Bandītam piederošā atsaldeņu brigāde – Čehovas “Vityaz”, no kura baidījās visi
Pēdējos gados esam pieraduši, ka Kontinentālās hokeja līgas (KHL) vienība Maskavas apgabala “Vityaz” ir parasta vidusmēra komanda. Par tās gaitām parastais hokeja līdzjutējs nemaz neinteresējas, savukārt faniem no Latvijas šī vienība kļuvusi interesanta vien pirms šīs sezonas, kad tās sastāvu papildināja Kaspars Daugaviņš.
Tā tas nav bijis vienmēr – KHL pirmssākumos bija pavisam cits “Vityaz”. Pirmkārt jau tādēļ, ka klubs bāzējās nevis Podoļskā, bet Čehovā. Atšķīrās arī kluba reputācija, proti, tas piederēja cilvēkam, kuru Krievijas medijos nekautrējās par bandītu – Nikolajam Pavlinovam, savukārt komplektēšanas filozofija bija tāda, ka Maskavas apgabala komanda apzināti piesaistīja tafgajus no Ziemeļamerikas. Ja citiem klubiem bija kādi sportiskie uzdevumi, piemēram, iekļūt “play-off” vai izcīnīt Gagarina kausu, tad “Vityaz” vienīgais mērķis bija ar kautiņu palīdzību izklaidēt īpašnieku, viņa draugus un Čehovas līdzjutējus.
“Par uzvarēto kautiņu man iedeva aploksni ar dolāriem”
Nav iespējams pārbaudīt, vai “Vityaz” bijušo ziemeļamerikāņu stāsti podkāstā “Spittin Chiclets” par komandā pavadīto laiku ir patiesi uz visiem 100%. Tajā pašā laikā nav šaubu, ka vismaz daļa no tiem noteikti nav izdomāti. Lūk, tikai neliela daļa no tā, ko kādreizējie Čehovas kluba hokejisti stāstījuši par sev jauno hokeja realitāti:
Brendons Sagdens (19 spēles; 206 soda minūtes): Kopš pirmās dienas es nonācu citā pasaulē. Kluba boss bija mafiozi, visur apkārt miessargi. Viņam patika kautiņi un viņš prasīja, lai es daru tikai to. Pēc būtības, mans uzdevums bija katrā spēlē pirms starta iemetiena piebraukt pie pretiniekiem un teikt, ka es sadošu viņiem pa pakaļu. Tā es izsitu viņus no līdzsvara. Kad spēle sākās, es izvēlējos sev upuri un situ. Šis posms (2009. gada decembris – 2010. gada decembris) ir viens no depresīvākajiem momentiem manā dzīvē. Bija jānotiek brīnumam, lai vīrietis uz ielas uzsmaidītu.
Trevors Giliss (24 spēles; 95 soda minūtes): Es speciāli gatavojos cīņai pret bijušo “Vityaz” spēlētāju Džonu Mirasti, kurš tobrīd spēlēja “Barys”. Iepriekš man neizdevās nogāzt viņu, vēl jo vairāk – salauzu roku četrās vietās. Nedzēru vienu mēnesi, lai būtu lieliskā formā, un tad es viņu izrubīju! Pēc spēles ģērbtuvē ienāca boss, teica runu un iedeva man aploksni, tajā bija trīs tūkstoši dolāru. Izrādījās, ka es palīdzēju bosam uzvarēt derībās ar viņa draugiem, kuri lika uz Mirasti.
Rīds Simpsons (79 spēles; 556 soda minūtes): Čehovā mani satika kluba īpašnieks un iedeva 50 tūkstošus dolāru skaidrā naudā, teica, ka tas ir bonuss. Ieliku to visu kabatā un staigāju kādas piecas dienas, līdz sapratu, ka kāds var to nozagt un vajadzētu pēc iespējas ātrāk pārskaitīt to savā kontā. Saimnieks vēlējās, lai mēs kautos. Ja komanda zaudēja, viņš pārtraukumā varēja ieiet ģērbtuvē un teikt: “Tā, šodien mēs neuzvarēsim, bet neviens neaizies no laukuma nesists. Tu, tu un tu. Jūs kausieties!”
Pēc soda minūšu daudzuma skaidrs, ka ar abu roku pirkstiem nepietiks, lai saskaitītu “Vityaz” hokejistiem piešķirtās diskvalifikācijas. Ka minējuši ziemeļamerikāņi, viņu vienīgais mērķis bija kauties. Komandas taktika paredzēja iebiedēt pretiniekus. Džošs Gretons (35 spēles; 282 soda minūtes), Darsijs Vero (125 spēles; 1221 soda minūte, Džons Mirasti (30 spēles; 197 soda minūtes). Šo sarakstu varētu turpināt un turpināt…
Krievijas sporta televīzijas kanāls “Match-TV” saskaitījis, ka laika posmā no 2005. gada septembra līdz 2012. gada martam mačos ar “Vityaz” dalību notika 241 kautiņš. Taktika gan izrādījās neveiksmīga, jo tā sauktajā tafgaju ērā komanda tikai vienu reizi iekļuva izslēgšanas turnīrā – vēl Krievijas superlīgas laikos. Pēc KHL dibināšanas “Vityaz” savu pirmo “play-off” maču nospēlēja vien 2017. gadā, kad par ziemeļamerikāņu kaušļiem jau visi aizmirsa.
Hokejā ir nerakstīts noteikums, ka vārtsargu aiztikt nedrīkst. “Vityaz” hokejistiem gan bija savs viedoklis par to, jo vienā no kautiņiem, kas norisinājās 2011. gadā pret Magņitogorskas “Metallurg”, no Džeremija Jablonska ciest dabūja arī pretinieku vārtsargs Georgijs Gelašvili. “Tas nebija kautiņš. To nedrīkst tā saukt, ja es neizdaru nevienu sitienu, bet tikai saņēmu pretī. Un oponents sit ļoti precīzi, katra darbība ir atstrādāta,” incidentu komentēja vārtu vīrs.
“Vityaz” un Rīgas “Dinamo”
2011. gadā no “Vityaz” fiziski cieta arī rīdzinieki. “Dinamo” gan savu pretinieku pārmācīja ar rezultātu 7:1, taču kautiņi neizpalika, turklāt dūres nācās izvicināt arī kapteinim Sandim Ozoliņam.
Vēl citā 2011. gada spēlē kautiņā iesaistījās Jēkabs Rēdlihs, bet “Dinamo” līdzjutēji spilgti atceras, kā “Vityaz” galvenais atsaldenis Mirasti slidinājās pa “Arēnas Rīga” ledu, rādot “boksa jostas” žestu. “Vityaz” spēlētājam bija tiktāl “aizbraucis jumts”, ka viņš sāka raut “Dinamo” hokejistus uz ledus no rezervistu soliņa.
Par “Vityaz” bēdīgi slaveno komandu intervijā ar portālu “Sportazinas.com” iepriekš stāstīja arī kādreizējais latviešu hokejists Raitis Ivanāns. “Atcerēsimies “Vityaz” kaušļus Mirastiju un Jablonski – ja viņi spēlētu NHL, viņi tur visus piekautu un “apēstu”. Cits jautājums – viņi neprot spēlēt hokeju attiecīgā līmenī. Vienīgais, ko viņi prata, ir kauties.
“Kad tu gatavojies spēlei un zini, ka pretiniekos arī ir tāds pats kā tu, tu viņu studē, izpēti un esi gatavs, ka būs jākaujas. Taču varu pastāstīt par interesantu gadījumu “Dinamo” laikos. Mums bija spēle Čehovā pret “Vityaz”, un es jau zināju, ka man būs jākaujas ar Gilisu. Jau iesildīšanās laikā aprunājāmies, ka nometīsim cimdus. Bet viņš man pateica, ka varēs kauties tikai tad, kad arēnā būs ieradies komandas īpašnieks. Sākās spēle un es viņam pieslidoju un saku: “Aiziet!” Viņš atbild: “Es nevaru, priekšnieks vēl nav ieradies.” Otrajā periodā gan viss notika. Pēc spēles arī mums pateicās ar degvīnu, ikriem, u.t.t. – viss kā pienākas. Tā laika “Vityaz” kluba klasika,” Čehovas kluba “kultūru” raksturoja Ivanāns.
570 soda minūtes…vienā spēlē
Viens no tā brīža “Vityaz” leģendārākajiem mačiem notika 2010. gada 9. janvārī. Šī spēle ir visai unikāla. Pirmkārt jau tādēļ, ka tā ilga vien 3:39 minūtes. Jau no paša sākumā cīņa bija diezgan saspringta, un pat nervoza. Tas bija tikai laika jautājums, kad notiks emocionālais sprādziens. Ilgi nebija jāgaida – “Avangard” uzbrucējs Aleksandrs Svitovs kaut ko nesadalīja ar mājinieku hokejistu Brendonu Sagdenu, un šovs varēja sākties.
Šī spēle joprojām ir vienīgā KHL vēsturē, kura tika pārtraukta dēļ tā, ka abu vienību rīcībā vairs nepietika hokejistu, lai varētu turpināt spēli. Seši “Vityaz” un pieci “Avangard” spēlētāji uzreiz saņēma diskvalifikācijas līdz spēles beigām, savukārt kopējais sodīto hokejistu skaits abās komandās sasniedza 33 – 16 “Vityaz” spēlētāji un vēl 17 “Avangard” pārstāvji. Čehovas kluba rindās bija četri (!) hokejisti, kuriem tiesneši piešķīra 44 soda minūtes, pretiniekiem tādi bija trīs, bet savdabīgu rekordu uzstādīja Omskas vienības hokejists Dmitrijs Vlasenkovs – viņam 49 soda minūtes. Konflikta rezultātā “Vityaz” palika četri laukuma spēlētāji, “Avangard” – divi.
KHL abām komandām piešķīra tehniskos zaudējumus ar 0:5 un naudas sodus – “Avangard” viena miljona rubļu apmērā, “Vityaz” – četru miljonu rubļu apmērā. Tāpat Čehovas klubs tika brīdināts, ka, ja kaut kas līdzīgs atkārtosies, tad komanda tiks izslēgta no KHL. Nedēļu pēc mača Maskavas apgabala vadītāja vietnieks Sergejs Košmans paziņoja, ka ir uzsākta krimināllieta pret “Vityaz” hokejistiem, norādot, ka “sportistiem ir jāsporto, bet huligāni, ja tiks atrasti pierādījumi, atbildēs likuma priekšā.” Tiesa, ar to viss arī beidzās. Kā norādīja tā brīža KHL viceprezidents Vladimirs Šalajevs, tā bija tīri sportiskā situācija bez smagām sekām un apdraudējuma dzīvībai.
2012./2013. gada sezona kļuva par pirmo kopš KHL dibināšanas, kad “Vityaz” nebija līgas pārliecinoša līderi soda minūtēs – vien 45 minūšu pārsvars pār tuvāko sekotāju – Astanas “Barys”. Salīdzinājumam, iepriekšējās sezonās “Vityaz” čempionāta laikā krāja par 500-700 soda minūtēm vairāk nekā otrā rupjākā komanda. Savukārt 2013./2014. gada sezona kļuva par pirmo, kad Čehovas klubu šī saraksta augšgalā nomainīja cita komanda – Mitišču “Atlant”.
Nazarovs un “Vityaz” – mīlestība no pirmā skatiena
Šo gadu laikā “Vityaz” nomainījās vairāki treneri. Manuprāt, visharmoniskāk šajā lomā izskatījās Andrejs Nazarovs, kurš šo amatu ieņēma no 2010. gada oktobra līdz 2012. gada februārim. NHL karjeras laikā tafgaja lomu pildījušais uzbrucējs bija kluba filozofijas piekritējs. Nekādus labus rezultātus viņa vadībā komanda nerādīja, abos gados ieņemot pēdējo vietu Rietumu konferencē. Tomēr Nazarovs izdarīja daudz, lai piesaistītu vēl lielāku uzmanību savai komandai.
Šī speciālista vadībā “Vityaz” nedomāja atkāpties no sava stila, piemēram, jau 2010. gada decembrī spēlē pret iepriekš pieminēto “Avangard” Nazarovs izdarīja visai interesantu gājienu – ja pretiniekiem uz pirmo iemetienu devās pirmais piecinieks, tad “Vityaz” stūrmanis laukumā izlaida tafgaju piecinieku, kuri uzreiz sāka sist Omskas kluba līderus. Šāda neadekvāta rīcība nepalika nepamanīta no KHL puses, jo vienam no kautiņa galvenajiem iniciatoriem Gretonam piešķīra 15 spēļu diskvalifikāciju, vēlāk pagarinot to vēl uz pieciem mačiem.
Viens no spilgtākajiem momentiem ir saistīts ar viesošanos Minskā 2011./2012. gada sezonā. Tuvojoties spēles beigām pret vietējo “Dinamo”, treneris visai asi noreaģēja uz līdzjutēju provokāciju un bija gatavs doties cīņā. Speciālistu neapturēja pat stikls starp viņu un mājinieku atbalstītājiem – viņš vairākas reizes iesita pa stiklu ar nūju un vēlāk bija gatavs iemest tās daļu līdzjutēja virzienā, nomierinoties vien pēdējā brīdī.
Incidentam gan bija turpinājums – Nazarovs turpināja būt agresīvs arī ārpus laukuma, līdz pie viņa piegāja spēcvienības darbinieki. Kā vēsta aculiecinieki, viņu galvenais nodoms bija pasargāt treneri no iespējamām provokācijām, taču speciālists turpināja uzvesties neadekvāti un pēc tam ātri pameta arēnu. Spēcvienība ieradās pie viņa viesnīcas numuriņā un informēja, ka viņiem ir visas tiesības arestēt treneri. Nazarovam piedāvāja citu variantu – atvainoties līdzjutējiem uz kameru. Treneris piekrita un incidents tika aizmirsts.
Tajā pašā čempionātā “Vityaz” sezonas pēdējā mājas spēlē zaudēja “Atlant” ar 1:5. Pēc divām trešdaļām rezultāts bija vien 1:2 un mača noslēdzošo nogriezni Čehovas hokejisti nolēma uzsākt.. ar rupjību. Viesi iemeta vēl divas ripas vairākumā un panāca 1:4, kas nozīmēja, ka “Vityaz” var pildīt sava saimnieka uzdevumu par kaušanos, ja neizdodas uzvarēt spēli. Piecas diskvalifikācijas līdz spēles beigām un 140 soda minūtes, no kurām 130 gūtas trešajā periodā. Šādi izskatījās “Vityaz” noraidījumi noslēdzošajā nogrieznī.
Pēcspēles preses konferencē Nazarovs bija visai daiļrunīgs. “Ļoti gribējām iepriecināt mūsu līdzjutējus pēdējā mājas spēlē, bet diemžēl mūsu kanādiešu meistari nedaudz pārdega. Diemžēl pēc problēmām ar sastāvu varējām piedāvāt mūsu uzticīgiem atbalstītājiem tikai šādus spēka momentus. Turpināsim strādāt,” teica Nazarovs, kura karjeras posms “Vityaz” rindās strauji tuvojās beigām.
2013. gada vasarā komandai mainījās īpašnieks. Daži to saista ar to, ka hokeja kluba finansēšana kļuva par pārāk dārgu prieku. Citi pauda viedokli, ka Pavlinovam vienkārši apnika ieguldīt naudu “Vityaz”, vēl bija versija, ka šāds lēmums saistīts ar dēla neveiksmīgo karjeru hokejā un vilšanos šajā sporta veidā. Lai vai kā, “Vityaz” mainīja ne tikai īpašnieku, bet arī bāzes vietu, pārceļoties uz Podoļsku.
Sākotnēji tika apsolīts, ka piecu tafgaju vietā paliks viens. Vēlāk plāni tika koriģēti un “Vityaz” mainīja identitāti, vispār atsakoties no kaušļu pakalpojumiem, kļūstot par parasto vidusmēra komandu, kuras galvenais mērķis ir iekļūt “play-off”. Pēdējos gados tas sāk izdoties, tomēr attīstību bremzē SKA fārmkluba neoficiālais statuss. Tikmēr Čehovas līdzjutēji joprojām nostaļģiski atceras laikus, kad no viņu atbalstītās komandas visi baidījās.
