5 miljardi dolāru par Ņujorkas “Knicks” – kāpēc Dolanam pārdot vērtīgāko NBA klubu?

Džeimss Dolans, sportazinas.com
Džeimss Dolans Foto: NBA.com/Knicks

“Knicks” un Džeimss Dolans – Ņujorkas basketbola līdzjutējiem nepieņemama un pat nīsta laulība. Pēdējo teju 20 gadu garumā “Knicks” klubs ir biežāk izcēlies nevis ar panākumiem laukumā, bet gan ar apšaubāmiem vadības lēmumiem, negatīvu attieksmi pret medijiem, kā arī bezmērķīgu un bieži vien haotisku redzējumu par nākotni. Tomēr šī gada nogalē ar žurnālistiem mazrunīgais Dolans sniedza “Knicks” līdzjutējiem visā pasaulē nelielu Ziemassvētku dāvanu – pamazām iekustējies temats par iespējamo kluba pārdošanu.

63 gadus vecais miljardieris, uzņēmējs un mūziķis pie “Knicks” vadības pults ķērās 1999. gadā, no sava tēva Čārlza mantojot uzņēmumu “Madison Square Garden” (MSG) un tā īpašumā esošās Ņujorkas komandas “Knicks” un “Rangers” (Nacionālā hokeja līga), kā arī sieviešu NBA vienību “Liberty”. 1999. gads sakrīt arī ar “Knicks” pēdējo lielo panākumu NBA, proti, togad ņujorkieši līdz šim pēdējoreiz aizcīnījās līdz finālsērijai, ar 1-4 atzīstot vēl jauniņā Tima Dankana un viņa pārstāvētās Sanantonio “Spurs” pārākumu.

Nākamajā sezonā ņujorkieši sasniedza Austrumu konferences finālsēriju, taču turpinājumā kluba “riteņi” visai strauji sāka plīst nost. Dolana ērā kopumā “Knicks” izslēgšanas turnīru nav sasnieguši jau 13 gadījumos, un, domājams, ka šosezon piedzīvosim arī 14. Jā, vēl nesenā pagātnē “Madison Square Garden” publiku priecēja Karmelo Entonijs, Amarijs Stademairs, Dž. R. Smits un Taisons Čandlers, ar kuru spēkiem “Knicks” 2013. gadā Austrumu konferencē finišēja šobrīd prātam neaptveramajā otrajā pozīcijā.

Tomēr šo sasniegumu drīzāk var uzskatīt par anomāliju, apstākļu sakritību vai būšanu pareizajā vietā un pareizajā laikā, jo “Knicks” darba kartībā tobrīd nebūt nebija būvēšana nākotnei (vienīgais puslīdz jaunais spēlētājs bija 23 gadus vecais Imans Šamperts). Tā bija Ņujorkas komanda tūlītējiem un īslaicīgiem panākumiem, veidota, lai kaut uz neilgu brīdi mazinātu “Knicks” līdzjutēju gadiem ilgi krātās sāpes un vilšanās.

Džeimss Dolans, sportazinas.com
Džeimss Dolans “Knicks” spēles laikā
Foto: Brad Penner-USA TODAY Sports

Protams, ne jau Dolans, kurš šobrīd vairāk koncentrējies savai mūziķa karjerai un jaunu izklaides iespēju radīšanai, ir vienpersoniski atbildīgs par kluba neveiksmēm laukumā – šī atbildība jāuzņemas citiem komandas vadības cilvēkiem, treneriem un spēlētājiem. Tomēr tieši blūza grupas “JD & The Straight Shot” vokālista pārziņā ir visas ikdienas darbības “Knicks” klubā, un neviens lielāks vai mazāks lēmums netiek pieņemts bez viņa (kaut daļējas) piekrišanas.

Arī leģendārā Fila Džeksona iecelšana par “Knicks” prezidentu 2014. gada martā nenotika bez Dolana atbalsta (un naudas – 60 miljoni ASV dolāru piecos gados). 13-kārtējā NBA čempiona labākie gadi un šķietami arī veselais saprāts bija jau aiz muguras. Džeksonam, protams, mūžam pateicīgi būs Latvijas basketbola līdzjutēji, jo tieši “The Zen Master” bija atbildīgs par Kristapa Porziņģa draftēšanu ar augsto ceturto numuru 2015. gada jūnijā – lēmums, kas sākotnēji tika vērtēts visai skeptiski, taču šobrīd pamatoti uzskatāms par pēdējo panākumu leģendārā trenera karjerā.

Džeimss Dolans, Fils Džeksons, sportazinas.com
Džeimss Dolans un Fils Džeksons
Foto: NBA.com/Knicks

Ne tikai “Knicks”, bet arī basketbola kā sporta fani jau vairāku gadu garumā cer, ka Dolans pieņems lēmumu beidzot pārdot sev piederošo basketbola klubu, nododot komandas vadību daudz zinošākās rokās. Šajā tematā pats svarīgākais jautājums ir – par kādu naudas summu un vai kāds to vispār ir gatavs darīt?

“Regulāri dzirdu piedāvājumus par dažādām summām,” medijam ESPN atklāja Dolans. “Cilvēki ir sūtījuši dažādus piedāvājumus, taču līdz šim neviens interesents nav piedāvājis neko konkrētu un oficiālu. Jā, summas svārstās ap pieciem miljardiem dolāru, taču šīs lietas ir kā tirgus vērtība – tām ir nozīme tikai tad, kad notiek pirkšana vai pārdošana.”

Tātad, lai sapnis par “Knicks” pārdošanu kļūtu par realitāti, ir nepieciešama summa, kas ir krietni lielāka par biznesa izdevuma “Forbes” lēsto 3,6 miljardus ASV dolāru (3,16 miljardi eiro) lielo kluba tirgus vērtību. Arī šie cipari ir ļoti iespaidīgi, ja ņem vērā, ka vēl 2013. gadā “Forbes” vienību novērtēja “tikai” 1,1 miljarda apmērā (964 miljoni eiro). Interesanti, ka pēc Dolana izteikumiem “Knicks” vērtība Volstrītā pieauga pat par pieciem procentiem. To, ka “Knicks” un arī “Rangers” vērtības tikai celsies, apzinās arī pats Dolans, tāpēc nevajadzētu brīnīties, ka klubu saimnieks nesteidz meklēt (vai vispār meklēs?) īsto pircēju. Tas ir un paliek bizness.

“Komandas ir ļoti vērtīgi īpašumi, un to cenas nākamajos gados tikai augs. Domāju, ka tā tas arī turpināsies. Tas ir labāk nekā ielikt savu naudu bankā. Varu pateikt, ka neviens manā ģimenē nevēlas pārdot “Knicks” un “Rangers”. Ne tikai mans tēvs, bet visa ģimene. Arī mani pieci brāļi un māsas. Viņiem patīk būt īpašniekiem, taču viņiem vienlaikus nav nekādas apetītes vadīt šīs komandas. Arī man. Tas nav mans lauciņš.”

Pēdējais NBA komandas pārdošanas gadījums fiksēts vēl šī gada septembrī, kad Tilmans Fertita par līgas rekordsummu 2,2 miljardiem dolāru (1,93 miljardi eiro) iegādājās Hjūstonas “Rockets”, uzņēmējam vēlāk atzīstot, ka “par šādu summu viņam būtu bijis bail iegādāties Nacionālās futbola līgas (NFL) klubu, bet NBA šobrīd ir, tur kur tas ir.” Tilmans tādējādi norādīja, ka NBA kluba iegāde ir investīcija, kas vēlāk noteikti atmaksāsies. Pat NBA tirgus mērogos par nekurieni uzskatītās Milvoki “Bucks” vērtība kopš kluba pārdošanas 2014. gadā par 550 miljoniem dolāru ir teju divkāršojusies.

Kas būtu gatavs iegādāties “Knicks”? Kaut arī konkrēti vārdi Ziemeļamerikas medijos tā arī nav parādījušies, to, visticamāk, varētu paveikt uzņēmēju grupas nevis viens atsevišķs cilvēks, jo pieci miljardi dolāru tomēr ir vairāk nekā iespaidīga summa. Pat miljardieriem. Publiski savu vēlmi kļūt par vienu no “Knicks” īpašniekiem ir paudis arī mūziķis un biznesa moguls Šons “P. Diddy” Kombs, ar kura lēsto vērtību 800 miljonu ASV dolāru apmērā gan būtu par maz, lai vienatnē uzsāktu reālu iegādes procesu.

“Kā cilvēkam, kurš vada šo uzņēmumu, man ir atbildība būt iespējami atklātam un ziņot par visām darbībām,” turpina Dolans. “Tāpēc nekad nevaru kategoriski izslēgt iespējamību pārdot “Knicks”. Manai ģimenei pieder lielākā daļa uzņēmuma akciju, taču viņiem nav tādu tiesību kā man. Es kā kluba kontrolpaketes īpašnieks nevēlos to pārdot, taču, esot publiskas kompānijas galva, nevaru teikt, ka negrasos pārdot klubu. Tas var likt iesaistītajiem investoriem domāt, ka manas personīgās jūtas pret “Knicks” ir svarīgākas par viņu naudu, un var beigties ar investīciju pārtraukšanu mūsu uzņēmumā.”

Kaut arī Dolans tā arī nesniedza konkrētas atbildes saistībā ar “Knicks” pārdošanu, ieminēšanās par to jau vien uzskatāma par ievērojamu progresu. Šis tomēr ir tas pats cilvēks, kas pagājušā gada novembrī par savām attiecībām ar klubu sarakstīja dziesmu, atmiņā paliekošākajām rindiņām esot:

Tu zini, ka man pieder basketbola komanda,
Lielākajai daļai cilvēku tas būtu sapnis,
Priviliģētam bērnam tā ir pilnīga elle,
Allaž kāds dir*** caurums saka man, lai pārdodu.

Tu ar mani sazinies un lūdz komentāru,
Pēc tam raksti, ka es esmu stulbenis,
Jautā, kāpēc komanda neuzvar biežāk?
Vai ir iespēja, ka mēs iegūsim Lebronu Džeimsu?

“Knicks” popularitāti neveido komandas sasniegumi laukumā, jo tādu gluži vienkārši nav. To veido tradīcijas un Ņujorkas kultūra, atrašanās metropolē un visas pasaules uzmanības centrā, līdzjutēju bezkompromisa uzticība no paaudzes paaudzē un, protams – spēlēšana ikoniskajās “Madison Square Garden” arēnas sienās. Arī Porziņģa atpazīstamību visā pasaulē lielā mērā veicinājusi saikne ar “Knicks”. Būsim godīgi – spēlējot, piemēram, Orlando liepājnieks papildus savam sniegumam laukumā drīzāk iegūtu labu iedegumu (Florida!), mazākus nodokļus un brīvbiļetes uz Disnejlendu nekā tādus fanus kā Spaiku Lī, Benu Stilleru vai Edenu Azāru. Ar Ņujorku šajā ziņā spēj konkurēt tikai Losandželosa.

Biznesa un sava brenda popularizēšanas iespējas, spēlējot “Knicks” vienībā, apzinās arī NBA zvaigznes. Ne jau velti teju ik vasaru tieši Ņujorkas klubs tiek piesaukts kā viens no potenciālajiem galamērķiem praktiski ikviena lielāka un mazāka līgas spīdekļa sakarā. Šīs sezonas laikā arvien pārliecinošāk mēļo par Kevina Duranta pārcelšanos uz “Meku”, kamēr Lebrona Džeimsa saruna ar Dveinu Veidu lika “Knicks” līdzjutējiem visā pasaulē uz mirkli sastingt un uzdot jautājumu: “Kā būtu, ja būtu?” Atbilde gan daudziem nav noslēpums – “Knicks” galvenais šķērslis, lai atgrieztos NBA virsotnēs arī laukumā, šobrīd ir tieši Dolana nekompetence pie kluba stūres, kas gluži vienkārši atbaida līgas zvaigznes pieņemt lēmumu pārcelties uz Ņujorku. Piemēri nav tālu jāmeklē, kaut vai atceroties, kā beidzās kluba un Karmelo Entonija attiecības vai “Knicks” leģendas Čārlza Ouklija “izbanošana” no “Madison Square Garden” arēnas. Tāpat neaizmirsīsim arī pašu svaigāko kašķi starp Enesu Kanteru un komandas treneru kolektīvu.

2019. ir cūkas gads, tāpēc varbūt “Knicks” un basketbola faniem visā pasaulē uzsmaidīs cūkas laime, un Dolans tiešām pārdos savu lielāko dārgumu? Runājot daudz objektīvāk, komandas vērtība šobrīd nebūt nav sasniegusi savu pīķi, tāpēc nevajadzētu brīnīties, ka Dolanu ģimene kā jau biznesmeņi vairākās paaudzēs rīkosies gudri un no “Knicks” centīsies izspiest iespējami lielāko naudas summu. Protams, ja kluba pārdošana vispār tuvākā vai tālākā nākotnē notiks. Ja nē – ir pamats domāt, ka Porziņģa labākie gadi Ņujorkā tiks izniekoti bezmērķīgā bumbošanā pa “Madison Square Garden” parketu.

Tavs viedoklis

Esi pirmais, kas atstāj komentāru!

Paziņot par
avatar