Latvijas hokeja izlases uzbrucējs Eduards Tralmaks sarunā “Sporta Studijā” atskatījās uz aizvadīto sezonu Ziemeļamerikā.
Jāatgādina, ka Eduards Tralmaks pagājušajā pavasarī parakstīja divvirzienu līgumu ar Nacionālās hokeja līgas (NHL) komandu Detroitas “Red Wings”. Latvietis pie iespējas pasaules spēcīgākajā līgā gan netika un visu sezonu pavadīja fārmklubā Amerikas hokeja līgā (AHL).
29 gadus vecais Tralmaks šosezon Grandrepidsas “Griffins” rindās regulārajā sezonā 64 spēlēs iekrāja 42 (26+16) rezultativitātes punktus, bet astoņos “play-off” mačos guva četrus vārtus. “Manuprāt, aizvadīju labu sezonu – sevi labi parādīju gan punktu ziņā, gan spēles ziņā. Bet vairāk gribas sevi pierādīt spēlēs, kurās izšķiras liktenis. Parādīt, kas ir īsts līderis,” atzina Tralmaks.
Tralmaks iepriekšējos divus gadus pavadīja Čehijas ekstralīgā, bet pirms tam desmit sezonas viņš jau spēlēja Ziemeļamerikā, tostarp trīs gadus atrodoties Bostonas “Bruins” paspārnē. Arī toreiz Tralmaks līdz NHL neaizsniedzās, spēlējot AHL.
“Pieredze bija pilnībā atšķirīga, bet abas reizes es biju tāds kā “anderdogs” – man nebija nekādas baigās šances sevi parādīt. Pirmajā reizē man bija AHL līgums un tāpēc biju aiz daudziem spēlētājiem, bet šoreiz bija vecums – jo vecāks tu paliec, jo neinteresantāks tu paliec [NHL komandām]. Viņi skatās uz saviem draftētajiem spēlētājiem, lai viņus sauktu augšā. Laikam līdz galam arī nesapratu, ko viņi no manis vēlējās… Varu būt lepns par to, kā aizvadīju šo sezonu. Izdarīju visu, lai to šanci iedotu un sapni piepildītu, bet diemžēl viņi izdomāja, ka tā labāk nevajag,” sacīja Tralmaks.
11. martā Tralmaks gan saņēma izsaukumu uz “Red Wings”, tomēr jau dienu vēlāk viņš tika nosūtīts atpakaļ uz fārmklubu. Interesanti, ka galvenais “vaininieks” šajā situācijā bija norvēģu talants Mikaels Bransegs-Nīgors, kurš nupat kā ar savu izlasi pasaules čempionātā izcīnīja bronzas medaļas.
“Neesmu dusmīgs, jo tā dzīvē notiek, bet mani izsauca augšā, jo bija ļoti daudz traumu. Norvēģis bija satraumējis savu potīti, viņam iegrieza ar slidu iepriekšējā spēlē, taču viņam potīti sašuva. Kad es atlidoju, nākamajā dienā bija spēle. Viņš nevarēja izlemt, vai spēlēs. Es viņam biju sasolījis visu, ja viņš iedos man to vienu spēli nospēlēt NHL, taču, būdams jauns un gribot parādīt, ka var spēlēt caur sāpēm, viņš izdomāja, ka spēlēs,” atcerējās Tralmaks.
“Es izgāju uz NHL ledus un iesildījos – cerams, ka tas nebija tuvākais manai debijai un ka tā debija būs, – bet tā sanāca. Vēl sliktāk bija tas, ka norvēģis pirmā perioda pusē vairs nevarēja paslidot. Tā ir dzīve. Ja es būtu viņa vietā un man būtu jānoturas NHL, es, visticamāk, arī mēģinātu spēlēt ar visām traumām,” pauda latviešu uzbrucējs.
Mīļākais sporta veids
Aktuālās tēmas
Interesanti un saprotami par sportu