Trīs Latvijas cīkstoņi Rīgā notiekošajā Eiropas čempionātā kopā tiek pie vienas uzvaras

(Papildināts ar trešdienas sacensību medaļniekiem.)

Rīga, 9.marts, LETA. Latvijas sportisti Eduards Frolovs, Imants Lagodskis un Violeta Ponomarjova Rīgā notiekošajā Eiropas čempionātā cīņas sportā trešdien kopā guva tikai vienu uzvaru un piedzīvoja piecus zaudējumus.

Sacensībās brīvajā cīņā svarā līdz 65 kilogramiem Frolovs kvalifikācijas kārtā ar 12:4 pieveica lietuvieti Tomu Baraceviču.

Cīņa sākās aktīvi, un jau pēc pirmās pusminūtes rezultāts bija neizšķirts 4:4. Arī turpinājumā abi cīkstoņi bija ļoti aktīvi, bet, lai gan iniciatīva piederēja Latvijas sportistam, nākamie divi punkti tika nopelnīti vien pašā trīs minūtes ilgā puslaika izskaņā, kad izcēlās Frolovs, un pirmo spēles daļu viņš noslēdza jau ar 8:4.

Otrajā puslaikā Frolovs ļoti veiksmīgi aizsargājās, bet, atbildot kādam pretinieka uzbrukumam, pats viņu noguldīja uz lāpstiņām un nopelnīja vēl četrus punktus, dueli noslēdzot ar 12:4.

Līdz ar to Frolovs sasniedza astotdaļfinālu, kurā ar 0:10 kapitulēja cīņā ar pašreizējo pasaules čempionu Franku Čamiso Markesu, kurš pārstāv Itāliju.

Kubā dzimušais Čamiso jau no pirmajām sekundēm uzņēmās iniciatīvu un ātri panāca 8:0. Pirmā raunda otrajā minūtē viņš arī nodrošināja nepieciešamo desmit punktu pārsvaru, tādējādi cīņa tika beigta priekšlaicīgi.

“Jūtos ļoti labā formā – ne gluži uz visiem 100%, bet nevar sūdzēties. Gāja labi, nekāda uztraukuma pirms mača nebija,” pēc otrā dueļa sarunā ar aģentūru LETA izteicās Frolovs. “Pirmā cīņa bija vieglāka, jo ar pretinieku jau agrāk biju ticies, savukārt pirms otrā dueļa bija neliels uztraukums, jo ar viņu vēl nebiju cīnījies, pretinieks nebija pazīstams.”

Čamiso ir ne tikai pašreizējais pasaules čempions, bet arī 2010.gada pasaules meistarsacīkšu bronzas ieguvējs un pērn notikušo pirmo Eiropas spēļu vicečempions.

Tā kā Čamiso turpinājumā aizkļuva līdz finālam, Frolovs ieguva iespēju sacensties gandarījuma turnīrā, bet tajā pirmajā cīņā ar 3:14 pēc četras minūtes ilga dueļa piekāpās Stīvenam Grafam no Šveices.

Cīņa sākās līdzvērtīgi, Frolovam panākot 3:2, tomēr tad aktīvāk sāka darboties šveicietis, gūstot sešus bezatbildes punktus. Otrajā raundā cīņa bija krietni pasīvāka, taču, Frolovam pagurstot, Šveices sportists divas minūtes pirms dueļa beigām noslēdza cīņu priekšlaicīgi – 14:3.

Čempionāta noslēgumā Frolovs tika klasificēts desmitajā vietā starp 23 sportistiem.

Čamiso vēlāk triumfēja arī finālā, tajā ar 8:6 pārspējot Mustafu Kaju no Turcijas. Savukārt bronzas medaļas izcīnīja Semjons Radulovs no Ukrainas un Israils Kasumovs no Krievijas.

Kā zināms, Frolovs 2014.gadā un pērn piedzīvoja zaudējumus Eiropas junioru čempionāta pirmajās cīņās.

Savukārt sāpīgu zaudējumu brīvajā cīņā svara kategorijā līdz 97 kilogramiem jau kvalifikācijas kārtā piedzīvoja Lagodskis, kurš nieka 69 sekunžu laikā ar 0:11 kapitulēja Krievijas pārstāvim Anzoram Boltukajevam. Šeit Boltukajevs jau pirmajā pusminūtē divreiz noslēdza uzbrukumus ar punktiem, panākot 3:0, bet nedaudz vēlāk vēlreiz noguldīja Lagodski uz lāpstiņām, turklāt pēc tam vairākas reizes apvēla viņu, iegūstot papildu punktus un ātri nopelnot desmit punktu pārsvaru.

Tomēr arī Boltukajevs, kurš 2013.gadā pasaules čempionātā izcīnīja bronzas godalgu, ļoti droši sasniedza finālu, tāpēc Lagodskis kvalificējās gandarījuma turnīram. Tajā Latvijas sportists ar 1:12 piekāpās polim Radoslavam Baranam, kaut pēc puslaika bija vadībā.

Cīņa sākās ļoti piesardzīgi un līdzvērtīgi, bet Lagodskis saņēma sodu par pasivitāti, kurā viņam pusminūtes laikā bija obligāti jāgūst punkts. Turklāt pēdējās sekundēs to izdevās realizēt, tāpēc pēc puslaika Latvijas sportists bija vadībā ar 1:0.

Otrajā cīņas daļā jau polis bija ievērojami pārāks – vispirms viņš realizēja pirmo uzbrukumu, pēc tam nopelnīja vēl vienu punktu par Lagodska pasivitāti, bet cīņas beigās jau ātri realizēja divus rezultatīvus uzbrukumus un savāca nepieciešamo desmit punktu pārsvaru.

Lagodskis samierinājās ar 16.vietu 21 sportista konkurencē.

Boltukajevs vēlāk kļuva par Eiropas čempionu, finālā ar 11:0 pārliecinoši uzvarot baltkrievu Ivanu Jankovski. Bronzas medaļas izcīnīja Elizbars Odikadze no Gruzijas un Eriks Svens Tīle no Vācijas.

Lagodskis 2006.gadā triumfēja pasaules čempionātā junioriem, bet pēc tam augstākās raudzes sacensībās augstākā vieta viņam bijusi piektā, kas izcīnīta 2009. un 2013.gada Eiropas čempionātā. Pērn kontinenta meistarsacīkstēs viņš izcīnīja desmito vietu, bet pasaules čempionātā ieņēma 16.pozīciju.

Vēl trešdien Ponomarjova sieviešu cīņā svara kategorijā līdz 53 kilogramiem astotdaļfinālā cienīgi ar 2:6 piekāpās polietei Paulai Kozlovai.

Kaut Ponomarjova izrādīja cienīgu pretestību konkurentei, pirmajā puslaikā polietei izdevās trīs divu punktu uzbrukumi un tika iekrāts izšķirošais pārsvars. Otrajā puslaikā Ponomarjovai bija pārsvars un poliete, kura izskatījās krietni vairāk pārgurusi, necentās īpaši uzbrukt, turklāt viņa jau otro reizi ņēma medicīnisko pārtraukumu, lai aprūpētu pārsisto degunu. Tomēr mājiniece atguva vien divus punktus, turklāt arī tas notika tikai pēdējās sekundēs.

Noslēgumā Ponomarjova starp 16 sportistēm ieņēma 13.vietu.

Par Eiropas čempioni kļuva Magdalēna Matsone no Zviedrijas, kura izšķirošajā cīņā ar 4:0 uzvarēja Irinu Kuračkinu. Bronzas medaļas ieguva Nina Hemmere no Vācijas un Jūlija Havaldži no Ukrainas.

22 gadus vecā rīdziniece Ponomarjova piedalījās savā trešajā Eiropas čempionātā pieaugušajiem. Pērn viņa ierindojās 18.pozīcijā, bet aizpērn bija divas vietas augstāk.

Par Eiropas čempioni trešdien kļuva arī Somijas cīkstone Petra Mārita Olli, kura trenējas vienā grupā ar četrkārtējo Eiropas čempioni Anastasiju Grigorjevu pie igauņu trenera Ahto Raska. Svara kategorijā līdz 60 kilogramiem Olli finālā ar 8:2 uzveica Oksanu Herhelu no Ukrainas. Bronzas medaļas šajā svara kategorijā ieguva Jūlija Pronceviča no Krievijas un Jūlija Ratkeviča no Azerbaidžānas.

Jau vēstīts, ka divkārtējā Latvijas labākā sportiste Anastasija Grigorjeva otrdien dramatiskā cīņā triumfēja finālā brīvajā cīņā svara kategorijā līdz 63 kilogramiem, kļūstot par četrkārtēju Eiropas čempioni. Grigorjeva finālmačā pieveica ukrainieti Jūliju Tkaču, turklāt titula ieguvēja noskaidrojās vien pēc video atkārtojuma noskatīšanās pēdējā sekundē.

Pārējiem Latvijas cīkstoņiem otrdien gāja pieticīgāk – cita Latvijas cerība brīvajā stilā Armands Zvirbulis (svarā līdz 86 kilogramiem) pēc zaudējuma pirmajā kārtā saglabāja cerības uz dalību gandarījuma turnīrā, taču viņu uzvarējušais baltkrievs Aliaksandrs Huštins cieta neveiksmi pusfinālā, līdz ar to latvietis Eiropas čempionātu noslēdza jau pēc vienas cīņas. Tāpat pirmajās cīņās zaudēja Karalina Tjapko (līdz 48 kilogramiem) un Eduards Kučepalovs (līdz 57 kilogramiem), negūstot iespēju piedalīties savu svara kategoriju gandarījuma turnīros, jo viņu pretinieki cieta neveiksmes jau nākamajās cīņās.

Otrdien tika sadalīti vēl trīs medaļu komplekti, divas zelta medaļas gūstot Krievijas sportistiem, bet vienu – Azerbaidžānas.

Eiropas čempionātā brīvajā cīņā, grieķu-romiešu cīņā un sieviešu cīņā Latviju kopā pārstāvēs 24 sportisti. Labi rezultāti tiek gaidīti arī no cīkstones Lauras Skujiņas, kurai starts būs piektdien. Skujiņa 2014.gadā izcīnīja kontinenta meistarsacīkšu bronzu un trešā bija arī pasaules čempionātā.

Eiropas čempionāts Rīgā pulcē 650 sportistus no 38 valstīm, jo dalība šajās sacensībās ir obligāts Starptautiskās Cīņas federācijas (UWW) priekšnoteikums atlētiem, kuri plānojuši cīnīties par Riodežaneiro olimpiskajām ceļazīmēm kvalifikācijas turnīros, kas notiks aprīlī un maijā. Eiropas čempionātā netiek dalītas olimpiskās ceļazīmes.

Sacensības risināsies katru dienu un noslēgsies svētdien. Biļetes pieejamas visos “Biļešu servisa” tirdzniecības punktos. Biļešu cenas ir no pieciem līdz 40 eiro dienā, taču iespējams iegādāties biļešu komplektu visām sacensību dienām par 64 eiro.

Latvijā pirmo reizi notiek Eiropas čempionāts gan brīvajā cīņā vīriešiem un sievietēm, gan arī grieķu-romiešu cīņā vīriešiem. Pirms 90 gadiem 1926.gadā Latvija uzņēma pirmās kontinenta meistarsacīkstes, kas gan pulcēja tikai grieķu-romiešu cīņas meistarus no septiņām valstīm, jo brīvā cīņa Eiropā vēl nebija guvusi popularitāti. Savukārt 2003.gadā Rīgā notikušajā Eiropas čempionātā sacentās tikai brīvās cīņas pārstāvji sieviešu un vīriešu konkurencē.