“Zeļļu” jaunpienācējs Čempions par iejušanos Latvijā, Rīgu, lomu komandā un uzvārdu
Trešdien tirdzniecības centrā “Domina” norisinājās “Optibet” Latvijas-Igaunijas basketbola līgas vicečempionu “Rīgas Zeļļu” mediju diena. Galvaspilsētas klubs atklāja jaunumus pirms 2025./2026. gada sezonas, tostarp oficiāli prezentējot visus komandas spēlētājus. No pagājušās sezonas sastāva palikuši seši basketbolisti, bet vienlaikus ir seši jaunpienācēji.
Viens no starpsezonas papildinājumiem ir 23 gadus vecais amerikāņu uzbrucējs Frenks Čempions, kurš iepriekšējos piecus gadus pavadīja ASV koledžu čempionātā (NCAA), sākotnēji spēlējot otrajā divīzijā, kam pagājušajā sezonā sekoja lēciens uz pirmo divīziju. “Zeļļu” sastāvā viņš piedzīvos debiju profesionālajā basketbolā.
Mediju dienas pasākumu arī apmeklēja portāls “Sportazinas.com”, kas izmantoja iespēju, lai aprunātos ar Čempionu. Amerikānis dalījās iespaidos par līdz šim pieredzēto Latvijā, kā arī lūkojās uz gaidāmo sezonu.
Vai tev šis bija pirmais šāda veida mediju dienas pasākums?
Esmu šādos pasākumos arī piedalījies koledžā, bet šī bija pirmā reize, kad man bija jāģērbjas uzvalkā, jāizskatās nedaudz šiki. Bet jā, arī koledžā mums tādas kā mediju dienas un komandas prezentācijas, kur gājām runāt cilvēku priekšā. Ir diezgan līdzīgi.
Tad jau laikam nekas šokējošs tas nebija.
Tas nepavisam nesagādāja šoku. Varbūt man bija citādāk, jo bija ilgs pasākums, bet es nesapratu, kas tika teikts. Tādēļ vienkārši sēdēju un centos izbaudīt atmosfēru.
Nu ja tas nesagādāja šoku, kā līdz šim bijis ar citām lietām Latvijā?
“Pirms tam tikai vienu reizi biju devies ārpus ASV, tādēļ šī ir otrā reize, kad esmu prom ilgāku laiku. Cenšos pierast pie kultūras un dzīvesveida kā, piemēram, ēdieniem. Bet, godīgi sakot, tas nav nekas traks – es to izbaudu! Man patīk izmēģināt jaunas lietas, būt jaunās vietās. Tā ir sava veida pieredze un piedzīvojums, ko es gribēju piedzīvot.
Kur iepriekš esi bijis ārpus ASV?
Biju Grieķijā – Atēnās, Nafplijā un Kefalonijā. Kopā ar koledžas komandu tur devāmies pirms diviem gadiem. Varējām iepazīt Grieķiju, bija diezgan forši.
Pret ko Grieķijā spēlējāt? Tās bija spēcīgas komandas?
Daudzas koledžas tā dara, to saucot par “Eiropas ceļojumu”. Skolas to parasti dara ik pēc četriem gadiem, un tu spēlē pret otro un, ja nemaldos, pat arī pret trešo līgu komandām. Es nemaz neatceros, pret ko mēs spēlējām, taču bija jautri. Tā bija laba pieredze, jo varēju redzēt citādāka veida basketbolu. Interesanti, ka mums bija iespēja spēlēt zālē, kurā savulaik spēlēja Jannis Adetokunbo, kad viņš bija jaunāks.
Grieķija, protams, ir Eiropas dienvidi. Vai pirms nonākšanas Latvijā kaut ko par šo valsti zināji?
Esmu no Atlantas, tādēļ, protams, zināju, ka Kristaps Porziņģis tagad spēlēs “Hawks” komandā. Vienīgā lieta, ko par Latviju jebkad zināju, ka tā ir vieta, no kurienes ir Porziņģis. Nevarēju pateikt, kur Latvija atrodas kartē, nezināju nekādas konkrētas lietas. Bet tagad varu pats Latviju pieredzēt un redzēt, no kurienes KP nāk, kas ir patīkami.
Kā kopumā esi iejuties Latvijā?
Viss ir bijis lieliski. Galvenā lieta, kas man pagaidām ļoti patīk, ir “Lido”! Es tur eju ēst gandrīz katru dienu! Kopumā šeit Rīgā tieši ēdiens ir bijusi mana mīļākā lieta. Tāpat apskates vietas – šī ļoti skaista pilsēta. Kad tu ej pāri tiltam un nonāc vecpilsētā… Viss centrs ir ļoti skaists.
Nekādu slepenu vietu neesi atradis?
Vēl arī eju uz “Oak’A Burgers”, tā vieta man arī ļoti patīk. Bet “Lido” noteikti ir mana iecienītākā vieta – es tur patiešām esmu gandrīz visu laiku. Vari to pavaicāt citiem džekiem komandā. Džeki jau man ir jautājuši, vai “Lido” mani kaut kā īpaši sponsorē un viņi par to nezina, bet es viņiem teicu, ka viņi ir komandas sponsors, bet man nekādu saistību nav (smejas). Tā vieta vienkārši ir tik laba, eju tur viens pats.
Pārejot no ikdienas lietām uz basketbolu, kā raugies uz gaidāmo sezonu? Vai esi gatavs profesionālajam basketbolam?
“Protams, tas ir bijis citādāk [nekā iepriekš karjerā pieredzētais], bet uzskatu, ka viena lieta, ko esmu iemācījies, ir būt gatavam pielāgoties un dot komandai to, ko varu iedot – savas vērtības. Man šķiet, ka esmu tāds spēlētājs, kurš var iederēties jebkāda stila komandā. Tas savā veidā arī pamudināja mani spēlēt Eiropā, jo mana ir spēle ir tāda, kas ir diezgan līdzīga tam, kā daudzi šeit spēlē. Protams, ir lietas, pie kurām man vajag augt un varu tikt kritizēts, taču šī ir bijusi liela pielāgošanās. Es šeit spēlēju ar daudziem džekiem, kuri jau vairākus gadus ir spēlējuši profesionāli, kuriem ir daudz dažādu talantu un vairāk zināšanu. Šobrīd vienkārši cenšos uzsūkt visu informāciju, apgūt jaunas lietas un tās sevī paturēt.
Esi iepriekš spēlējis NCAA otrajā un pirmajā divīzijā. Kā pieredze atšķirīgos līmeņos tev palīdzēs šeit?
Kad pārgāju no otrās uz pirmo divīziju, ieguvu pavisam citādāku skatījumu [uz basketbolu]. Otrajā divīzijā viss tika ļoti orientēts uz komandu. Mēs katru vakaru nespēlējām lielās arēnās, mēs nespēlējām par lielu naudu. Mēs tās lietas nevarējām iegūt, tādēļ viss tika balstīts uz komandas ķīmiju, kultūru un to, ko piedāvā [koledžas] programma.
Tās ir lietas, ko šeit varu atvest [un palīdzēt uzlabot “Zeļļos”], jo, runājot ar treneriem un komandu menedžeri, viņi tieši to vēlas. Viņi vēlas komandas spēlētāju, trenējamu spēlētāju. Tādu spēlētāju, kurš spēj pielāgoties apkārt esošajai kultūrai. Jā, esmu ieradies jaunā valstī, 5000 jūdzes prom no mājām, bet, ja tie būs pieci, desmit mēneši vai vēl ilgāks laiks, spējai pielāgoties man ir ļoti liela nozīme.
Citiem amerikāņiem pēc NCAA bieži vien ir grūtības ar iejušanos. Neizklausās, ka tev tā būtu…
Nevēlos to [pielāgošanos] procesu noniecināt un teikt, ka tas ir viegls, bet tas ir process, kam vēlos iziet cauri. Es uz to skatos tā – man ir iespēja spēlēt basketbolu, kas ir mans sapņu darbs. Tā ir spēle, ko mīlu, un man par to maksā. Bet, ja būs nelieli izaicinājumi, kādēļ ar tiem neiziet cauri? Kādēļ tos neizmantot pēc iespējas labāk? Tāds ir mans skatījums. Es tam esmu gatavs.
Kad tev bija pirmais kontakts ar “Rīgas Zeļļiem”?
Neatceros precīzu mēnesi [kad pirmo reizi sazinājāmies], bet pēcāk atkal sākām kontaktēties. Sākotnēji runāju ar daudzām komandām Vācijā. Šķita, ka Vācijas tirgū daudzas komandas bija diezgan ieinteresētas, bet galu galā “Zeļļi” ar mani atkal sazinājās. Aprunājāmies un ar aģentu sapratām, ka šī situācija [“Zeļļos”] diezgan patika. Viņi teica, ka ir jauna komanda, bet viņu vērtības bija pareizās.
Gribēju būt daļa no jaunas komandas, jo uzskatīju, ka tas izskatītos labi gan man, gan manam CV. Ja es varu ienest savas vērtības, palīdzēt uzvarēt un būt daļa no kaut kā, kur varu palīdzēt rakstīt vēsturi, tas man kā pirmgadniekam ir ļoti pateicīgi.
No tevis teiktā arī izklausās, ka jau ilgāku laiku biji plānojis spēlēt Eiropā. Vai tā ir taisnība?
Protams, man kā jebkuram bērnam kādreiz bija sapnis spēlēt NBA, bet, laikam ritot, es apzinājos savas iespējas. Kad jau gatavojos absolvēt koledžu, zināju, ka spēlēšana Eiropā nav slikta opcija. Es vienkārši gribēju spēlēt basketbolu un es nebiju pret pasaules iepazīšanu. Tas bija viens no maniem sapņiem – es nāku no mazas pilsētas, no kuras cilvēkiem bieži vien nav iespēju ceļot pa pasauli. Tādēļ nodomāju – ja pie tādas iespējas varu tikt, ar lielāko prieku to darītu.
Vai varbūt kāds amerikānis tevi iedvesmoja pārcelties uz Eiropu?
Zinu daudzus amerikāņus [kuri arī spēlē Eiropā], jo basketbola pasaule Amerikā ir ļoti maza. Jā, pasaule ir liela, bet man ir tik daudz draugu, kuri spēlē Eiropā vai citās vietās otrpus okeānam. Es pat pazīstu divus spēlētājus, kuri spēlē šajā līgā.
Kuri tie ir?
Viens no viņiem ir KD Džonsons, viņš nesen parakstīja līgumu ar Keilas “Coolbet” komandu Igaunijā. Tāpat vēl viens puisis, kurš ir spēlējis Igaunijā, ir Alterīks Gilberts – ja nemaldos, viņš [2022./2023. gada sezonā] spēlēja “Kalev”. Zinot, ka viņi [man tuvi cilvēki] šeit var spēlēt, mani motivēja, taču tas, kas mani patiešām pamudināja, bija tas ceļojums uz Grieķiju. Kad ar savu komandu tur biju, nodomāju – es patiešām ar lielāko prieku gribētu spēlēt Eiropā, lai arī cik ilgi tas būtu.
Kā tu redzi savu lomu “Zeļļos”?
Redzu, ka varu palīdzēt visdažādākajos veidos. Uzskatu, ka esmu nesavtīgs spēlētājs, varu organizēt spēli. Esmu daudzpusīgs, varu nosegt vairākas pozīcijas, kā arī uzbrukumā spēlēt vairākās pozīcijās. Varu paātrināt tempu un komandai vienkārši būt efektīvai. Tas ir mans spēles stils. Ja vajag gūt punktus, es varu gūt punkts. Ja vajag atdot piespēli, varu piespēlēt. Ja vajag pielikt aizsegu, varu darīt arī to. Gribu darīt visu, kas man palīdz atrasties laukumā un mums palīdz spēlēt čempionu basketbolu. Zini, mans uzvārds nav Čempions bez iemesla – man ir jādara lietas, ko dara čempioni.
Kādu sezonu tu raksturotu kā veiksmīgu? Gan kā komandai, gan individuāli?
Par komandu… Ja pareizi saprotu, tad mēs spēlēsim četros turnīros, tādēļ mums būs četras iespējas izcīnīt čempiontitulus. Lai Dievs dod, ka mēs uzvarēsim vismaz vienā turnīrā – tas jau būs lieliski. Bet, godīgi sakot, būšu gandarīts, ja laukumā atdosim visu un cīnīsimies tik augstā līmenī, cik iespējams. Tas ir mans lielākais mērķis – lai darām to katru vakaru. Lai nav tā, ka mums būtu vilšanās, ka neesam kaut ko izmantojuši vai kaut kam neesam noticējuši.
Un personīgi… Īsti nezinu, kādi šeit ir individuāli apbalvojumi, bet, ja parādīšu sevi no labākās puses, tad cerams, ka tas palīdzēs komandai uzvarēt. Lai kā tas izskatītos, tas ir mans mērķis individuāli.
