Bēdīgi! Piecpadsmit hokeja pavasari ar Rēdlihiem, bet šogad…

29/04/2017 10:18
Nokopēts
Brāļi Rēdlihi: Jēkabs, Miķelis, Krišjānis - Sportazinas.com

Uz 2002. gada Pasaules čempionātu devās kāds debitants. Pavisam mazzināms aizsargs Krišjānis Rēdlihs, kurš sezonu bija aizvadijis Liepājā, pārstāvot “Metalurga” meistarkomandu. Pēc aizvadītā gada vēju pilsētā aizsargs bija nopietni apsvēris – vai vispār ir vērts hokeju turpināt nopietnā līmenī. Dzīvē arī ir citas lietas bez hokeja un, ja jau uz NHL nesauc, tad varbūt tiešām jāpievēršas kino, žurnālistikas vai mākslas sfērai. Kā nekā abi vecāki veiksmīgi mākslas un kino cilvēki. Liepājā Rēdlihs studēja lietišķo socioloģiju un darbības lauks pēc izlgītības iegūšanas būtu gana plašs.

Viņa spēle īpašas ovācijas nevienā neizraisīja. Normāls, pietiekami stabils aizsargs – tā varēja komentēt eksperti. Arī fakts, ka Krišjānis nebija nostiprinājies Latvijas jauniešu izlasēs runāja savu. “Bija tā, ka vienu spēli nospēlēju labi, pēc tam piecas – slikti. Jutos neapmierināts un pavisam nopietni domāju no hokeja aiziet, turpināt studijas. Psiholoģiskā ziņā manī nebija nekādas pārliecības, bet sportā tas ir galvenais, viss pārējais – tehnikas jautājums. Ja nebūtu iekļuvis Latvijas izlasē, kur man tik labi gāja, tagad droši vien nodarbotos ar kaut ko pavisam citu”, atceras Krišjānis.

Ja šobrīd katru gadu mūsu izlase uz gada galveno hokeja sarīkojumu ņem līdzi pāris jaunos puišus, tad tālajā 2002.gadā labi ja vispār kāds debitants iekļuva lielās izlases aplokos. 2002. gadu hokeja līdzjutēji atceras ar to, ka pie izlases stūres nonācis bija pirmais ārzemnieks – zviedrs Kurts Lindstrems. Līdz ar viņa ienākšanu sākās jauni laiki. Padomju skolas mantojums, vīri, kas izcīnīja vietu A grupā lēnām ieslidoja savas karjeras norietā, bet zviedra izvēlētajā konceptā bija svaigu asiņu iešprice izlases modelī.

Par pirmo bezdelīgu kļuva Krišjānis Rēdlihs. Daudzi saķēra galvas, sak, kas tad viņš par hokejistu, bet aizsargs čempionātu aizvadīja pārliecinoši, bez lieka riska un kļūdām, pamatīgi un pārliecinoši. Nervozitāti un stresu juniorā manīt nevarēja.

Krišjānis Rēdlihs NHL Devils, www.sportazinas.comRēdliha uzvārdu savos pierakstu blociņos ierakstīja arī NHL skauti, kas spietoja ap hokeja arēnu Gēteburgā. Plusiņi, kas tika savilkti pretī aizsarga vārdam bija tik daudz, ka neatlika nekas cits, kā jauno rīdzinieku izvēlēties NHL draftā. Krišjāni savos aplokos pieņēma, nākamie Stenlija kausa ieguvēji, spēcīgie Ņūdžersijas “Devils”. Toreiz tas likās neiedomājami. Tikko “Metalurgs”, apsvērta karjeras beigšana, bet vietā NHL un līgums ar “velniem”.

Ja atskatamies pagātnē, tad iespējams, ka Kriša nonākšana Ņūdžersijas organizācijā bija maza neveiksme. “Devils” turpmākajos gados īpaši necentās iesaistīt jaunos spēlētājus galvenajā komandā. Aizsardzības sešinieks bija stabils jau n-tos gadus un Krišjānis pat pie izcila snieguma fārmklubā netika pie savas iespējas NHL. “Devils” aizsardzība bija viena no stiprākajām visā NHL un to bruģēja tādi leģendāri hokejisti kā Skots Stīvenss, Braeins Rafaļskis un Skots Nīdermaijers. 2003. gadā “velni” izcīnīja Stenlija kausu un ar to nedomāja apstāties. Varbūt, ja Redlihu būtu draftējuši kādi no NHL lejasgala klubiem mēs piedzīvotu viņa debiju hokeja mekā, jo viņš bija tik labs, lai tur būtu, par to šaubas Latvijā nebija nevienam!

Jēkabs Rēdlihs NCAA Bostona - Sportazinas.comPāri okeānam Krišjānis devās jau ar veselu kaudzi padomiem. No sava jaunāka brāļa Jēkaba, kurš kamēr Krišs cīnījās Liepājā jau elpoja Ņujorkas gaisu, jo pārstāvējā junioru hokeja komandu šajā pasaules metropolē. Jēkabs hokeju spēlēja “Apple Core” programmā, kas ir viena no labākajām jauno spēlētāju sagatavošanas sistemām ASV un arī viņš 2002.gada Jāņus piedzīvoja smaidīgs – Jēkabu izvēlējas Kolumbusas “Blue Jackets” organizācija.

Ja Jēča, kā viņu sauc tuvie, nonākšana NHL jauno spēlētāju sarakstos likās pašsaprotama, tad Kriša pieraksts “Devils” bija patīkams pārsteigums.

2002.gada rudenī uz Ziemeļameriku posās arī trešais brālis. Jaunākais no Rēdlihiem un arī vienīgais uzbrucējs devās uz Bostonu, kur arī bija nobāzējies brālis Jēkabs, kurš uzsāka studijas Bostonas universitātē, paralēli spēlējot hokeju NCAA čempionātā. Līdzīgs plāns bija 19 gadīgajam Miķelim, kurš atrada komandu Bostonā ar skanīgu nosaukumu – “Bruins Juniors”. Komanda spēlēja junioru līgā, bet galvenais mērķis – saņemt vīzu, lai uzsāktu mācības koledžā – nerealizējās.

Kaut gan visi dokumenti bija kārtībā, hokeju uzbrucējs spēlēja gana labi un pat bija saņemta rekomendācijas vēstule no senatora Edvarda Kenedija, bet nekā… Nācās atgriezties Latvijā. Arī NHL drafs gāja secen un nācās pieņemt lēmumu, veidot karjeru pretēji brāļiem un nospraust jaunus mērķus Eiropā.

2003. gada hokeja pavasaris pienāca ar Krišjāni Rēdlihu jau kā savu vietu izkarojušu AHL līmeņa aizsargu. Viņa vieta arī izlasē, ko turpināja vadīt viņa mentors Kurts Lindstrems bija stabila. Lielāko čempionāta daļu viņš spēlēja vadošajā aizsargu pārī kopā ar Kārli Skrastiņu. Čempionātā Somijā viņš spēlēja stabili, kaut komandas rezultāti kā ierasts bija viļņveidīgi.

Arī nākamais gads bija līdzīgs. Krišjānis uz izlasi atbrauca kā stabila vērtība. Arī Jēkaba vārds tika locīts izlases sakarā, bet viņam bija saistības Bostonā, jo par prioritāti tika noteikta izglītība. Mācības un parādu kartošana ievilkās arī pavasarī. Miķelis cīnījās Viestura Koziola menedžētajā “Riga 2000” projektā tepat Latvijas un Baltkrievijas ledus laukumos. Uzbrucēju ievēroja arī Lindstrems, jo Miķelis pēc atgriešanās dzimtenē meta ripu vārtos gandrīz ikspēli, tomēr lielās izlases debija, tad vienam no U-20 izlases līderiem, uz gadu izpalika.

Krišjānis Rēdlihs, www.sportazinas.com

Foto: Romāns Kokšarovs

Hokeja fani jau sāka berzēt rokas, gaidot brīdi, kas Latvijas hokejā vēl nebija pieredzēts, proti, kad uz ledus Latvijas izlases formā izies brāļi. Šis brīdis ar katru pavasari kļuva arvien reālāks, jo izlases pamatvērtībai, aizsargam Krišjānim blakus par nopietnu izlases kandidātu bija kļuvis brālis Miķelis. Uzbrucējs NHL lokauta laikā “Rīga 2000” smēla pieredzi spēlējot pie pleca ar Sergeju Žoltoku, Kārli Skrastiņu un Dērbiju Hendriksonu.

2005. gadā uz Pasaules čempionātu Austrijā komandas sastāvā bija iekļauts Miķelis Rēdlihs, bet… Šoreiz sastāvā nebija brālis. Krišjānis izlaida čempionātu, jo bija iedzīvojies savainojumā. Sezonas laikā bija salauzis plaukstas locītavu. Brāļu kopējais sapnis par kopīgu dalību PČ tika atlikts par gadu, bet priekšā bija 2006.gada Olimpiskās spēles Turīnā. Tomēr arī Olimpiskajā gadā brāļi kopā laukumā nedevās. Miķelis aizvadīja trīs mačus kvalifikācijas turnīrā, palīdzot izcīnīt ceļazīmi uz Turīnu, bet gala sastāvā iekļuva tikai Krišjānis, kas pildīja savu pēdējo līguma gadu Ņūdžērsijas “Devils” klubā.

Ilgi gaidītajam mirklim vajadzēta pienākt 2007.gadā. Visas zvaigznes bija sastājušās vairāk kā labvēlīgi. Krišjānis bija nolēmis pamest Ziemeļameriku un “Devils”, lai turpinātu spēlēt Eiropā, kas nozīmēja, ka viņš ātrāk pavasaros būs brīvs no darba klubā. Miķelis savu vietu izlasē bija izcīnījis un treneris Oļegs Znaroks ar viņu nopietni rēķinājās, bet Jēkabs bija absolvējis Bostonas Universitāti un kļuvis par profesionālu hokejistu. Aizsargs noslēdza līgumu ar “Blue Jackets”, kas pacietīgi bija gaidījuši, kad latvietis pabeigs studijas. Jēkabs tika nozīmēts spēlēt AHL un, ja sezona fārmklubā neievilksies, tad steigs palīgā izlasei.

Tomēr arī togad viss nenotika kā plānots. Uz čempionātu, kas norisinājās Maskavā un Mitišķos aizbrauca vienīgi Miķelis. Krišjānis noslēdzot sezonu Habarovskā iedzīvojās savainojumā, tāpat ar izlasi uz Pasaules čempionātu nedevās Jēkabs.

Vēsturiskais brīdis pienāca 2008.gada februārī. Pārbaudes turnīrs Polijas pilsētiņā Sanokā. Krišjānim un Miķelim pievienojās Jēkabs, kurš pēc divu gadu sišanās pa AHL un ECHL bija, līdzīgi kā brālis pāris gadus agrāk, nolēmis spēlēt Eiropā un cīnījās Čehijas augstākajā līgā. Šķēršļu brāļu kopā spēlēšanai izlasē praktiski vairs nebija.

Beidzot! Varēja saukt tie, kas šo brīdi jau bija gaidījuši labu laiciņu. Necilajā Sanokas hokeja arēnā Latvijas izlases kreklos izslidoja trīs brāļi – Miķelis, Krišjānis un Jēkabs. Tas bija nebijis gadījums. Jā, zviedriem bija dvīņubrāļi Sedīni. Labi zināmi mums ir Hossu brāļi no Slovākijas – Marsels un Marians, bet par trīs brāļiem izlasē vēl nebija dzirdēts. (Kanādiešiem ir pat četri brāļi Stāli un trīs brāļi Karijas, no kuriem viens ir piemērījis arī “Dinamo” kreklu, bet izlasēs visi kopā nav spēlējuši). Spēlē pret poļiem uzvarējām 3:1.

Viens ir uzspēlēt kopā pārbaudes spēlēs, bet pavisam cits svars ir Pasaules čempionātām. 2008.gadā pēc kopā spēlēšanas necilajā Sanokā brāļi Rēdlihi kopā posās uz Pasaules čempionātu Kanādā, Halifaksā. Šis turnīrs arī ir palicis viens no diviem sarīkojumiem, kur Latvijas izlases kreklos cīnījas veseli trīs brāļi Rēdlihi, piesaistot arī ārvalstu mediju pastiprinātu interesi.

Miķelis Rēdlihs, www.sportazinas.com

2016. gads Latvija – Šveice
Foto: ITAR-TASS

2008.gadā augšāmcēlās Rīgas “Dinamo” projekts, kas piesaistīja divus no brāļiem – Miķeli uzbrukumā, bet Krišjāni aizsardzībā. Ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs vēlējās komandā redzēt arī trešo brāli Jēkabu, bet aizsargam bija spēkā esošs līgums Čehijā un “Dinamo” nebija gatavi maksāt izpirkuma naudu. Bet vairs nekādu barjeru kopā spēlēšanai vienā profesionālā komandā un pie tam Rīgā, nebija nākošajā gadā. Pēc līguma gada aizvadīšaja Pilzenes komandā par dinamieti kļuva arī Jēkabs. Trīs brāļu cīnīšanās plecu pie pleca Latvijas hokeja edienkartē kļuva par ikdienu.

Vēl brāļi kopā spēlēja 2011. gada čempionātā. Bet pēdējos gados kopēja spēlēšana pavasaros nav izdevusies, jo patraucējušas traumas vai ģimenes apstākļi, tomēr vienmēr komandā ir bijis vismaz viens no brāļiem Rēdlihiem.

Kopš 2002. gada, kad Gēteburgā komandā debitēja Krišjānis, 15 gadus pēc kārtas vismaz viens no brāļiem ir devies laukumā PČ spēlēs. Šis ir pirmais gads, kad esam palikuši bez Rēdlihu klana pārstāvniecības. Traumas neļāva sastāvā iekļūt Krišjānim un Miķelim. Jēkabs bija gatavs sastādīt konkurenci, bet Bobs Hārtlijs likmi licis uz jaunākiem aizsargiem. Rēdlihu vietu lēnām ieņem citas dinastijas – Kuldas, Bukarti…

Vai vēl kādā Pasaules čempionātā redzēsim visus trīs Rēdlihu hokejistus? Grūti paredzēt, bet ir lielas bažas, ka tas nenotiks. Krišjānim jau 36 gadi, Jēkabam 35, Miķelim tulīt paliks 33. Pieredzes bagāti hokejisti, kas noteikti var palīdzēt Latvijas izlasei, pie labas veselības un lielas motivācijas, kas gan nekad nav bijusi jāpiemin Rēdlihu sakarā!

logo

Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām