Nepatīkama tendence, negatavība un varonis “Daugava” – 7 novērojumi par spēli pret Franciju
SPORTAZINAS.COM, EKSKLUZĪVI NO ČEHIJAS
Latvijas hokeja izlase vakar pasaules čempionāta otrajā spēlē svinēja laimīgu uzvaru pār Franciju, kapteinim Kasparam Daugaviņam to burtiski izraujot no pretinieku rokām – kad 35 gadus vecais uzbrucējs pārspēja pretinieku vārtsargu Žinku, uz spēles tablo palika vien 0,6 sekundes.
Komanda atkal negatava. Lai arī Francija spēlē savādāku hokeju nekā poļi, izskatās, ka šo to no Polijas komandas francūži tomēr bija paņēmuši – veidu, kā izjaukt Latvijas spēli. Pirmajā periodā Latvija izdarīja vairāk metienu, bet vairāk momentu bija Francijai un spēle Vītoliņa komandai īpaši labi neveidojās. Pat, ja abstrahējamies no zaudētiem vārtiem trijatā pret pieciem – francūži bija labāki un vārtus varēja gūt arī citās epizodēs.
Iemetieni atkal iegāž. Vakar no 62 iemetieniem Latvijas komanda uzvarēja vien 23, kas ir 37%. Vienīgais spēlētājs, kuram ir pozitīva bilance šajā spēles elementā, ir Eduards Tralmaks, kuram uzvarēti visi trīs iemetieni. Otrajā spēlē pēc kārtas Latvijai nepadodas spēle uz punktu. Treneri to apzinās, bet ir ātrs risinājums – nav skaidrs, jo treniņos šim elementam īpaša uzmanība netiek pievērsta. Zaudētie iemetieni ir problēma, un es domāju, šeit nav jāskaidro, kāpēc.
Netiekam galā ar pretinieku līderiem. Neviens nenoliedz, ka pasaules čempionāta vidējais līmeni ir nedaudz izlīdzinājies un vājo pretinieku šeit nav. Bet ir viena tendence, kas arī uztrauc – ja pat pret Poliju un Franciju Latvija nespēj nosegt pretinieku līderus, tad kas būs tālāk? Polijas spēlē tas bija Kršištofs Mačiašs, kurš regulāri tika pie iespējām, Francijas gadījumā – pirmais virknējums ar Stefanu da Kostu, kurš arī regulāri izaicināja Elvi no dažādām pozīcijām.
Labi, ka pensijas vecums ir pacelts. Tas, protams, ir joks, bet tikai daļēji. Atceramies, ka pēc 2022. gada olimpiskajām spēlēm Kaspars Daugaviņš paziņoja, ka viņš noslēdz karjeru izlasē, proti, pensionē no tās. Taču vērojot viņa spēli gan pērn, gan šogad kļūst skaidrs, ka patiesība šāds lēmums būtu noziegums pret Latvijas hokeju. Jo viena no Kaspara motivācijām bija tāda, ka viņš izlasei vairs nav tik noderīgs. Un mēs redzam, ka tā nav taisnība – veterāns uz saviem pleciem velk komandu pirmajos mačos.
Vēl viens kapteiņa šovs – Daugaviņš eleganti izrauj uzvaru pār Franciju
Par Elvi un par Batņu. Kas patika otrajā mačā – komanda jau izskatījās saliedētāka. Oskara Batņas noraidījums varbūt nedaudz izsita no sliedēm, bet kopumā viss notika tā, kā tam ir jānotiek – valstsvienība spēka uzbrucēja kopīgiem spēkiem kompensēja. Runājot par Elvja sešiem ielaistiem vārtiem divos mačos – komanda cīnās arī par vārtsargu un visiem spēkiem mēģina viņam palīdzēt, arī pats Elvis vairāk vai mazāk demonstrē to, ko no viņa sagaida.
Fiziskais spēks. Pirms PČ vairākkārt tika pieminēts, ka šogad treniņnometne bijusi pat smagāka nekā pērn, kad tika izcīnīta bronza. Acīmredzami, ka ar fizisko spēku var kompensēt dažus citus trūkstošus elementus un pret Franciju to varēja redzēt. Gan otrā perioda izskaņā, gan trešā perioda otrajā pusē francūži bija nogurušāki, kas Latvijai arī ļāva dominēt. Cita lieta, ka pagaidām rezultātus tas devis tikai daļēji, bet ir aizdomas, ka, ņemot vērā kalendāru, fiziskā sagatavotība tika veidota tā, lai labāko formu sasniegtu turnīra otrajā pusē.
Sakritība vai tendence? Ja atceraties, tad lielākajā daļā pārbaudes spēļu uzvarētāja noskaidrošana tika atlikta uz papildlaiku. Pēc viena no mačiem jautāju Vītoliņam, vai viņu tas neuztrauc? Harijs atbildēja, ka nē, jo tās ir pārbaudes spēles, kurās punkti netiek skaitīti un svarīgs ir rezultāts. Pasaules čempionāts ir sācies, un nu jau divi punkti ir zaudēti tādēļ, ka komanda nespēj mača likteni izšķirt pamatlaikā. Sakritība? Godīgi sakot, nedomāju, bet cerams, ka spēlē pret Kazahstānu šī tendence tiks pārtraukta.
Mamčics: Varbūt ir pārāk daudz emociju, kas mums traucē spēlēt pārliecinošāk
