Marenis par Hārtlija metodēm: Bobs man četras reizes atgādināja, ka ripa “jārauj” augšā
Latvijas hokeja izlases uzbrucējs Rihards Marenis raidījumā “Hattrick” dalījās savās atmiņās par aizvadīto pasaules čempionātu, kurā viņš debitēja valstsvienības sastāvā.
Marenis pēc veiksmīgas sezonas Rīgas “Dinamo” sastāvā tika izsaukts uz izlasi un pasaules čempionātā guva divus vārtus. 27 gadus vecais hokejists stāstīja par izlases galvenā trenera Boba Hārtlija metodēm.
“Laikam īsti neviens mani nenolamāja,” savu debiju izlasē atcerējās Marenis. “Vienīgi dabūju dzirdēt no Boba par nerealizēto iespēju pret Itāliju, kad pēc [Teodora] Bļugera piespēles neiemetu tukšos vārtos.”
Tobrīd Latvija otrajā periodā bija vadībā ar 1:0 pret Itāliju, bet Marenis neizmantoja lielisku izdevību, raidot ripu pret vārtsarga kājsargiem. “Viņš man teica, ka ripa jāmet augšā, bet ne uzreiz pēc tā momenta. Aizgāju uz soliņa, nomainījos un Bobs saka: “ripa jārauj augšā!” Māju ar galvu – sapratu, ka neizliku sevi visu šajā metienā, jo ripa bija vienkārši jādzen iekšā.”
“Pēc minūtes atskan svilpe un Bobs atkal piesit man pie pleca un saka: “ripa ir jārauj augšā, ja tu gribi šajā līmenī iemest!”. Teicu, ka, labi, labi, sapratu. Paiet vēl minūte – viņš atkal man saka, ka ripa jārauj augšā. Bobs man pateica to četras reizes, bet pēc tam no dusmām arī uzrāvu augšā un iemetu savus pirmos vārtus pasaules čempionātā.”
“Tie nebija parasti vārti, jo tomēr pirmie izlasē,” Marenis atcerējās skaisto golu pret itāļiem, kad šajā mačā viņam ar fantastisku metienu vārtu augšējā stūrī vēlāk arī izdevās panākt 2:0. “Tie bija forši vārti – patīk uz viņiem paskatīties.”
Marenis arī stāstīja par debitanta statusu izlasē. “Sava vieta jāzina jau laicīgi, jo tu ienāc ģērbtuvē ar džekiem, kas tur jau kādu laiku ir bijuši. Nevar kāpt nost pirmais no ledus – pretējā gadījumā treneris par tevi automātiski “parūpēsies”. Pagājušajā gadā nometnē bija viens treniņš, kur ar [Oskaru] Batņu aizgājām mest uz vienu laukuma galu pa tukšiem vārtiem, kamēr pretējā pusē bija grupa, kas pildīja dažādus uzdevumus. Bobs pieslidoja un jautāja: “jūs esat komandā?” Teicām, ka vēl nē, uz ko viņš atbildēja, ka mums jāiet uz otru laukuma pusi un jāmet pa vārtsargiem, jo savu vietu vēl neesam nopelnījuši. Mums acis palika lielas, bet uzreiz aizgājām uz rindas galu.”
