“Dzīvojam kā bomži” – kā pirms 10 gadiem LHF vadībā gāza Kirovu Lipmanu
Latvijas Televīzijas raidījums “Sporta Studija” publicējis video, kā pirms desmit gadiem mainījās Latvijas Hokeja federācijas (LHF) vadība.
Jāatgādina, ka 2016. gada 7. oktobrī par LHF prezidentu negaidīti kļuva Aigars Kalvītis. Viņš pārņēma vadības grožus no Kirova Lipmana, kurš organizāciju vadīja teju 20 gadus.
Trenera meklēšanas sāga
Hokeja federācijā pēdējais pustors gads Lipmana vadībā bija konfliktiem un nesaskaņām pilns. Pēc 2015. gada pasaules čempionāta, kurā Latvijas izlase ierindojās tikai 13. vietā, LHF valde vienbalsīgi nolēma neturpināt sadarbību ar galveno treneri Aleksandru Beļavski. LHF solīja par nākamo treneri spriest nākamajā valdes sēdē, tomēr tas izvērtās astoņu mēnešu ilgā sāgā.
Šajā posmā arī Helmuts Balderis iesniedza atlūgumu par aiziešanu no LHF valdes, jo tās darbu nevarot ietekmēt un visu gribot kontrolēt Lipmans. Par Baldera formālo aiziešanu gan radās neskaidrības, jo 2016. gada kongresā viņš tomēr apgalvoja, ka atlūgumu esot atsaucis un turpinot darbu valdē.
Latvijas izlase 2015. gada novembrī aizvadīja pārbaudes turnīru Liepājā, kur to vadīja “Prizma” galvenais treneris Ēriks Miļuns. Janvārī kļuva zināms, ka LHF nespēja vienoties ar Leonīdu Beresņevu par finansiālajiem nosacījumiem, taču jau februārī parādījās šķietams risinājums ar kanādieti Tomu Kūlenu.
Tomēr arī Kūlens nekļuva par izlases galveno treneri, jo sākās strīds par parakstītā dokumenta nozīmi – proti, kanādietis uzskatīja, ka vienojies par valstsvienības vadīšanu, kamēr Lipmans uzsvēra, ka parakstīta tikai vienošanās, nevis līgums. Galu galā 2016. gada 8. februārī par galveno treneri tomēr iecelts tika Beresņevs.
Arī hokejisti pauž neapmierinātību
Pirms 2016. gada pasaules čempionāta neapmierinātību arī pauda Latvijas izlases hokejisti. “Pateicu, ka vispirms jānokārto parādi par pagājušo gadu. Kirovs Lipmans uzmeta spēlētājus, neizpildīja mutiskās vienošanās. Apsoli un neizdari – tas nav pareizi,” tolaik sacīja uzbrucējs Jānis Sprukts. “Kamēr tas netiks sakārtots, es negribu spēlēt, iet un celt augšā to negatīvismu. Neticu, ka Kirova vadībā iespējamas pārmaiņās.”
“Ja salīdzina, tad mēs dzīvojam kā bomži,” kritisks arī bija Kaspars Daugaviņš. “Citreiz, aizbraucot uz “Volvo” halli, šķiet, ka žurkas tur var ieraudzīt.”
Izmaiņas pēc tam, kad negribēja izmaiņas
2016. gada pasaules čempionātā Beresņeva vadībā Latvijas izlase atkal palika tikai 13. vietā, un jūnija vidū Lipmans atklāja, ka meklēja ārzemju speciālistu, kurš varētu kļūt par galveno treneri vai Beresņeva palīgu. Jūlijā Lipmans paziņoja, ka septembra sākumā paredzētajā olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā strādās Bereseņevs un treneru kolektīvs paliks tāds pats, jo izmaiņām ir pārāk maz laika.
2016. gada 23. augusta LHF valdes sēdē tika apspriesta gatavošanās OS kvalifikācijai, dienu vēlāk Lipmans publiski apstiprināja, ka turnīrā izlasi vadīs Beresņevs, taču vēl pēc dienas Beresņevs iesniedza atlūgumu. Pats Beresņevs vēlāk stāstīja, ka par atkāpšanos jau bija domājis pēc pasaules čempionāta, bet izšķirošais faktors lēmumam bija Lipmana uzvedība valdes sēdes laikā.
28. augustā par Latvijas izlases galveno treneri iecelts tika Haralds Vasiļjevs, kurš tika piesaistīts tieši OS kvalifikācijas turnīram. Tajā Latvijas izlase izšķirošajā cīņā zaudēja Vācijai un nekvalificējās 2018. gada olimpiādei, kam arī sekoja iepriekš minētais kongress un Kalvīša kļūšana par LHF prezidentu.
