Dārziņš par sekošanu pretiniekiem, neskriešanu uz priekšu un Balcera nozīmi
Latvijas hokeja izlases treneris Lauris Dārziņš sarunā ar “Latvijas Televīziju” komentējis gatavošanos gaidāmajam pasaules čempionātam.
Jau vēstīts, ka valstsvienības treneru korpusam šogad nepievienosies somu speciālists Ville Peltonens. Viņa un Dārziņa pārraudzībā pērnā gada meistarsacīkstēs bija skaitliskais vairākums. Dārziņš gan uzsvēra, ka Peltonena prombūtne situāciju krasi neietekmē.
“Mēs tāpat visi treneri apspriežamies par visiem spēles elementiem – vairākumu, mazākumu, spēli piecatā pret pieciem. Nav tā, ka ir klāt nākuši kādi pienākumi. Tas vairāk atkarīgs no tā, kāds mums ir treniņprocess. Mums treneriem šogad varbūt sanācis vairāk uz ledus atrasties, jo bija traumētie, kas pilna kontakta cīņās nevarēja piedalīties. Līdz ar to paņēmām vēl ledu un, teiksim tā, sagatavojām viņus pārbaudes spēlēm. Kā redzējām, tas arī bija vērtīgi, jo viņi diezgan ātri un veiksmīgi ielēca, dodot pienesumu,” teica Dārziņš.
Pašam Dārziņam šis būs trešais pasaules čempionāts pēc kārtas trenera statusā. Viņš uzsvēra, ka iepriekšējo gadu pieredze gatavošanās procesā tiek ņemta vērā. “Protams, mēs pasekojam, kurām komandām treneri ir pamainījušies. Ja treneris nemainās, spēles rokraksts un zīmējums saglabājas. Bet mums ir video treneris, kurš seko, kas notiek pārējās pārbaudes spēlēs, iedod mums video, pēc kā mums ir izpratne, ko pretinieks dara. Mājasdarbi tiek veikti,” norādīja Dārziņš.
“Tajā pašā laikā arī paši uzticamies savai taktikai,” atgādināja treneris. “Mēs tāpēc nebaidāmies spēlēt pārbaudes spēles, piemēram, pret Austriju, lai arī viņi varbūt zināja, ko mēs darām. Protams, ir kaut kādas niansītes, kur mēs centīsimies pārsteigt pretiniekus, bet mūsu spēks ir tas, ka visi [spēlētāji] ir “nopirkuši” to ideju, ka mūsu spēles zīmējums strādā. Kas attiecas uz čempionātu, tas izspēles formāts no gada uz gadu ir vienāds. Mēs zinām, kur būs tie izaicinājumi – piemēram, ka starp spēlēm citreiz ir ļoti maza pauzīte. Tāpat ir nianses ar sastāva pieteikšanu, kad spēlētājiem nogurums sakrājās, bet pārsteiguma momentiem nevajadzētu būt. Jebkurā gadījumā dienu dienā būs process ar uzdevumiem, kas jārisina.”
Vakar Latvijas izlases galvenais treneris Harijs Vītoliņš nosauca sastāvu dalībai pasaules čempionātā. Pieteikumā tika iekļauti trīs vārtsargi, astoņi aizsargi un 14 uzbrucēji, taču valstsvienība joprojām gaida potenciālos papildinājumus no Ziemeļamerikas, kur NHL un AHL “play-off” izcīņā spēlē Rodrigo Ābols, Uvis Balinskis un Sandis Vilmanis.
“Šobrīd mēs strādājam ar to, kas ir un katru dienu maksimāli gatavojamies, bet sekojam līdzi [šobrīd vēl klubos spēlējošajiem]. Ģenerālmenedžeris uztur kontaktus, tāpēc ir kaut kādas idejas, kas atsauksies un kas nē. Varbūt uz priekšdienām tu ieliec galvā – ok, vairākumā tas varētu pievienoties -, bet neskrienam baigi notikumiem pa priekšu. Citreiz visu uz lapas var salikt, bet atceros, kā bija pagājušogad pēc pārbaudes spēles pret Somiju, kurā traumu dēļ pieci cilvēki “pazuda”. Tāpēc nevar pārāk skriet uz priekšu,” pauda Dārziņš.
Viens no pēdējiem spēlētājiem, kurš papildināja Latvijas izlasi, bija uzbrucējs Rūdolfs Balcers. Viens no valstsvienības līderiem otro gadu pēc kārtas kopā ar Cīrihes “Lions” komandu izcīnīja Šveices čempiontitulu.
“Rūdolfa hokeja intelekts ir tas, kas dod mūsu komandai pienesumu. Viņš arī ir centīgs, uzticams dažādās spēles pozīcijās, labs ģērbtuvē. Mēs noteikti uz viņu arī skatāmies kā komandas līderi. Tādās spēlēs, kas ir uz naža asmens, kur nekas neveidojas un visu izšķirs vieni vārti šur vai tur, viņš ar savu spēles intelektu spēs izveidot momentu sev vai partneriem. Tas noteikti sildīja sirdi, ka pēc sezonas, sazvanoties ar Rūdi, dzirdējām apstiprinošu atbildi par viņa pievienošanos,” Balcera nozīmi izcēla Dārziņš.
