēs ilgtermiņā, lai paliek šo cilvēku ziņā…
Vai LBS nebija pretenziju par Jūsu pievienošanos klubam? Kāda bija viņu nostāja šajā jautājumā?
Attieksme bija konstruktīva. Jau 2017. gada rudenī, kad mani apstiprināja amatā, valdē runājām, ka man jāizmanto iespēja strādāt klubā, ja tāda tiek piedāvāta, jo trenerim regulāra prakse ir noderīga. Protams, ievērojot valstsvienību kā prioritāti. Par “Barsy” piedāvājumu informēju LBS vadību un saņēmu atļauju turpināt sarunas ar nosacījumu, ka netiek traucēts mans darbs valstsvienībā.
Kā norisināsies turpmākais darbs ar izlasi – kas pamainīsies?
Komunikācijā ar spēlētājiem, viņu pārstāvjiem, maniem kolēģiem valstsvienībā un LBS vadību, kā arī par pretiniekiem pieejamās informācijas apkopošanā nekādas izmaiņas nav plānotas.
Iepriekš šī komanda ir aizvadījusi treniņnometnes Latvijā. Vai arī šogad tas ir plānots?
“Barsy” Latvijā, visticamāk, uzturēsies ļoti reti vai neuzturēsies vispār.
Pievērsīsimies izlases jautājumam. Vai ir kādas indikācijas, ka uz noslēdzošo FIBA Pasaules kausa kvalifikācijas logu izlasei varētu pievienoties kāds no Eirolīgas spēlētājiem?
Strādājam, lai tas notiktu. Tiklīdz būs konkrētas atbildes, tas tiks darīts zināms publiski. Pagaidām nevēlos spekulēt.
Jūs kā treneris arī iesaistāties komunikācijā ar klubiem?
Pienākumi ir sadalīti tā, lai tiktu izmantotas visas iespējas un nekas lieki nedublētos.
Kas ir tie argumenti, kas tomēr palīdz pārliecināt klubu vadības laist spēlētājus uz izlasi sezonas laikā?
Argumenti katrai situācijai un klubam ir atšķirīgi. Uz to ir jāskatās kopumā – kāda vieta turnīra tabulā ir klubam, kāda ir spēlētāja loma komandā, vai tiek palaisti arī citu izlašu spēlētāji un vēl daži aspekti. Protams, daudz kas atkarīgs arī no paša spēlētāja! Cik uzstājīgi viņš vēlas un pieprasa klubam, lai viņam dotu atļauju braukt uz izlases spēlēm. Visos gadījumos cenšamies rīkoties tā, lai maksimāli ievērotu visu iesaistīto pušu intereses. Ļoti ceru, ka mūsu rindās uz februāra spēlēm būs vēl papildinājumi no Eirolīgas spēlētājiem!
Pagājušajā gadā izlasei izdevās piesaistīt Rodionu Kurucu, kuram praktiski nebija spēles laika “Barcelona Lassa” rotācijā. Šogad līdzīgā situācijā ir Rolands Šmits. Vai esat apsvēruši iespēju uzrunāt klubu par viņa piesaisti izlases vajadzībām?
Ar Rolandu Šmitu un viņa pārstāvjiem un kluba vadību komunikācija notiek tieši tāpat, kā ar citiem Eirolīgas spēlētājiem. Atsauce uz Kuruca gadījumu nav korekta. Pirms gada “Barcelona” Kurucu bija nosūtījusi spēlēt uz fārmklubu, bet ar lielo klubu viņš darbojās tikai treniņos. Toreiz Rodions pats pieņēma lēmumu atsaukties aicinājumam un pievienoties izlasei. Šmits ir “Barcelona” pamatrotācijas spēlētājs, kaut arī diemžēl ne visās spēlēs tiek iekļauts divpadsmitniekā. Kāds būs Šmita lēmums, to mēs redzēsim…
Kā raugāties uz izšķirošo kārtu kvalifikācijas turnīrā?
Apņēmīgi – mūsu izredzes ir pašu rokās!
