Apdraudējums volejbola eksistencei Latvijā vairs nepastāv

Jānis Buks, sportazinas.com
Jānis Buks | Foto: Ieva Čīka/LETA

Latvijas Volejbola federācijas (LVF) finanšu stāvoklis šobrīd nav spožs, taču vairs nepastāv apdraudējums volejbola eksistencei Latvijā, gadu pēc ievēlēšanas publiskā vēstulē biedriem pauž organizācijas prezidents .

Pērn LVF kopsapulcē par Buku kā prezidentu balsoja 45 organizācijas biedri, pret bija viens, bet atturējās astoņi.

Kā pirmo darbu Buks uzsver to, ka LVF tika izglābta no faktiskas maksātnespējas un bankrota. Šajā laikā tikusi ieviesta strikta finanšu disciplīna, jebkura LVF projekta detalizēta budžetēšana, finanšu atskaitīšanās.

“Lai arī joprojām LVF finanšu stāvoklis nebūt nav spožs, tas ir labāks nekā pirms gada, un vairs nepastāv apdraudējums volejbola eksistencei Latvijā,” LVF citē Buka teikto.

Tāpat Buks atzīmē, ka ir sakārtota federācijas iekšējā struktūra, kā arī struktūrvienību juridiskais regulējums, nomainīta daļa LVF sekretariāta darbinieku un atjaunoti LVF komisiju sastāvi.

Pirms gada Buks kā vienu no svarīgākajiem veicamajiem uzdevumiem minēja sponsoru piesaisti. Līgumi ar līzinga kompāniju “Mogo” un būvniecības uzņēmumu LNK palīdzējuši nodrošināt vīriešu izlases startu Zelta līgā.

“Tika izveidota pilnīgi jauna sadarbība ar kokskaidu granulu ražotāju “Latgran”, un nu mēs varam nodrošināt daudz kvalitatīvāku visu junioru valstsvienību sagatavošanas procesu un startu sacensībās. Esmu ļoti pateicīgs visiem – lieliem un maziem – mūsu sponsoriem un atbalstītājiem. Bez viņiem volejbola attīstība joprojām stagnētu un tā eksistence būtu apdraudēta,” stāsta Buks.

LVF arī atjaunojusi Skolu kausa izcīņu, kā arī nodibināts volejbola draugu un atbalstītāju fonds “100+ Draugi Latvijas volejbolam” un izveidots Biznesa klubs. Tāpat izveidots atbalsta fonds volejbola veterāniem.

Buks ar jauno valdes sastāvu biedru pilnsapulcē solīja Latvijā noorganizēt vismaz vienas augsta līmeņa volejbola sacensības, kas arī esot izdevies, jo Jūrmalā notika Pasaules kausa volejbolā triju zvaigžņu posms.

Volejbola federācijas prezidents arī saka paldies bijušajiem LVF viceprezidentiem Aināram Mežulim un Mārim Pēkalim, kuri šī gada laikā palīdzējuši un devuši noderīgus padomus.

Savukārt kā vienu no galvenajiem nepadarītajiem darbiem Buks min sacensību organizēšanas nenodošanu ārpakalpojumā. “Pirmās sadarbības jau ir izveidotas, taču to noteikti nevar saukt par apmierinošu. Sacensību organizēšanas nodošana ārpakalpojumā ir ārkārtīgi svarīgs uzdevums, jo tikai tā mēs spēsim atslogot LVF sekretariāta darbu un LVF varēs pilnībā pievērsties volejbola ilgtermiņa attīstības pamatuzdevumiem,” uzsver Buks.

Tāpat šobrīd tiek strādāts pie LVF Statūtu jaunās redakcijas un Tiesnešu akadēmijas izveidošanas. Tuvākajā laikā tiks apstiprināti arī klubu spēlētāju pārejas noteikumi un kritēriji, pēc kādiem izvēlēsies valstsvienību trenerus. Šobrīd darbs rit arī pie valstsvienību veiksmīga starta nodrošināšanas Sudraba līgā un Eiropas čempionāta kvalifikācijas sacensībās.

“Ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt mūsu valstsvienībām pēc iespējas labākus sagatavošanās un spēļu apstākļus. 2020.gadā mūsu valstsvienību spēles organizēsim ārpus Rīgas: Liepājā, Daugavpilī, Valmierā un Jelgavā,” atklāj Buks.

Par LVF prezidentu Buks gan ievēlēts uz diviem gadiem, jo pērn bija ārkārtas vēlēšanas, bet nākamreiz prezidents tiks vēlēts 2021.gadā uz četriem gadiem.

Buks iepriekš strādāja bankas “Luminor Latvija” valdē un bija korporatīvo klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs. Viņu prezidenta amatam izvirzīja septiņi LVF biedri.

Tavs viedoklis

avatar
  Subscribe  
Paziņot par