Strautiņš: Esmu dzirdējis, ka citi spēlētāji baidās. Sev galvā ieliku, ka jādara viss, ko darīju pirms traumas

Latvijas basketbolists Artūrs Strautiņš podkāstā “LV basketbols” dalījies iespaidos pēc atgriešanās laukumā.

Jau vēstīts, ka Strautiņš, kurš februāra sākumā iedzīvojās ceļgala krustenisko saišu plīsumā, vakar aizvadīja savu pirmo maču pēc vairāk nekā deviņu mēnešu pauzes un palīdzēja Tortonas “Derthona” komandai Itālijas A sērijas mačā ar rezultātu 90:87 savā laukumā pieveikt “Varese”.

“Viegli noteikti nebija, it īpaši tad, kad tas [atgriešanās brīdis] nāca tuvāk un sezona sākās. Klātienē apmeklēju visas komandas spēles un no malas skatīties ir visgrūtāk. Beidzot tā pirmā spēle ir aizvadīta, bet jau jādomā par nākamo spēli trešdien un jāgatavojas tai,” stāstīja Strautiņš.

“Kad pateica, ka tas ir krustenisko saišu savainojums, uzreiz bija skaidrs, ka tie ir astoņi, deviņi mēneši [bez basketbola]. Pirmajās dienās, protams, biju bēdīgs un galvā visādas domas raisījās, taču ļoti ātri sapratu, ka fokuss ir atnākt atpakaļ stiprākam. Tikai skatījos uz priekšu, vairāk nedomāju, kas ir bijis,” uz rehabilitācijas procesu kopumā atskatījās Strautiņš.

Latvietis arī atklāja, kurš bija sarežģītākais brīdis atveseļošanās procesā. “Jaunā lieta, ko tagad dara, ir pēc traumas mēnesi pagaidīt, sagatavot muskuli un tad taisīt operāciju, jo tas palīdz daudz veiksmīgāk atgūties. Pirmo mēnesi pēc traumas līdz operācijai es strādāju, bet tad pēc operācijas bija tas grūtākais, jo bija jāsāk “lauzt” to kāju un iestiept, lai tā lokās. Nebija patīkami, bet tiku visam cauri,” atzina Strautiņš.

Strautiņš savā atgriešanās spēlē demonstrēja agresīvu sniegumu. Lai arī viņš nospēlēja deviņas minūtes, viņš paspēja atzīmēties ar septiņiem punktiem, četrām atlēkušajām bumbām un trīs izprovocētām piezīmēm.

“Esmu dzirdējis, kā citiem spēlētājiem ir bijis, ka pēc šādām traumām baidās iet caurgājienos, iet kontaktā. Jau no paša sākuma sev galvā kaut kā ieliku, ka tad, kad sākšu basīti spēlēt, ir jādara viss, ko darīju pirms traumas, lai nebūtu bailes un neuzliktu pats sev tādu spiedienu,” uzsvēra Strautiņš. “Pirmajā spēlē to arī darīju – aizgāju caurgājienā ātrajā uzbrukumā un izprovocēju piezīmi. Spēlēju tā, kā es spēlēju pirms traumas.”

“Ar fizisko kondīciju viss bija kārtībā jau pirms diviem, trīs mēnešiem. Visu vasaru, ko pavadīju Latvijā kopā Ainaru Zvirgzdiņu un Oskaru Ernšteinu, es strādāju, skrēju un darīju visu. Vienkārši bija jāpaiet vairākiem mēnešiem, lai celī iekšā nostiprinās,” norādīja Strautiņš. “Adrenalīns bija augšā – pēc spēles jau teicu, ka varēju vēl skriet. Bet ar treneri jau biju runājis un viņš teica, ka sākumā būs limitētas minūtes un tad tālāk skatīsimies.”

28. novembrī un 1. decembrī Latvijas izlasei paredzētas pirmās divas spēles 2027. gada Pasaules kausa kvalifikācijā. Strautiņš atklāja, ka lēmums par pievienošanos valstsvienībai tiks pieņemts pēc nākamajām divām spēlēm klubā.