Dusmas, pārmetumi un Merzļikina “apčakarēšana” – vai “Blue Jackets” treneris savaldīs komandu nākamsezon?
Noslēdzoties Nacionālās hokeja līgas (NHL) pamatturnīram, kļuva skaidrs, ka Elvja Merzļikina pārstāvētā Kolumbusas “Blue Jackets” nebūs atrodama starp “play-off” dalībniecēm. Par vienu no skaļākajiem notikumiem kļuva vienības galvenā trenera Rika Bounesa preses konference pēc spēles, pēc kuras neviens negaidīja, ka viņš varētu turpināt darbu. Tomēr par lielu pārsteigumu kļuva līguma pagarināšana ar pieredzējušo speciālistu, kas liek uzdot jautājumus, vai šis tiešām bija labs lēmums.
Janvāra vidū kļuva skaidrs, ka Merzļikina pārstāvētajai komandai nepieciešamas pārmaiņas. Brīdī, kad kluba vadība izšķīrās par trenera maiņu, komanda ar 45 punktiem tikpat spēlēs atradās pēdējā, 16. vietā Austrumu konferencē un par “play-off” varēja vien sapņot. Tomēr atlaistais Dīns Evasons uzskata, ka viņa atbrīvošana nebija pareizais lēmums. “Mani pārsteidza. Parasti, strādājot trenera amatā, tu jūti, ka atlaišana notiks. Bet šoreiz es to nejūtu. Negribu izskatīties sīkumains, bet es nedomāju, ka atlaišana bija pamatota. Tas notika pārāk agri un uzskatu, ka mēs būtu “play-off”, ja mūsu štābs paliktu,” teica treneris.
Kolumbusa par Evasona aizvietotāju piesaistīja 71 gadu veco Bounesu, kurš pēc sava nogriežņa Vinipegas “Jets” paziņoja, ka viņš pie trenēšanas vairs neatgriezīsies. Trenera maiņa nostrādāja – pirmā “sausā” uzvara šosezon (bet ne ar Merzļikinu vārtos), četras uzvaras pēc kārtas, 15 uzvaras 19 mačos. Komanda pārvērtās, sāka spēlēt krietni pārliecinošāk un strauji tuvojās “play-off” zonai, kādu brīdi tajā arī pavadot. Tomēr tuvojoties sezonas beigām kaut kas sabruka, pēdējos 13 mačos tika izcīnītas vien trīs uzvaras, zaudēts tika arī pēdējais mačs pret Vašingtonas “Capitals”, un tieši šī spēle izraisīja dusmas trenerim, kurš pēcspēles preses konferencē vārdus izvēlējās.
“Kā var iziet laukumā un spēlēt šādi?”
“Nezinu, vai būšu šeit atpakaļ, bet, ja būšu, tad es mainīšu šo sasodīto kultūru. Šiem puišiem ir vienalga, zaudējums viņiem neko nenozīmē. Tas viņus neuztrauc,” pikts bija Bouness. “Kā var iziet laukumā un spēlēt šādi? Tieši tāpēc esam tur, kur esam, neesam izslēgšanas spēlēs. Tieši šīs atdeves dēļ. Ir jāienīst zaudēt. Man ir vienalga, vai tā ir nozīmīga spēle, mani tas neinteresē. Nāciet un sacentieties. TRĪS SPĒKA PAŅĒMIENI? 23 ZAUDĒTAS RIPAS. Ko vēl gribat zināt? Pēc olimpiskā pārtraukuma viss kļuva grūtāk un sarežģītāk. Viss bija labi, kad bijām uz sava viļņa, bet, kad kļūst grūtāk, tad nevēlamies būt atpakaļ. Tas arī notika pēdējās pāris nedēļās.
Nezinu, vai būšu šeit arī turpmāk, bet to mēs mainīsim. Dažiem no šiem puišiem ir ļoti paveicies, ka sezona ir galā un rīt nav treniņš,” diezgan netipiski Ziemeļamerikas trenerim izteicās Bouness – šķita, ka ar šiem izteikumiem viņš “sadedzināja tiltus”.
Trenera vārdi nepalika nepamanīti. Viens no komandas veterāniem, ja tā var izteikties par 28 gadus veco hokejistu, aizsargs Zeks Verenskis nepalika atbildi parādā. “Necenšos strīdēties ar treneri. Es viņu ļoti cienu un domāju, ka viņš mūs mīl kā spēlētājus. Mēs viņu mīlam kā treneri. Nepiekritu ar to, ka puiši komandā tā uzskata.Domāju, puiši ienīst zaudēt. Domāju, mums jāiemācās uzvarēt. Noteikti domāju, ka viņš mums varēs palīdzēt. Bet es nedomāju, ka ir pareizi teikt, ka mēs neienīstam zaudēt un ka mums ir vienalga,” korekts, bet strikts bija aizsargs.
“Ja uzskati sevi par pirmo numuru, pierādi to”
Vēl nenoslēdzoties sezonai, trenerim sanāca nesaprašanās arī ar Merzļikinu. Ja uzreiz pēc Bounesa atnākšanas latviešu vārtsargs atguva zaudēto uzticību un atkal sāka spēlēt, tad, tuvojoties sezonas izskaņai, latvietis atkal nonāca rezervē. Turklāt Bouness vienā no intervijām paziņoja, ka Elvis līdz pamatturnīra beigām vēl dosies uz ledus, tomēr tas nenotika. Turklāt pēc līguma pagarināšanas treneris izaicināja latviešu vārtsargu. “Mana tikšanās pēc sezonas ar Elvi noritēja patiešām labi. Uzzināju, ka viņš ir runātīgs. Viņš man teica, ka viņš uzskata sevi par pirmo numuru. Atbildēju: “Labi, ierodies nometnē izcilā formā un pierādi to.” Došu viņam jebkuru iespēju un viņš vēlas cīnīties par pirmā vārtsarga vietu. Domā, ka esi pirmais numurs? Pierādi to,” teica treneris.
ASV profesionālajā sportā nav īpaši pieņemts konfliktus iznest ārā, jo katra organizācija pirmkārt ir bizness, un tikai pēc tam – sportiskie sasniegumi. Un pēc atgriešanās “Blue Jackets” Bouness jau bija nedaudz uzmanīgāks savos izteikumos, saprotot, ka viņam ar šiem spēlētājiem vēl būs jāstrādā, tajā pašā laikā atzīstot, ka viņš nenožēlo savus vārdus. “Iespējams, es to pasniedzu tā, it kā problēma būtu krietni nopietnāka nekā tā ir patiesībā. Vienkārši jāiemācās ienīst zaudējumus. Ar to mēs arī strādāsim no treniņnometnes pirmās dienas,” uzsvēra Bouness. “Šeit tiešām ir savākusies laba komanda, un ir pāris tiešām labi spēlētāji. Daudz ko esmu dzirdējis par spēlētāju raksturu un tā izrādījās patiesība. Man bija forši ar viņiem strādāt. Mums bija panākumi sākumā, tas deva daudz prieka, tomēr ar to nepietika. Nepacietīgi gaidu atgriešanos, lai pabeigtu darbu, kura dēļ esmu atgriezies – ievest komandu “play-off” turnīrā.”
Kopš Bounesa atgriešanas “Blue Jackets” galvenā trenera amatā, nekādi citi komentāri no spēlētājiem ar nepiekrišanu trenera viedoklim nav sekojuši. Ģenerālmenedžeris Dons Vodels aizstāvēja speciālistu, norādot, ka viņš runāja no visas sirds, kas nozīmē, ka viņam nav vienalga, bet spēlētāji par darbu ar treneri ir sajūsmā.
Un uz papīra viss tiešām izklausās labi. Bet neatbildēts paliek viens jautājums – ar ko ir saistītas izgāztas sezonas beigas? Esam dzirdējuši daudz ko par spēlētāju mentalitāti, bet ne vārda par to, ka arī treneris kaut ko būtu izdarījis nepareizi, no 15 uzvarām 19 mačos nonākot līdz trīs uzvarām 14 mačos. Spēlētājiem nav citas izvēles, ka tikai turpināt spēlēt šī trenera vadībā, bet vai šī sadarbība tiešām būs tikpat veiksmīga? Trenera maiņa bieži vien nostrādā momentā, kad komanda emocionāli atrodas zemā punktā, bet vai Bouness ir īstais speciālists, kuram jākļūst par komandas glābēju? 2025./2026. gada sezona sanāca divejāda un pagaidām atmiņā vairāk palikušas samocītas sezonas beigas un trenera skaļi izteikumi. Tas nostrādāja vienu reizi, bet ko treneris darīs, ja arī nākamās sezonas sākums sanāks neveiksmīgs? Vai tiešām Merzļikina izaicināšana bija pareizais lēmums? Nākamā sezona “Blue Jackets” solas būt interesanta, tomēr nebūs brīnums, ja šoreiz viss sabruks krietni ātrāk nekā sezonas beigās.
