Zībarts par laiku Ķīnā: Tāda pieredze man bija pirmo reizi karjerā…
Kādreizējais Latvijas sieviešu basketbola izlases galvenais treneris Mārtiņš Zībarts sarunā ar “Latvijas Avīzi” dalījās iespaidos par savu pieredzi Ķīnā.
Jau vēstīts, ka pirms aizvadītās sezonas Latvijas speciālists kļuva par Ķīnas kluba “Shaanxi Tianze” galveno treneri. Sezonas laikā komanda 36 spēlēs svinēja 26 uzvaras.
“Tāda pieredze bija pirmo reizi karjerā. Komandā bija viena manis ieteiktā spēlētāja – vienīgā leģionāre no ASV, pārējās izvēlējās menedžments. Kad pavasarī parakstīju līgumu, skatījos iepriekšējās sezonas spēles, redzēju labas ārējās līnijas spēlētājas, papildinājums bija vajadzīgs garajā galā. Kad ierados klubā, bija piesaistītas garās, bet trīs no četrām mazajām nebija pieejamas.
Bija viena saspēles vadītāja, visi centri bez tālmetiena, sešas spēlētājas bija debitantes šādā līmenī, atnākušas no studentu līgas. Nācās domāt, kā izveidot komandas spēli. Bija tikai viens asistents, ķīnietis, kurš angliski nesaprata un komunicējām ar tulka palīdzību. Arī viss video “skautings” bija jāsagatavo man un tas prasīja ļoti ilgu laiku. No vietējām spēlētājām tikai viena runāja angliski, vēl viena saprata. Tā bija liela problēma, centos basketbola galvenos terminus iemācīties ķīniski,” atceras Zībarts.
“Pēc jaunā gada bija izlašu pauze un sanāca 47 dienas bez spēlēm, tikai treniņi līdzīgi kā sagatavošanās posmā. Pēdējie divi mēneši bija ļoti grūti, jo praktiski viss skautings un treniņu plānošana bija vienam jāpaveic, vēlāk spēles bija ik pārdienas un gulēju vidēji piecas stundas. Nogurums bija milzīgs.
Mani brīdināja [grieķu treneris] Georgs Dikeulaks un spāņu kolēģi, ka īpašnieki cenšas daudz mācīt arī basketbola ziņā, norāda, ka obligāti jāspēlē ar vienu vai otru spēlētāju. Pirmo reizi ar to saskāros. Domāju, bija viena spēle, ko šādas pavēles dēļ zaudējām. Sezonas otrā pusē bija norāde, ka komandas uzbrūkošai aizsardzei jāspēlē kā pirmajam numuram, lai gan viņa visu karjeru spēlējusi kā otrais. Pēc puslaika zaudējām ar desmit punktiem un vadība tā kā padevās, lai daru, ko gribu. Laidu atkal kā otro numuru un uzvarējām ar +10, tas deva iespēju citās spēlēs rīkoties pēc sava prāta. Pēc katras mājas spēles bija sapulce ar prezidentu, reizēm īsāka, reizēm garāka,” par Ķīnas basketbola īpatnībām stāsta Latvijas treneris.
