Sanons: Bagatskis ir mans basketbola tēvs
Polijas basketbola līgas un ULEB Eirokausa komandas Vroclavas “Slask” spēlētājs Isufs Sanons sarunā ar “EuroCupBasketball.com” komentējis pārcelšanos uz Poliju un iejušanos klubā.
Sanons pirms šīs sezonas pievienojās Ainara Bagatska vadītajai “Slask”. Aizvadītās sezonas “VEF Rīga” spēlētājs šobrīd Polijas līgā vidēji izcēlies ar 12,2 punktiem, 3,8 rezultatīvām piespēlēm un 3,3 atlēkušajām bumbām. Tikmēr ULEB Eirokausā viņš iekrājis 11,5 punktus, 3,2 rezultatīvas piespēles un 2,8 bumbas zem groziem.
“Spēlētāji, kuri dara lietas Polijas izlasē nespēlē Polijā. Lielākā daļa valstsvienības basketbolisti atrodas ārpus Polijas. Ja paskatīsieties uz Polijas izlases līderiem, tad, manuprāt, viņi visi spēlē ārpus Polijas,” izteicies Sanons. “Pat ar visu to teiktu, ka Polijas līga ir nedaudz nenovērtēts čempionāts, jo visi domā, ka Polija ir vāja basketbola valsts. Bet, ja atnāksiet šeit un spēlēsiet, tad sapratīsiet, ka ir pilnīgi pretēji, jo spēlētāji šeit spēlē fiziski un ar lielu spēku. Cilvēki domā, ka šeit ir viegli, bet tā nav.”
Tāpat ukraiņu basketbolists komentējis savu lēmumu pievienoties “Slask” komandai. “Esmu šeit, lai uzņemtos līdera lomu. Vēl viens iemesls, kāpēc esmu šeit, jo treneris Bagatskis ir mans basketbola tēvs, ja varu tā teikt. Mēs esam pazīstami jau astoņus, deviņus gadus. Zināju, ka parakstīšu līgumu šeit un būšu viena no galvenajām opcijām, kā arī pazīstu treneri un viņš mani. Kā jau teicu, ka esam pazīstami jau ilgu laiku un ir viegli vienam pie otra pielāgoties.”
Vēl Sanons atcerējies laikus Ukrainas granda Slobožanskas “Prometey” klubā, kurš šobrīd jau pārtraucis savu eksistenci. “Teiktu, ka tā ir labākā komanda, kādā jebkad esmu spēlējis, ja paskatāmies uz mūsu psiholoģisko pusi un ķīmiju kā komandai. Nekad neesmu piedzīvojis kaut ko līdzīgu. Ceru, ka kādu dienu vēlreiz būšu tādā komandā, jo atmosfēra, kā mēs viens otru sapratām… Tas bija kaut kas un pat nezinu, kā to aprakstīt. Domāju, ka tie bija mani labākie divi gadi, jo daudz mācījos no komandas biedriem un treneriem. Tā bija ļoti laba pieredze, kuru ne pret ko nemainītu.”
