Visi četri Latvijas grieķu-romiešu cīkstoņi piedzīvo priekšlaicīgus zaudējumus Rīgā notiekošā EČ pirmajā

(Papildināts ar informāciju par medaļu ieguvējiem.)

Rīga, 13.marts, LETA. Visi četri Latvijas grieķu-romiešu cīkstoņi svētdien piedzīvoja zaudējumus Rīgā notiekošā Eiropas čempionāta pēdējās dienas pirmajās cīņās, bet pēc tam netika arī pie iespējas cīnīties gandarījuma turnīros.

Svarā līdz 71 kilogramam Kristaps Kalnakārklis nespēja atrast jebkādus argumentus un jau pirmajā periodā ar 0:8 piekāpās 2010.gada Eiropas un pasaules čempionam svara kategorijā līdz 60 kilogramiem azerbaidžānim Hasanam Alijevam.

Pašlaik 25 gadus vecajam Kalnakārklim pieaugušo konkurencē nav lieli sasniegumi, taču 2010.gadā viņš Eiropas junioru čempionātā bija astotais.

Par Eiropas čempionu kļuva Varšams Boranjans no Armēnijas, kurš finālā ar 3:0 uzvarēja Aleksandaru Maksimoviču no Serbijas. Savukārt bronzas medaļas ieguva Kalnakārkli uzvarējušais Alijevs un ungārs Balints Korpasi.

Savukārt svara kategorijā līdz 75 kilogramiem Jevgeņijs Koļcovs kvalifikācijas kārtā piekāpās citam Azerbaidžānas cīkstonim Elvinam Mursaļijevam, kurš pērn Eiropas spēlēs tika kronēts par kontinenta čempionu.

Pirmās divas minūtes sportistiem neizdevās gūt punktus, tomēr tad azerbaidžānis Latvijas pārstāvi noguldīja uz krūtīm, un nākamo desmit sekunžu laikā veica pārmetienu un vēlreiz nolika Koļcovu uz krūtīm, panākot 8:0 un noslēdzot cīņu priekšlaicīgi.

Uzvaru šajā svara kategorijā izcīnīja Zurabi Datunašvili no Gruzijas, kurš izšķirošajā mačā pārspēja serbu Viktoru Nemešu. Datunašvili līdz šim bija kļuvis par pasaules vicečempionu, bet Eiropas čempionātos reizi bija otrais un trešais, tagad nopelnot pilnu medaļu komplektu. Savukārt bronzas godalgas izcīnīja Karapets Čaljans no Armēnijas un Lāslo Šabo no Ungārijas.

Tikmēr svara kategorijā līdz 80 kilogramiem Aleksandrs Višņakovs astotdaļfinālā sacentās ar horvātu Božo Starčeviču, kurš pirms trim gadiem Eiropas čempionātā izcīnīja bronzu.

Pirmā puslaika beigās horvātu cīkstonim izdevās Višņakovu pārmest un noguldītu uz krūtīm, kas pretiniekam deva rezultātu 4:0. Otrā puslaika pirmajā minūtē par Latvijas pārstāvja pasivitāti Starčevičs saņēma vēl vienu papildu punktu. Sākoties cīņas pēdējai minūtei, horvāts nopelnīja vēl četrus punktus, pirms laika uzvarot Višņakovu.

Višņakova labākais sasniegums karjerā ir 2009.gadā izcīnīta piektā vieta Eiropas čempionātā.

Par Eiropas čempionu kļuva Paskāls Eizele no Vācijas, kurš finālā ar 8:0 priekšlaicīgi pārspēja Edgaru Babajanu no Polijas. Trešās vietas ieņēma Rajbeks Bisultanovs, kurš pārstāv Dāniju, un Aslans Atems no Turcijas.

Savukārt svarā līdz 85 kilogramiem Iļja Rešetņikovs astotdaļfinālā spēkojās ar lietuvieti Laimuti Adomaiti.

Pirmā puslaika pēdējā pusminūtē Lietuvas sportistam izdevās Rešetņikovu pacelt otrajā stāvā un veikt veiksmīgu pārmetienu, panākot 4:0. Otrā puslaika pirmajā minūtē dienvidu kaimiņam izdevās Latvijas pārstāvi noguldīt uz krūtīm un uzreiz pēc tam pārmest pāri, panākot 8:0 un noslēdzot dueli priekšlaicīgi.

Zelta medaļu izcīnīja Žans Beleņuks no Ukrainas, kurš finālā ar 5:2 uzvarēja Roberti Kobliašvili no Gruzijas. Bronzas medaļas ieguva Tadeušs Mihaliks no Polijas un vācietis Deniss Kudla.

Pēc zaudējuma pirmās kārtas cīņās Latvijas pārstāvji saglabāja cerības piedalīties gandarījuma turnīrā par bronzu, taču neviens no viņu pāridarītājiem nespēja sasniegt finālu, tāpēc mājiniekiem turnīrs noslēdzās.

Rešetņikovs ieņēma 20.vietu 22 dalībnieku konkurencē, Kalnakārklis palika 23.vietā starp 25 sportistiem, Koļcovs ierindojās pirmspēdējā 24.pozīcijā, bet Višņakovs palika pēdējais, ieņemot 21.vietu.

Kā zināms, pirmās četras dienas čempionātā tika dalītas medaļas brīvajā cīņā un sieviešu cīņā. Divkārtējā Latvijas labākā sportiste Anastasija Grigorjeva otrdien dramatiskā cīņā kļuva par četrkārtēju Eiropas čempioni, triumfējot svara kategorijā līdz 63 kilogramiem.

Savukārt sestdien dalību sacensībās uzsāka grieķu-romiešu cīkstoņi, kur par pārsteigumu svara kategorijā līdz 66 kilogramiem parūpējās Ņikita Masjuks, aizkļūstot līdz pusfinālam un pēcāk izcīnot piekto vietu.

Eiropas čempionātā brīvajā cīņā, grieķu-romiešu cīņā un sieviešu cīņā Latviju pārstāvēja 22 sportisti. Sacensības Rīgā pulcēja 650 sportistus no 38 valstīm, jo dalība šajās sacensībās bija obligāts Starptautiskās Cīņas federācijas (UWW) priekšnoteikums atlētiem, kuri plānojuši cīnīties par Riodežaneiro olimpiskajām ceļazīmēm kvalifikācijas turnīros, kas notiks aprīlī un maijā. Eiropas čempionātā netiek dalītas olimpiskās ceļazīmes.

Latvijā pirmo reizi notika Eiropas čempionāts gan brīvajā cīņā vīriešiem un sievietēm, gan arī grieķu-romiešu cīņā vīriešiem. Pirms 90 gadiem, 1926.gadā, Latvija uzņēma pirmās kontinenta meistarsacīkstes, kas gan pulcēja tikai grieķu-romiešu cīņas meistarus no septiņām valstīm, jo brīvā cīņa Eiropā vēl nebija guvusi popularitāti. Savukārt 2003.gadā Rīgā notikušajā Eiropas čempionātā sacentās tikai brīvās cīņas pārstāvji sieviešu un vīriešu konkurencē.