Armands Šķēle – latvietis, kurš apčakarēja Kiriļenko

Aizvadītajā nedēļas nogalē par atvadām no profesionālā sporta paziņoja basketbolists Armands Šķēle – nešaubīgi viens no talantīgākajiem savas paaudzes spēlētājiem, kurš dažu atmiņās, iespējams, palicis ar saviem neordinārajiem, bet efektīvajiem caurgājieniem, vēl citu – ar “trekno gadu” basketbola kaujām “Arēnā Rīga”. Ir arī tādi, kuriem Armanda Šķēles vārds ir sinonīms Latvijas basketbolam bēdīgi slavenajam 2009. gada Eiropas čempionāta finālturnīram. Taču ne šo rindu autoram.

Basketbolam sekoju līdzi (un savulaik arī aktīvi ar to nodarbojos) jau no agras jaunības, bet mana pirmā patiesā iepazīšanās ar Armandu-basketbolistu bija pirms 2003. gada  Eiropas čempionāta finālturnīra Zviedrijā. Jā, tobrīd vēl jauniņo aizsargu biju manījis “broču” sastāvā nedēļas spilgtāko epizožu topā Armanda Simsona vadītajā “Basketbola apskatā” (vai kāds tobrīd bija šī raidījuma inkarnācijas nosaukums), tomēr vēl pirms centos aktīvāk noskaidrot, kas ir šis jaunais puisis, viņš jau bija paguvis uzsākt leģionāra gaitas Vloclavekas “Anwil” klubā Polijā.

Internets un vēl jo vairāk poļu kabeļtelevīzija man 2003. gadā nebija pieejams, tāpēc ar zināmu satraukumu gaidīju Šķēles atgriešanos Latvijā jau izlases kreklā, Armandam gatavojoties savām pirmajām no piecām kontinenta meistarsacīkstēm. Vienā no daudzajām pārbaudes spēlēm mūsējie pārbāztā “Daugavas Sporta namā” uzņēma Krieviju. Par lielās kaimiņvalsts sastāvu neko daudz nezināju, tik vien kā Andreju Kiriļenko, kurš jau savā otrajā sezonā NBA Jūtas “Jazz” kreklā bija gatavs pārņemt kluba līdera pienākumus no ilggadējiem simboliem Džona Stoktona un Karla Melouna. Pārspīlēti teikts? Iespējams, taču Ivanam Drago līdzīgais uzbrucējs tobrīd bija viena no Eiropas basketbola uzlecošajām zvaigznēm.

Lai vai kā, Latvija piekāpās Krievijai ar 69:77. Rezultāts un pati spēle man ir praktiski izzudusi no atmiņas (tostarp arī tas, ka Robertam Štelmaheram bija jāspēlē veselas 38 minūtes, šausmas), ko nevarētu teikt par vēl 20 gadus nesasniegušā Armanda sniegumu. Tagad ieskatoties mača protokolā, Šķēle dueli noslēdza ar 11 punktiem, sešām bumbām, piecām piespēlēm un labāko efektivitāti komandā (+18), bet šo rindu autoram visspilgtāk un, domājams, uz mūžīgiem laikiem atmiņā palicis kāds Armanda grozs ātrajā pretuzbrukumā.

Tā kā video atkārtojums no šīs konkrētās epizodes ir saglabājies tikai manā iekšējā “jūtūbā”, mēģināšu to izstāstīt vārdiem. Kādā no spēles epizodēm Šķēle devās ātrajā pretuzbrukumā, taču turpat pakausī viņam elpoja Kiriļenko. Zināju, ka krievu zvaigzne ir gana “atsperīgs”, tāpēc nebrīnījos par viņa “dankiem” un metienu bloķēšanas instinktiem (NBA karjeras spilgtākajā posmā Andrejam trīs sezonu laikā vidēji mačā trīs bloki). Krievi gaidīja skaisti bloķētu metienu, latvieši – …pat nezinu ko. Abi spēlētāji jau atradās gaisā. Viens gāja uz divsoli, otrs uz bloku, tomēr gala rezultātā savu uzdevumu izpildīja tikai viens, un tas bija Šķēle. Latvietis, iespējams, juzdams tuvojošās briesmas, jau atrodoties gaisā, no labās groza puses pārslēdzās uz kreiso, apmānot, šķietami, jau ar galvu stīpā lidojošo Kiriļenko, kurš līdz ar to pie sava loma tā arī netika. Lieki piebilst, ka es nākamajos basketbola treniņos centos nesekmīgi imitēt šo gājienu (un daru to joprojām piemājas basketbola laukumā).

Tieši tik mazas liecības par 20 gadus veco Armandu Latvijas izlases kreklā šobrīd ir atrodamas internetos.
Foto: LBS

Ņemot vērā apstākļus un kontekstu (pretī NBA čalis, Krievijas zvaigzne) – skaistākie divi punkti, kādus es biju redzējis Latvijas basketbolista izpildījumā. Ne vairāk, ne mazāk. Jaunākiem cilvēkiem varbūt to šobrīd ir grūtāk aptvert, bet NBA tajā laikā (vismaz man) šķita kā pilnīgi cita, paralēlā pasaule, kurā dzīvo tikai pārcilvēki un basketbola ģēniji. Un Šķēle tikko “apčakarēja” vienu no viņiem! Tepat, Rīgā. Tajā pašā zālē, kur es nedēļu iepriekš ar savu Ādažu basketbola komandu spēlēju pret DSN. Jau tobrīd nodomāju, ka šim puisim ir ne tikai meistarība un sportiskā viltība, bet arī pauti.

Pie šāda viedokļa par Šķēli pieturējos visu viņa karjeru, un nekas to tā arī nav spējis mainīt. Jā, es pieredzēju arī Armanda karjeras un slavas pīķi “Baronu” sastāvā, kad rīdzinieki teju pilnu “Arēnas Rīga” tribīņu priekšā kļuva Latvijas čempioniem, kā arī tajā pašā 2008. gadā izcīnīja valstij vēsturisko FIBA Eirokausā trofeju. Notikumi, kas liecina par jau sen aizgājušu laiku ne tikai “Baronu” spēka (un vispār eksistences) Latvijā un arī Eiropā dēļ, bet arī tādas firmas kā “AND1” nozīmi jebkura jaunā basketbola censoņa dzīvē. Tādi bija tie laiki.

Armands Šķēle + “Barons/LMT” + “AND1” = savam laikam perfekta saderība
Foto: Evija Trifanova/LETA

Jā, iespējams, var teikt, ka Šķēles karjera neizvērtās tāda, kādu to sākotnēji prognozēja, un Armandam bija arī savas problēmas ārpus laukuma. Tam visam pa virsu arī dzīvībai bīstamas slimības un pamatotas bažas par karjeras turpinājumu. Ir arī basketbola sabiedrības daļa, kam pirmā iepazīšanās ar Šķēli bija t.s. “baigajā vasarā” 2009. gadā. Arī šo rindu autors to nav aizmirsis, taču vienlaikus jau sen tam ir ticis pāri. Armands bija mūsu basketbola “Bad Boy”. Šo “titulu” viņš nenēsāja ar lepnumu, kā tas varbūt dažam labam varēja šķist. Nē, bet vienlaikus tas bija nepieciešams un vērtīgs “reality check”, kas ļāva Armandam izvērtēt ne tikai savas profesionālās karjeras, bet arī dzīves prioritātes.

Vecākais no brāļiem Šķēlēm visus šos gadus ir bijis manā basketbola pasaulē. Arī ar viņa brāli esam patrenējušies kopā vienā vasarā vēl “Rīdzenes” komandā, bet tas jau ir stāsts citai dienai. Cilvēki var teikt, ka Armands pilnībā nerealizēja savu potenciālu, taču kāds īsti bija ar neordinārām kustībām un gājieniem apveltītā aizsarga potenciāls? NBA – drīzāk nē. Eirolīga – noteikti, taču attiecīgajā laikā arī “Baronā” vēl bija nauda. Pieci Eiropas čempionāta finālturnīri, 99 spēles izlasē, astoņi čempiontituli profesionālā līmenī…vai tas ir maz? Šķēle pēdējās divās karjeras pieturvietās Valmierā un VEF kļuva par Latvijas čempionu, turklāt bija viens no atslēgas spēlētājiem un līderiem svarīgos brīžos.

Armands, spēlējot igauņu čempionu Tallinas “Kalev/Cramo” sastāvā, gan paguva arī kļūt par interneta zvaigzni, jo realizēja, iespējams, sarežģītāko metienu profesionālajā basketbolā. Tas viss ir forši, bet man Armands tik un tā atmiņā paliks ar epizodi, kurā viņš apčakarēja Kiriļenko.