Bagatskis par Ukrainas zvaigzni: Jau pirms daudziem gadiem nolēmu – ja nevaru parakstīt Maiklu Džordanu, tad parakstīšu viņu

Ukrainas basketbola izlases un ULEB Eirokausa komandas Vroclavas “Slask” galvenais treneris Ainars Bagatskis sarunā ar “basketballua.com” komentējis bijušā “VEF Rīga” spēlētāja Isufa Sanona piesaistīšanu savam klubam, kā arī atskatījās uz aizvadīto Pasaules kausa priekškvalifikāciju.

Jau vēstīts, ka viens no Ukrainas izlases līderiem Sanons, kurš aizvadītajā sezonā palīdzēja “VEF Rīga” izcīnīt trīs trofejas, augusta sākumā parakstīja līgumu ar latviešu speciālista Bagatska vadīto “Slask” komandu.

“Jau pirms daudziem gadiem nolēmu – ja nevarēšu parakstīt Maiklu Džordanu, parakstīšu Sanonu,” izteicās Bagatskis. “Nopietni! Ja varu iekļauties budžetā un piesaistīt spēlētāju, kuru pazīstu, es simtprocentīgi izvēlēšos šo spēlētāju. Jo nav perfektu basketbolistu un es ziņu visus viņa plusus un mīnusus – varbūt pat pārāk labi, kas man varbūt dažreiz traucē. Es pazīstu Sanonu un zinu, kā viņu izmantot – tāpēc viņš ir šeit.”

Bagatskis gan nevēlējās apgalvot, vai Sanons ir šīs Ukrainas paaudzes talantīgākais basketbolists. “Grūti spriest, jo tas viss ir ļoti subjektīvi. Galu galā [Svjatoslavs] Mihaiļuks spēlē NBA, arī [Oleksijs] Ļens spēlē NBA. Tas, kā savulaik [Serhijs] Gladirs izskatījās izlases treniņos… Nedrīkst aizmirst arī par viņu. Lai arī viņš ir no citas paaudzes, arī viņš tika draftēts NBA. Ukrainā tad bija ļoti labu basketbolistu paaudze, kuri tika izvēlēti draftā un spēlēja augstā līmenī. Arī Ukrainas klubi spēlēja augstā līmenī. Dod Dievs, lai tas viss pēc iespējas ātrāk atgrieztos.”

“Izskatījām arī citus ukraiņus, bet nespējām vienoties par cenu vai arī bija citi iemesli. Tādēļ nav jēgas runāt par to, kā nav – labāk jārunā par to, kas ir. Klubs strādā ļoti profesionāli. Man ir vairāki asistenti, kas veic padziļinātu analīzi papildus tam, ko pats zinu un redzu. Asistenti par spēlētājiem sniedz visaptverošu statistiku,” situāciju Vroclavas vienībā komentēja Bagatskis.

Ukrainas izlase Bagatska vadībā augustā piedalījās Pasaules kausa priekškvalifikācijā un, izcīnot trīs uzvaras četrās spēlēs, nodrošināja vietu kvalifikācijas turnīrā. Pats Bagatskis pēc 9. augustā izcīnītā panākuma pār Slovākiju bija ļoti emocionāls, kritizējot spēlētājus, kuri šovasar neieradās palīgā valstsvienībai.

“Tās tikai bija manas emocijas pēc tam, kad Vladislavs Kravcovs, kurš basketbolā ir pierādījis un sasniedzis visu, gāja laukumā un cīnījās, tika sists. Tāpat nozīmīgs faktors bija Ukrainas militārpersonu klātbūtne spēlē – zinot, ka daudzi ievainotie cilvēki veic rehabilitāciju Latvijā, lika man salūzt,” skaidroja Bagatskis. “Bet es neko nenožēloju. Es tāpat tobrīd nedomāju par nevienu konkrētu spēlētāju [kuru kritizēt]. Godīgi sakot, nezinu, kā komanda reaģēja uz manām emocijām. Labāk pajautāt to viņiem pašiem.”

“Runāju ar visiem [spēlētājiem]. Jāsaka, ka nekad dzīvē nebiju tik daudz runājis ar spēlētājiem vasaras laikā. Vienmēr spēlētājiem esmu teicis – neatkarīgi no tā, vai tu saka jā vai nē, mani neinteresē iemesli. Ja kāds negrib spēlēt, tam nav tik lielas nozīmes – tā ir viņu darīšana. Kā treneri mani interesē, kurš spēlētājs būs manā zālē, taču ir nepatīkami, ja viņi man sola, ka atbrauks, bet pēdējā brīdī nolec nost. Tas ir citādi, jo mēs bijām gatavi [ka viņi ieradīsies], arī federācija bija gatava piekāpties – kādam spēlētājam viņi bija gatavi uzaicināt ģimeni uz Rīgu, apmaksāt izmitināšanu. Federācija paveica milzīgu darbu, iegūstot apdrošināšanu no visām līgām, viss bija augstākajā profesionālajā līmenī. Man tagad ir cilvēki, par kuriem esmu pilnība aizmirsis, pat nesasveicināšos viņu rīcības dēļ, kas man ir nepieņemama.”

Bagatskis uzsvēra, ka nevajadzētu pievērst tik lielu uzmanību trūkstošajiem spēlētājiem. “Tas viss ir otršķirīgi. Mums nevajadzētu domāt par to, kā mums nav – mums jāspēlē ar tiem resursiem, kas mums ir. Ja nebūs viens spēlētājs, gatavi būs divi citi. Jā, mums trūka vairāki spēlētāji, jau esmu pazaudējis skaitu, bet, manuprāt, mēs tam vispār nepievērsām uzmanību. Protams, jebkurš treneris pasaulē vēlas spēlēt ar spēcīgākajiem un talantīgākajiem spēlētājiem, bet tajā pašā laikā tā bija iespēja citiem – savā veidā tā arī ir pozitīva lieta. Turklāt viņi šo iespēju izmantoja.”