Zobārsta 27 gadi IIHF prezidenta amatā – ar ko hokeja sabiedrības atmiņā paliks Fāzels

Aizvadītajā sestdienā Sanktpēterburgā norisinājās starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) kongress, kurā tika ievēlēts jauns organizācijas prezidents. Tam bija jānotiek vēl pagājušajā gadā, taču, paša Renē Fāzela vārdiem runājot, viņš nevarēja atstāt IIHF tik grūtā brīdī. Savā amatā šveicietis pavadīja 27 gadus un nepamet sajūta, ka Kirova Lipmana “tuvajam draugam”, gluži kā pašam bijušajam Latvijas hokeja federācijas (LHF) prezidentam, savs postenis bija jāpamet krietni agrāk.

Attieksme pret Fāzelu nav viennozīmīga un uzreiz grūti atbildēt, kuri hokeja procesi tiešām ir viņa nopelns, bet kuri ir attīstījušies dabiski un būtu notikuši ar jebkuru citu IIHF prezidentu. Pēdējos gados jau bija jūtams, ka organizācijai nepieciešamas pārmaiņas, un ka Fāzels, kurš pēc izglītības ir zobārsts, ir nedaudz noguris. Cita lieta, vai šveicieša aizvietotājs, 68 gadus vecais Liks Tārdifs, tiešām kaut ko radikāli mainīs.

Atveda NHL spēlētājus uz olimpiskajām spēlēm

IIHF un Nacionālās hokeja līgas (NHL) attiecības vienmēr bijušas īpašas. Ziemeļamerika, it īpaši Kanāda, vienmēr (un ne bez pamata) sevi uzskatīja par hokeja epicentru, salīdzinājumā ar kuru visas pārējās valstis, neskaitot PSRS, spēlējas smilšu kastē. Un, ja pasaules čempionātos jau krietnu laiku piedalījās NHL hokejisti, kuriem sezona jau bija noslēgusies, tad par olimpiskajām spēlēm nevarēja būt runas, jo neviens netaisījās pārtraukt pamatturnīru kaut kādu starptautisko sacensību dēļ.

Siena krita 1998. gadā, kad uz Japānas pilsētu Nagano atbrauca pasaules labākie hokejisti. Tiesa, Kanāda palika ceturtajā vietā, bet finālā spēlēja Čehija un Krievija. Čehi izcīnīja zeltu, lielā mērā pateicoties Bufalo “Sabres” vārtsargam Dominikam Hašekam, bet par rezultatīvāko spēlētāju kļuva Anahaimas “Mighty Ducks” uzbrucējs Tēmu Selane. Nevienam nebija šaubu, ka Nagano olimpisko spēļu hokeja turnīrs bija krietni jaudīgāks nekā iepriekš.

Kopš tā laika par tradīciju kļuvušas smagas pārrunas starp IIHF un NHL, kuru laikā Ziemeļamerikas puse nekautrējās diktēt savus noteikumus. Reitingu dēļ Fāzels un kompānija bija gatavi uz visu, bet pirms 2018. gada olimpiskajām spēlēm NHL tomēr atteicās braukt uz Dienvidkoreju, līdz ar ko turnīra līmenis atgādināja Eirotūri – vai atcerietis no Eiropa spēlējošajiem hokejistiem savākto Kanādas izlasi? Pagaidām viss liecina, ka Pekinā būs NHL spēlētāji, bet līdz galam tam varēsim noticēt tikai tad, kad notiks pirmā spēle.

Uzskatīja, ka KHL ekspansija sagraus Eiropas hokeju

Ja tagad runas par Kontinentālās hokeja līgas (KHL) paplašināšanu izskan diezgan reti, un tie vairāk ir vērsti uz eksotiskajām hokeja valstīm (AAE, Dienvidkoreja, Ungārija), tad līgas pirmssākumos plāni bija agresīvāki. Pirmais KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs stāstīja, ka drīz tajā tiks apvienoti Eiropas hokeja labākie spēki, turnīram piesaistot Zviedrijas, Vācijas, Čehijas, Šveices un citu valstu flagmaņus.

Rezultāts gan nebija tāds, uz ko cerēja līgā. Ja skatāmies pagātnē, tad vairāki ārzemju klubi tika izveidoti mākslīgi (Pekinas “Kunlun Red Star”, Prāgas “Lev”, šajā sarakstā ir arī Rīgas “Dinamo”), bet daži citi noteikti nav pieskaitāmi pie Eiropas grandiem (Doņeckas “Donbass”, Zagrebas “Medveščak”).

“Manuprāt, KHL nevajadzētu paplašināties Eiropas virzienā. Neslēpšu, esmu kategoriski pret šo soli, jo Eiropas hokejam tas neko nedos. Uzskatu, ka KHL vajadzētu pievērst uzmanību to valstu virzienā, kurās hokejs nevar progresēt tādēļ, ka tur nav spēcīgo vietējo čempionātu. Varianti ar Poliju, Ukrainu un, iespējams, Ungāriju nemaz nav tik slikti,” teica Fāzels 2009. gada, kad vēlmi kļūt par KHL dalībnieci izteica Zviedrijas klubs AIK. Tiesa, vietējā hokeja federācija nedeva klubam atļauju, un ar to stāsts arī beidzās – Ziemeļvalstī labi sadzirdēja Fāzela pozīciju. Vēlāk gan IIHF prezidenta komentāri kļuva maigāki. “Rietumos ir Londona un Parīze, Itālija domā par Milānu, iespējams, Austrija. Iespējams, Šveicē līdzjutējiem nebūs interesanti mači starp “Servette” un “Metallurg”, bet kas to lai zina?” šādi funkcionārs KHL paplašināšanu komentēja 2019. gadā.

Foto: Prāgas “Lev”

Pasaules hokeja modi nosaka NHL

Lai kā IIHF centās vadīt pasaules hokeju, tomēr jāatzīst – lielākajā daļā jautājumu modi noteica NHL. It īpaši tas bija redzams hokeja noteikumos – Ziemeļamerikā ar tiem nebaidījās eksperimentēt. Kā pirmais prātā nāk papildlaiks formātā trīs pret trīs, kas tagad šķiet pašsaprotams un tiek spēlēts visā pasaulē.

Hibrīdpārmetiens un aizliegums mainīties, ja pārmetiens tomēr tiek fiksēts. Iemetiens komandas aizsardzības zonā, kad tā saņem noraidījumu, iespēja pieprasīt video atkārtojuma noskatīšanos (“coach challenge”) un soda piešķiršana, ja trenerim nebija taisnība – tās un vēl vairākas lietas pie mums atnāca nevis no IIHF kabinetiem, bet no NHL laukumiem, kas parāda, ka Fāzela vadītā federācija diemžēl ne pārāk aktīvi sekoja tendencēm.

Tāpat ir vērts atcerēties par NHL mēģinājumiem izveidot alternatīvu pasaules čempionātiem – Pasaules kausu, kas notika 1996., 2004. un 2016. gadā. Tieši pēdējais turnīrs atmiņā palika ar vairākiem eksperimentiem – Eiropas izlasi, kura spēlēja finālā, un Ziemeļamerikas U23 izlasi – vienu no pēdējo gadu skatāmākajām komandām izlašu turnīros. Finansiāla atdeve no turnīriem nebija tāda, lai NHL turpinātu tos rīkot, bet, ja tas notiktu biežāk un IIHF, piemēram, piedraudētu ar diskvalifikāciju hokejistiem, kuri tajos piedalās – kurš būtu lielākais zaudētājs no šāda lēmuma? Noteikti ne NHL.

U20 pasaules čempionāts “atdots” Ziemeļamerikai

Atšķirībā no pieaugušo pasaules čempionāta, kurā NHL labākie spēki nevar piedalīties, jo paralēli turnīram notiek Stenlija kausa mači, ar U20 čempionātu izveidojusies cita situācija. Pēdējo 12 gadu laikā turnīrs astoņas reizes norisinājās kādā no Ziemeļamerikas valstīm – pārsvarā Kanādā, arī šogad tas notiks hokeja dzimtenē.

Nav noslēpums, ka Ziemeļamerikā jaunatnes hokejam tiek pievērsta krietni lielāka uzmanība nekā Eiropā. Vēl viens akmentiņš Fāzela virzienā, jo lielākā daļa Eiropas talantu kā attīstības nākamo soli izvēlas Kanādu un ASV. Arī U20 galvenais turnīrs – pasaules čempionāts, kurš jau tradicionāli notiek gadumijā, pārsvarā tiek izspēlēts okeāna otrajā krastā. Iespējams, tas darīts apmaiņā pret šī vecuma labāko spēlētāju dalību tajā, jo NHL klubi bez lielām problēmām palaiž talantus uz turnīriem, kas notiek ASV un Kanādā. Eiropas skatītāji gan cieš jau vairākus gadus, jo mači notiek naktī pēc mūsu laika.

ASV U20 hokeja izlase | IIHF

Palielināts PČ dalībnieku skaits, kā arī mainīta tā struktūra

Kad Fāzels 1994. gadā kļuva par IIHF prezidentu, pasaules čempionāta elites divīzijā piedalījās 12 izlases, sadalītas divās grupās. Četras labākās vienības no katra sešinieka kvalificējās ceturtdaļfinālam, bet vājākās komandas savā starpā izspēlēja iespēju palikt elitē, zaudētājas vietu ieņemot B grupas uzvarētājai. 1997. gadā, kad līdz elitei tika Latvija, notika viens no dīvainākajiem PČ – trīs labākās komandas no katras grupas tika apvienotas atsevišķa sešiniekā, kurš aizvadīja viena apļa turnīru. Šīs grupas labākās izlases – Zviedrija un Kanāda aizvadīja trīs maču finālsēriju, kurā kanādieši uzvarēja ar 2-1.

Tas bija pārejas posms pirms 1998. gada, kopš kura pasaules čempionāta elites grupā spēlē 16 komandas. Arī ar šādu izlašu skaitu bijuši dažādi formāti, bet kopš 2012. gada viss ir vienkārši – divas grupas pa astoņām komandām katrā, četras labākās iekļūst ceturtdaļfinālā, bet katras grupas vājākā vienība pamet eliti. Savulaik paplašināšana šķita loģisks solis, tomēr dažas top izlases paudušas neapmierinātību, jo elites divīzijā nav jābūt sagrāvēm, bet tās notiek regulāri. Piemēram, pēdējā turnīrā normālos apstākļos 2019. gadā Itālijas izlases vārtu bilance pēc septiņiem mačiem bija 5-48. Uz šī fona pat Austrija ar saviem 9-40 izskatās cienījami.

Ar otro piegājienu izveidota Čempionu līga

Salīdzinājumā ar futbola faniem hokeja līdzjutēji allaž jūtās apdalīti, jo šajā sporta veida trūka pilnvērtīga Eirokausu turnīra. Līdz 1997. gadam bija Eiropas kauss, kas notika sabraukumos. Turpinājumā tika izveidota Eirolīga, kura eksistēja vien līdz 2000. gadam. Tad parādījās Eiropas čempionu kauss, bet arī šī turnīra dzīve nebija ilga (2005.-2008.). Kvalitatīvo sacensību rīkošanai trūka līdzekļu, bet Kontinentālais kauss neatbilda Eiropas grandu ambīcijām, lai gan alternatīvas neesamības dēļ tajā piedalījās visi.

Pirmais mēģinājums izveidot Čempionu līgu notika 2008. gadā. Grupu turnīrā piedalījās 12 komandas, tajā skaitā divas Krievijas vienības – Magņitogorskas “Metallurg” un Ufas “Salavat Yulaev”. Balvu fonds bija 10 miljoni eiro, katrai komanda bija garantēti 300 tūkstoši, bet par čempiontitulu maksāja vienu miljonu. Turnīrs gan notika tikai vienu gadu un līdz nākamajai izspēlei bija jāuzgaida.

IIHF Čempionu līga parādījās 2014./2015. gada sezonā, bet šosezon tajā piedalās 32 komandas no 14 valstīm. Diemžēl Latvijai vieta šajā turnīrā nav paredzēta. Par Čempionu līgas prestižu daudz tiek runāts, savulaik kādā Čehijas kluba vadītājs teica, ka komandas daru visu, lai pēc iespējas ātrāk izstātos no ČL. Pirmais solis ir veikts, bet sacensības, kurās spēlē Francijas, Itālijas un Ukrainas klubi, bet nepiedalās KHL vienības, diez vai uzskatāmas par spēcīgāko klubu turnīru Eiropā.

Foto: IIHF

Draudzība ar Putinu un Lukašenko

Fāzels nekad nav slēpis savas draudzīgas attiecības ar Vladimiru Putinu un Aleksandru Lukašenko, pie kuriem viņš diezgan bieži viesojās, kā arī tiesāja mačus ar viņu dalību. “Es apbrīnoju Putinu, viņš daudz ko sasniedzis īsā laikā. Vadīt valsti, kurā ir 11 laika joslas un kurā tiek izmantotas 100 valodas, ir īsts sasniegums,” izteicās bijušais IIHF vadītājs šī gada septembrī. Savukārt 2011. gadā viņš no cita Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedava saņēma “Draudzības ordeni”.

Par savām attiecībām ar Lukašenko Fāzelam gan bija jāatvainojas. Proti, šī gada sākumā IIHF prezidents devās uz Baltkrieviju, lai noskaidrotu, kāda ir situācija šajā valstī. Viņu tikšanās laikā Lukašenko apskāva Fāzelu kā savu labāko draugu, kā arī teica, ka samierināsies ar jebkuru lēmumu par pasaules čempionāta likteni, kuram bija jānotiek Latvijā un Baltkrievijā. Neiedziļināsimies kaimiņvalstī notiekošajos politiskajos procesos – tikai vājprātīgs cilvēks varēja domāt, ka Baltkrievija saglabās tiesības uz PČ.

Fāzels vilka līdz pat pēdējam brīdim, tomēr arī viņš bija spiests atzīt, ka tas nav iespējams. “Vai apskāvieni ar Lukašenko bija lielākā kļūda manā karjerā? Jā, man tas jāatzīst. Viss sākās ar labiem nodomiem, bet beigās viss aizgāja greizi. Vai biju vīlies? Jā. Es biju naivs, domāju, ka varēšu būr noderīgs. Bet beigās man bija jāpaslēpjas uz dažām dienām, jo negatīvisms bija pārāk liels,” tikšanos ar diktatoru komentēja šveicietis. Pēc aiziešanas no IIHF Fāzela hokeja karjera varētu nebeigties. Baumo, ka funkcionārs tiks pie amatiem KHL un, iespējams, arī Krievijas hokeja federācijā.