Latviju nogremdējušais Loids: Pieņēmu dažus muļķīgus lēmumus, bet…
Polijas basketbola izlases līderis Džordans Loids preses konferencē pēc izcīnītās uzvaras pār Latviju dalījies iespaidos par spēli.
Jau vēstīts, ka Latvijas valstsvienība vakar 2027. gada Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē trillera cienīgā cīņā ar 82:84 zaudēja Polijai, ciešot otro neveiksmi trīs mačos šajā atlases ciklā.
Latvija ceturtajā ceturtdaļā bija iedzinējos ar -9, tomēr spēja atspēlēties un 3,7 sekundes līdz pamatlaika beigām, divus punktus ar sodu gūstot Artūram Strautiņam, pat izvirzīties vadībā ar 82:81. Tomēr pašā atbildīgākajā brīdī par sevi runāt lika Polijas izlases līderis Loids, kurš līdz ar spēles beigu sirēnu trāpīja sarežģītu tālmetienu un izrāva uzvaru.
“Domāju, ka galotnē spēlējām mazliet pavirši. Ir dažas lietas, kuras mums pirms svētdienas spēles jāizlabo, bet visi, kuri šovakar devās laukumā, spēlēja lieliski. Kā treneris teica ģērbtuvē – mēs otrajā puslaikā “aizslēdzām” viņu trīspunktu līniju, kas bija ļoti svarīgi. Viss neparādās statistikā – puiši paveica lielisku darbu un atdevās par 1000%. Esmu priecīgs par izcīnīto uzvaru,” sacīja naturalizētais amerikāņu aizsargs.
Latvijas izlasei šajā logā nepalīdz Rolands Šmits, kurš ikdienā ir Loida komandas biedrs Stambulas “Anadolu Efes” vienībā. “Kad viņš pirms pāris nedēļām guva traumu, jau sākām runāt, vai viņš vispār varēs spēlēt. Gribēju, lai viņš šeit būtu, jo gribu spēlēt pret labākajiem spēlētājiem. Savā starpā daudz jokojām par to, ka viens otru segsim. Lai arī Latvijai jau ir lieliska komanda, viņš pievienotu vēl vairāk jaudas. Klubā esam komandas biedri, taču, ja viņš šovakar būtu bijis laukumā, mēs cīnītos tāpat kā visi pārējie. Galvenā lieta – es tikai vēlos, lai viņš izveseļojas.”
Loids pret Latviju guva 37 punktus par spīti tam, ka pret viņu tika izmantotas dažādas aizsardzības shēmas. “Tā ir daļa no spēles. Viena no mana stiprajām pusēm ir spēja ātri pielāgoties situācijām. Jā, pieņēmu dažus muļķīgus lēmumus, bet vienkārši izmantoju to, ko aizsardzība deva. Lai arī cik liels būtu pretinieku spiediens, vienmēr kaut kas būs pieejams – tas ir tikai jautājums par pareizā lēmuma pieņemšanu. Taču komandas biedri man palīdzēja. Viņi man palīdzēja tikt brīvās pozīcijās, spēja mani atrast. Es to nedarīju tikai ar saviem spēkiem – man bija daudz palīdzības.”
Loidam arī tika vaicāts, vai viņš kādreiz savā karjerā ir trāpījis uzvaru nesošo tālmetienu līdz ar spēles beigu sirēnu. “Labs jautājums… Godīgi sakot, nē. Varbūt kļūstu vecs un kādreiz kaut kas tāds ir noticis,” atzina Loids. “Vispār bija viens metiens, kuru trāpīju no laukuma centra, kad vēl biju bērns, bet tas laikam arī ir viss.”
