Daugavpils – Latvijas klubu hokeja galvaspilsēta? Kā rīkot svētku sajūtu, spēlējot pirmajā līgā
Kopš 2023. gada Daugavpils “Dinaburga” nav atrodama starp “Optibet” hokeja līgas (OHL) dalībniecēm. Tomēr, ja Liepājā, no kurienes ir šo rindu autors, komandas spēlēšana pirmajā līgā nozīmēja skatītāju intereses kritumu, tad Latvijas otrajā galā, izskatās, noticis gluži pretējais.
Kad šī gada sākumā parādījās pirmās runas par OHL paplašināšanu un kļuva zināms par “Liepājas” atgriešanos, tad kā nākamā tika minēta tieši “Dinaburga”. Un ja par sportisko pusi vēl varam diskutēt, tad organizacionāli Daugavpils komanda dalībai valsts augstākajā līgā ir gatava vairāk par dažām citām šajā līgā jau spēlējošajām vienībām.
Daugavpils ledus halle atrodas būtiski piecu minūšu gājienā no autoostas un dzelzceļa stacijas, kas uzreiz atsauc atmiņā Somijas pilsētu Tampere, kur situācija ir identiska. Jau tuvojoties hallei var just, ka te notiek kaut kas interesants. Kā sarunā ar “Sportazinas.com” norādīja “Dinaburgas” vārtsargs Mihals Knops, intervija ar kuru tuvākajās dienās tiks publicēta portālā, tad tiešām var redzēt, ka pilsēta dzīvo tām svētdienas spēlēm un tās arī gaida. Jā, spēles Daugavpilī notiek tikai svētdienas, kas jau kļuvis par tradīciju.
Stundu pirms spēles pie halles jau ir daudz mašīnu un cilvēku, skatītājus iekurina didžejs, bet pie kases ir milzīga rinda. Biļetes cena ir divi eiro, tos pārdod tikai par skaidro naudu, kas ir jāņem vērā, un tev tiešām iedod papīra biļeti – sen aizmirsa sajūta. Hallē ir padomāts gan par ēdieniem un dzērieniem, gan arī par vietējā hokeja vēsturi, piedāvājot apmeklētājiem iepazīties ar to, kas ir paveikts pirms tam, tajā skaitā Latvijas čempionāta bronzas medaļas 2005./2006. gada sezonā.
Daugavpils hokeja sauklis ir “ar hokeju sirdī”. Patīk, ka ir padomāts par visiem sīkumiem – uz vietas var iegādāties kluba atribūtiku, visas iegādātas biļetes piedalās loterijā, ledus liešanas mašīnas arī ir brendotas – no vienas puses sauklis, no otrās – kluba logo. Kad desmit minūtes pirms spēles sākuma skatītājs dodas uz tribīnēm, tad atrast vietu nav neiespējami, tomēr arī nav viegli. Spēlē starp “Dinaburgu” un “Rīgas HS” protokolā ir ierakstīti 900 skatītāji, un šī ir reta reize, kad apaļš skaitlis neizraisa aizdomas.
Pati komanda ir dažādu tautību un arī paaudžu vinegrets – galvenā trenera Ivana Kokina rīcībā ir gan dažāda vecuma pašmāju un ārzemju jaunieši, sākot ar 14 gadīgo aizsargu Martinu Leiti, vairāki leģionāri – jau pieminētais slovāku vārtsargs Knops, čehu aizsargi un, protams, lietuvieši, viens no Daugavpils hokeja spilgtākajiem audzēkņiem Artūrs Ševčenko, kā arī divu pasaules čempionātu dalībnieks Sergejs Pečura, kurš pēc divu gadu pauzes Daugavpilī atsācis karjeru.
Skatītāji aktīvi atbalsta savu komandu, daudziem ir atribūtika, ir arī bungas, savukārt tribīnēs atrodamas visās vecuma grupas – no mazajiem bērniem līdz pensionāriem, lielā skaitā nāk arī ģimenes. Viens no spilgtākajiem skatītājiem ir kāds vecāka gadagājuma cilvēks Latvijas cepurē, kurš sēž starp sektoriem uz sava (!) krēsla, un pie kura gandrīz katru minūti kāds pienāk sasveicināties, aprunāties un kaut ko pajautāt par komandu. Vispār tribīnes spēles laikā ir diezgan dzīvas, un kopumā gaisotne ir tādas, kādas diemžēl nav lielākajā daļā no OHL spēlēm, kas lieku reizi parāda, kāpēc ir nepieciešams attīstīt hokeju reģionos.
“Pirmais periods ir noslēdzies, pārtraukums – 15 minūtes,” laipni paziņo diktors tiem, kuri varbūt ir nedaudz apjukuši ar pēdējo laiku izmaiņām dažādās līgās, jo, kā zināms, Nacionālajā hokeja līgā (NHL) pārtraukums starp periodiem ir nu jau 18 minūtes, bet starptautiskās hokeja federācija (IIHF) sacensībās – 17 minūtes. Un ja jums liekas, ka pārtraukumā vienkārši varēsiet kaut ko padarīt telefonā, tad tā nemaz nav – foajē savu priekšnesumu jau sagatavojusi breikdansa grupa, savukārt pēc ledus uzliešanas savu meistarību demonstrē vietējās daiļslidošanas skolas audzēkne.
Protams, ka Latvijas 1. līga nav meistarības augšgals un kaut kādos brīžos var just, ka ātrumi ir labāki nekā meistarība. Tomēr tādā gaisotnē par to ātri aizmistas, un tu vienkārši skaties hokeju, neko nevērtējot, izbaudot katru spēles minūti, it īpaši brīžos, kad vārtus gūst mājinieki, skatītāju pūlim nekavējoties “eksplodējot”.
Mačs pret “Rīgas HS” noslēdzas ar pārliecinošu uzvaru – 7:2, trīs vārtus iemetot nevienam citam ka Pečuram. “Dinaburgai” tas ir septītais panākums tikpat spēlēs un komanda dominē pirmajā līgā, kur tai, izskatās, ir nedaudz par šauru. Šķiet, ka nākamais loģiskais solis būtu atgriešanās OHL, kur ar šādu sastāvu vismaz uz Lietuvas komandu fona daugavpilieši noteikti izskatītos labāk nekā tas bija 2022./2023. gada sezonā, kad “Dinaburga” spēlēja ar ļoti jauno sastāvu un likumsakarīgi ierindojās pēdējā vietā, 32 spēlēs izcīnot vien četrus punktus.
“Es gribētu zināt atbildi uz šo jautājumu. Mēs spēlētāji darām visu, lai tas notiktu, ar prātiem dodamies tajā virzienā. Bet pagaidām nav nekādas insaida informācijas. Cerēsim un skatīsimies, kas būs pēc sezonas,” saka vārtsargs Knops, kurš ir apņēmības pilns pierādīt, ka briesmīga statistika 2022./2023. gada sezonā ir nevis viņa meistarības rādītājs, bet vairāku apstākļu sakritība.
Hokejisti spēlēšanai OHL ir gatavi, skatītāji – arī, aktivitātes ap spēli Daugavpilī, kā jau minēju, jau tā ir labākā līmenī nekā lielākajā daļā no OHL klubiem. Un tiešām var just pilsētas iedzīvotāju saikni ar komandu, jo tajā ir arī daudz vietējo spēlētāju, bet arī ārzemnieki pilsētā kļuvuši par savējiem. Tāpēc cerams, ka drīz uz OHL kartes parādīsies vēl viena komanda, kurai nebūs jāspēlē tikai par nepalikšanu pēdējā vietā.
