Kas ir aizmugure futbolā?
Aizmugure futbolā ir situācija, kad uzbrucējs piespēles brīdī atrodas tuvāk pretinieku vārtiem nekā bumba un priekšpēdējais aizsardzības spēlētājs, un pēc tam aktīvi iesaistās spēlē. Svarīgi: atrašanās aizmugures pozīcijā pati par sevi vēl nav pārkāpums.
Vienkārši sakot, aizmugure nav tikai “spēlētājs bija aiz aizsargiem”. Tiesnesim jāvērtē divas lietas: kur spēlētājs atradās brīdī, kad komandas biedrs piespēlēja vai pieskārās bumbai, un vai viņš pēc tam aktīvi iesaistījās spēlē.
IFAB noteikumos ir skaidrots, ka spēlētājs aizmugures pozīcijā tiek sodīts tikai tad, ja viņš iesaistās aktīvā spēlē: spēlē vai pieskaras bumbai, traucē pretiniekam vai iegūst priekšrocību pēc atlēkušas/atsistas bumbas noteiktās situācijās.
Kā saprast aizmuguri vienkārši?
Iedomāsimies epizodi:
Uzbrucējs gaida piespēli pie soda laukuma. Brīdī, kad komandas biedrs piespēlē bumbu, viņš ir tuvāk pretinieku vārtiem nekā priekšpēdējais aizsargs. Ja šis uzbrucējs saņem bumbu un turpina uzbrukumu, tiesnesis parasti fiksē aizmuguri.
Taču, ja viņš nepiedalās epizodē, netraucē vārtsargam vai aizsargam un bumbu spēlē cits komandas biedrs, aizmugure var netikt fiksēta.
Kas ir “priekšpēdējais aizsardzības spēlētājs”?
Tas ne vienmēr ir laukuma spēlētājs. Parasti viens no diviem pēdējiem aizsardzības spēlētājiem ir vārtsargs, bet noteikumos netiek teikts, ka tam obligāti jābūt vārtsargam. Ja vārtsargs izskrējis tālu no vārtiem, priekšpēdējais aizsardzības spēlētājs var būt kāds cits aizsargs.
Tāpēc reizēm TV atkārtojumos šķiet: “Bet tur vēl bija vārtsargs!” vai “Tur vēl bija aizsargs!” Patiesībā jāskatās, cik aizsardzības spēlētāju bija starp uzbrucēju un vārtu līniju piespēles brīdī.
Kad aizmugure netiek fiksēta?
Aizmugure netiek fiksēta tikai tāpēc, ka spēlētājs atrodas aiz aizsargiem. Tāpat aizmugure netiek fiksēta, ja spēlētājs nav tuvāk pretinieku vārtiem nekā bumba, neiesaistās spēlē vai atrodas savā laukuma pusē.
Aizmugure arī nav iespējama tieši no noteiktiem spēles atsākšanas veidiem, piemēram, no iemetiena, stūra sitiena vai atsitiena no vārtiem — šo niansi pirms publicēšanas vēlreiz pārbaudīt IFAB Law 11 sadaļā.
Biežākie pārpratumi
“Viņš bija aizmugurē, tātad noteikti pārkāpums.”
Nē. Aizmugures pozīcija pati par sevi nav pārkāpums. Pārkāpums rodas tikai tad, ja spēlētājs aktīvi iesaistās spēlē.
“Aizmuguri skatās brīdī, kad spēlētājs saņem bumbu.”
Nē. Izšķirošais ir brīdis, kad komandas biedrs piespēlē vai pieskaras bumbai. IFAB norāda, ka jāizmanto pirmais kontakta brīdis ar bumbu, izņemot atsevišķu vārtsarga metiena niansi.
“Ja spēlētājs nepieskaras bumbai, aizmugures nevar būt.”
Var būt, ja viņš traucē pretiniekam, aizsedz redzamību, izaicina pretinieku cīņā par bumbu vai ar savu darbību ietekmē pretinieka spēju spēlēt bumbu.
Kā tas ietekmē spēli?
Aizmugures noteikums neļauj uzbrucējiem vienkārši visu spēli gaidīt piespēles pie pretinieku vārtiem. Tas liek komandām veidot uzbrukumus ar precīzu laika izjūtu, piespēļu ritmu un kustību aiz aizsargu līnijas.
Tāpēc futbola spēlē bieži redzam situācijas, kur uzbrucējs sāk skrējienu tieši tajā brīdī, kad piespēlētājs gatavojas piespēlei. Dažas sekundes simtdaļas var izšķirt, vai būs izgājiens viens pret vienu vai tiesneša svilpe par aizmuguri.
Offside latviski ir aizmugure — situācija, kad uzbrucējs piespēles brīdī atrodas neatļautā pozīcijā un aktīvi iesaistās spēlē.
Nē. Pārkāpums ir tikai tad, ja spēlētājs no šīs pozīcijas iesaistās aktīvā spēlē.
Nē. Aizmuguri vērtē pēc brīža, kad komandas biedrs piespēlē vai pieskaras bumbai.
VAR var pārbaudīt aizmuguri situācijās, kas saistītas ar vārtiem, 11 metru soda sitienu vai citu VAR protokolā paredzētu epizodi.
