Merzļikins skaidro lēmumus par izlasi, atskatās uz sezonu, kā arī norāda, ka bieži tiek pārprasts
Nacionālās hokeja līgas (NHL) kluba Kolumbusas “Blue Jackets” vārtsargs Elvis Merzļikins aizvadījis preses konferenci pēc aizvadītās sezonas.
Merzļikins šosezon laukumā gāja 41 NHL mačā, atvairot 89,7% metienu un vidēji ielaižot 3,45 ripas. Tāpat jau iepriekš kļuva zināms, ka Merzļikins devis piekrišanu pēc sezonas pievienoties Latvijas hokeja izlasei.
“Šorīt pamosties nebija patīkama sajūta. Pirmkārt, lija lietus un bija tumšs, bet otrkārt – sezona ir galā, un tas nav patīkami. Mēs visi vēlējamies turpināt spēlēt hokeju un būt “play-off” izcīņā. Salīdzinot šo un iepriekšējo sezonu – šis bija citādāks gads. Jā, mēs joprojām nesasniedzām kāroto mērķi, bet gan personīgi, gan komandai šī sezona bija labāka. Mums ir jāturpina strādāt. Kā komanda dažkārt parādījām, ka mums ir raksturs un varam uzvarēt grūtas spēles, kas ir laba lieta, jo zinām, ka esam uz to spējīgi,” sezonu vērtēja Merzļikins. “Tagad man pašam gan ir jādodas citur – uz pasaules čempionātu. Esmu sajūsmā atkal satikt savus džekus Latvijā.”
“Galvenā atšķirība starp šo un pagājušo sezonu ir tā, ka pērn es izgāju cauri daudz kam mentāli, fiziski un emocionāli. Ja es, neesot gatavs par 100%, būtu bijis izlasē, tikko pabeidzis ļoti sarežģītu sezonu, tad tā nebūtu laba lieta maniem komandas biedriem izlasē – es neesmu nekāds Superdievs vai Supermens. Viņi spēlēja apbrīnojami. Es biju lepns un skatījos katru spēli, ar džekiem uzreiz pēc spēlēm sazvanījos. Biju emocionāls, arī raudāju par viņiem. Lielāku daļu no puišiem zinu jau kopš mazotnes, ar pusi no sastāva esmu spēlējis kopš U15 komandām. Tie ir mani džeki. Zinu, ka mums ir raksturs un mēs varam sasniegt daudz ko, un to viņi arī pierādīja. Izsverot, vai doties uz pasaules čempionātu, uzskatīju, ka esmu aizvadījis diezgan labu sezonu. Protams, ir daudz lietu, pie kurām piestrādāt, bet esmu patiešām priecīgs sestdien doties uz Latviju,” lēmumu pērn nespēlēt izlasē, bet šogad doties palīgā, skaidroja Merzļikins.
Irbe: Ar Merzļikinu vakariņās pavadījām četras stundas, man gribējās viņu iepazīt
“Godīgi sakot, par to tagad nedomāju,” par “Blue Jackets” ģenerālmenedžera meklēšanu teica Merzļikins. “Es tagad gribu par 100% koncentrēties pasaules čempionātam, man joprojām ir jāspēlē hokejs. Kad pienāks starpsezona, par to domāšu. Protams, būs lielas izmaiņas, bet tas ir pilnībā normāli, jo mums tās ir vajadzīgas. Mēs šādi nevaram turpināt – mēs visi gribam uzvarēt, tikt “play-off” un iepriecināt mūsu fanus, pilsētu un organizāciju. Vienu atvest šeit Stenlija kausu būtu fantastiski, tas ir visas mūsu komandas mērķis un sapnis. Kas notiks? To es un jūs nekontrolējam – jaunais ģenerālmenedžeris veiks savus soļus, kas, viņaprāt, būs piemērotākie šai organizācijai.”
“Es varu piekrist par savām slimībām [ka tur lietas labā varu ko darīt], bet, godīgi sakot, es lietoju tik daudz vitamīnu, ka tos varbūt pat pārdozēšu. Izmantoju tiešām daudz tablešu, man ir garš saraksts ar tām. Par to, ka tik bieži esmu bijis slims, neesmu priecīgs, bet, runājot par traumām – esmu priecīgs par savu ieguldīto darbu pagājušajā vasarā. Iztiku bez traumām, neskaitot tagad nesen piedzīvoto gūžas savainojumu un sezonas laikā gūto muguras traumu, kas gan bija nelielas problēmas. Muguras trauma gan nebija saistīta ar fizisko kondīciju – tā vienkārši notika. Arī ar manu gūžu viss ir kārtībā un jūtos labi,” stāstīja Merzļikins.
“Esmu šeit [Kolumbusā] piecus gadus un šīs ir un būs manas mājas,” norādīja Merzļikins. “Atskatoties uz saviem pirmajiem diviem gadiem šeit, tad ģērbtuve bija citādāka nekā tagad. Nav tā, ka varu salīdzināt, kura ir labāka vai sliktāka, jo ir citi cilvēki. Komandā nav palikuši daudz hokejistu no manas pirmās sezonas NHL un ģērbtuvē ir daudz jaunas sejas. Varbūt, ka šobrīd kopumā esam jaunāki, ja man ir jāsalīdzina ar pirmo sezonu. Iespējams, ka ir mazāk pieredzes, bet visi tāpat smagi strādā. Vienkārši šī ir citādāka spēlētāju grupa.”
Elvim tika uzdots jautājums, vai viņš jūt, ka reizēm viņš tiek pārprasts. “Man visai bieži ir bijusi šī sajūta. Citreiz ir tā, ka ierodos mājās un nodomāju – ko un kāpēc es to pateicu? Citi to nesapratīs. Tāpat bija liela drāma Latvijā par to, ka nacionālajā izlasē man nemaksā… Es nekad neesmu vēlējies kaut kādu naudu no valstsvienības. Vienkārši “Blue Jackets” dod man līgumu un man viņiem ir jādod atpakaļ vērtība, ko viņi par mani maksā, tāpēc pirmajā vietā man ir jānoliek darbs un tad seko izlase, kas nav mans darbs. Tāpat atceros, ka vienreiz runāju ar Lārsenu [bijušais “Blue Jackets” galvenais treneris] un viņš gandrīz pārleca pāri galdam un mani “nogalināja”, jo pateicu nepareizu vārdu, kura nozīmi angļu valodā precīzi nezināju. Dažreiz šis viss notiek ar mani, bet no tā es mācos. Domāju, ka tas, ka esmu tiešs ir laba lieta, jo patīk vai nepatīk, bet saku taisnību, piedodiet. Jāatzīst, ka citreiz gan parādu sevi nepareizi vai nododu vēstījumu nepareizā veidā. Kad tas tiek izskaidrots, tad tas ir pavisam cits stāsts.”
Žurnālists: Septiņi Latvijas hokejisti jau aizvadītajā nedēļā uzsākuši gatavoties PČ
