Bez gaismas tuneļa galā – kāpēc Merzļikina pārstāvētā “Blue Jackets” spēlē tik katastrofāli?
Šī sezona Nacionālās hokeja līgas (NHL) komandai Kolumbusas “Blue Jackets” ir izvērtusies vienkārši katastrofāla. Vienmēr var būt vēl sliktāk, ko rāda Čikāgas “Blackhawks” piemērs. Tomēr Elvja Merzļikina pārstāvētā vienība, lai arī nekad nav bijusi Stenlija kausa tuvumā, jau sen neizskatījās tik bezspēcīga, un pagaidām nekas neliecina, ka tuvākajā laikā situācija varētu mainīties. Kas tad ir noticis, ka drīz pēc Džona Tortorellas aiziešanas viss kļuvis tik slikti?
11 panākumi 37 spēlēs jeb 32,4% uzvaru. Pēdējā vieta Austrumu konferencē (13 punktu deficīts līdz Tortorellas vadītajai Filadelfijas “Flyers”) un priekšpēdējā visā līgā. 22 punktu attālums līdz “play-off” zonai. Jau tagad skaidrs, ka izredzes iekļūt Stenlija kausā ir minimālas un tam nepieciešamas ne tikai pašu uzvaras, bet arī pretinieku neveiksmes. Izskatās gan, ka daži no “Blue Jackets” spēlētājiem jau tagad var rezervēt sev biļetes uz Somiju vai Latviju uz maiju.
Vārtsargu problēma kļuvusi vēl asāka
Ir liels vilinājums visas Kolumbusas neveiksmes novelt uz vārtsargiem, kas noteikti nav pareizi. Ripu ķērāji, protams, ir problēma, bet noteikti ne vienīgā. Šosezon “Blue Jackets” izmantojusi trīs vārtsargus, katrs no kuriem nav bijis glābējs. Jonass Korpisalo 16 spēlēs atvairījis 91,1% metienu un vidēji ielaidis 3,13 ripas, Merzļikins 15 mačos apturējis 86,1% metienu un caurmērā ielaidis 4,78 vārtus, kamēr Danīls Tarasovs piedalījies 12 cīņās, ticis galā ar 90,7% metienu un vidēji ielaidis 3,40 ripas. No 11 panākumiem pieci izcīnīti ar Korpisalo vārtos, četri – ar Merzļikinu, un vēl divi – ar Tarasovu.
Var redzēt, ka Kolumbusa joprojām nav tikusi skaidrībā ar to, kurš tad īsti ir komandas pirmais vārtsargs. Bez šīs saprašanas ir grūti cerēt uz panākumiem, jo, kad apkārt ir haoss, tad jābūt vismaz kaut kādai stabilitātei. It kā pēc statusa pirmais ir Elvis, ņemot vērā viņa līgumu, bet šogad jau no sezonas sākuma viņam spēle nav aizgājusi. Tad Korpisalo aizvada vienu labu maču, bet nākamo izgāž. Pie komandas durvīm klauvē Tarasovs, kuram arī pietrūkst stabilitātes. Rezultātā vārtsargi tiek mainīti visu laiku (brīžiem pat divas reizes spēles laikā). Tas traucē gan komandai, gan arī pašiem vārtsargiem, kuri nevar būt droši, jo par katru neveiksmīgu epizodi var apsēsties uz soliņa.
Ja paskatās uz lielāko daļu no NHL komandām, gan turnīra tabulas augšgalā, gan arī “play-off” zonas tuvumā, tad tām ir izteikts pamatvārtsargs, un ir otrais numurs. Laika sadalījums starp viņiem var būt dažāds – vienos klubos rezerves ripu ķērājs laukumā parādās reizi vai divas mēnesī, citur viņam tiek līdz pat 30% no spēles laika. Izņēmums laikam ir Bufalo “Sabres”, kuru vārtsargu brigādi šosezon vajājuši savainojumi. Tie gan ietekmējuši arī “Blue Jackets”, kas daļēji traucējis analizēt un pieņemt lēmumu par to, kurš tad būs pirmais numurs. Tas gan neatceļ faktu, ka NHL līmeņa vārtsargam jābūt gatavam demonstrēt labāko sniegumu jebkurā brīdī, kas Kolumbusas kluba gadījumā nenotiek.
Elvis Merzļikins pret Teidžu Tompsonu | Foto: AP Photo/Jay LaPrete
Savainojumu vilnis un katastrofāla neveiksme
Kā jau minēju, būtu nepareizi visu vainu novelt tikai uz vārtsargiem, jo, galu galā, ja ripa nonāk līdz viņiem, tad arī laukuma spēlētāji savu darbiņu nav paveikuši līdz galam. “Blue Jackets” piedzīvojusi savainojumu vilni, kas skāris daudzus hokejistus – gan tos, kuri gūst vārtus, gan tos, kuriem vārti jāsargā. Tikai trīs Kolumbusas spēlētāji šosezon nav izlaiduši nevienu maču – uzbrucēji Džonijs Gudro un Gustavs Nīkvists, kā arī aizsargs Vladislavs Gavrikovs.
“Blue Jackets” līderis pēc vidējā spēles laika ir Zeks Verenskis, pirmā pāra aizsargs, kurš aizvadījis vien 13 mačus un šosezon savainojuma dēļ laukumā vairs nedosies. Plaukstas operācija veikta kapteinim Būnam Dženeram – jāizlaiž vismaz četras nedēļas. Viena no komandas lielākajām zvaigznēm Patriks Laine no 37 mačiem nospēlējis vien 22 – arī talantīgajam somam šosezon traucējuši savainojumi. Septiņas spēles izlaidis vēl viens uzbrucējs Jegors Činahovs. Tie ir hokejisti, kuri vairāk vai mazāk tiek uzskatīti par komandas līderiem, tomēr daudzi “lomu spēlētāji” arī nav bijuši pieejami visos mačos.
Pašlaik “Blue Jackets” savainoto spēlētāju sarakstā atrodas astoņi hokejisti, un tā ir īsta katastrofa. Caurumi tiek aizpildīti ar fārmkluba hokejistiem, kuri cenšas kā var. Var tikai minēt, kādi iemesli ir šim savainojumu vilnim – nepareiza pozicionālā spēle, slikta fiziskā sagatavotība, nepieciešamība glābt komandu kādā no spēles epizodēm, vai arī viss kopā. Taču šis ir svarīgs faktors, kas arī skaidro Kolumbusas neveiksmes.
Mājas laukuma priekšrocības un problēmas izbraukumā
Kas atšķir “Blue Jackets” no pārējām NHL lejasgala komandām, ir izteikta atšķirība starp spēli savā laukumā un izbraukumā. Proti, no 11 uzvarām deviņas izcīnītas “Nationwide” arēnā jeb savu skatītāju priekšā, kamēr viesos tikai divas. Jā, Kolumbusā komanda arī aizvadījusi vairāk spēļu savās mājās nekā izbraukumā – 22 pret 15, bet arī procentuāli atšķirība ir visai liela. Proti, Kolumbusā bilance ir 9-13 (40,9%), kamēr izbraukumā 2-13 (13,3%). Un “Blue Jackets” noteikti neizskatās pēc komandas, kura pēkšņi varētu svinēt septiņas uzvaras pēc kārtas izbraukumā.
Šajos gadījumos diez vai būtu vietā runāt par to, ka mājās sienas palīdz. Laukums Kolumbusā esošajā arēnā ir tāds pats, ka citur, tā izmēri neatšķiras no citiem tādiem pašiem laukumiem pārējā NHL, arī borti vairāk vai mazāk ir līdzīgi. Šeit drīzāk būtu jārunā par psiholoģiju, jo savā arēnā “Blue Jackets” kā komanda jūtas komfortabli, bet izbraukumā – ne pārāk. Nebija arī garo izbraukuma sēriju, lai varētu runāt par nogurumu un citām tādām lietām. Tāpēc šī paliek viena no lielākajām mīklām šosezon.
Zvaigznes nespīd, treneri nespēj izmantot hokejistus
Bredam Larsenam šī ir otrā sezona “Blue Jackets” galvenā trenera amatā. Pirmajā rezultāts bija diezgan pieklājīgs – lai arī komanda jau kādu laiku pirms pamatturnīra beigām vairs nepretendēja uz iekļūšanu Stenlija kausā, tomēr gandrīz 50% gūto punktu parādīja, ka pāreja pēc Tortorellas ēras beigām notikusi visai veiksmīgi, un, pieliekot dažus vajadzīgus elementus, komandai varētu izdoties aizķerties aiz “play-off” zonas. Taču, kā tas bieži notiek otrajā gadā, tas, kas strādāja pirmajā sezonā, ne vienmēr strādā nākamajā.
Kā raksta “The Athletic” ar atsauci uz avotiem komandas iekšienē, tad daži veterāni nav apmierināti ar divām lietām. Pirmkārt, tie ir pārāk viegli treniņi. Otrkārt, daži hokejisti neuztver zaudējumus tik nopietni, cik to, iespējams, vajadzētu darīt. Nav informācijas, vai šie pieredzējušie spēlētāji gājuši pie Larsena ar savām pretenzijām, tomēr skaidrs, ka gaisotne arī nav pārāk laba, kas ir treneru tiešā atbildība. Treniņi gan kļuvuši intensīvāki un treneris vairs nav “labs čalis”.
Pretenzijas noteikti var būt arī pret spēlētājiem, kuriem jābūt līderiem. Gudro 37 mačos sakrājis 38 (11+27) punktus. Neslikts rezultāts, bet vai tas maksā 7,75 miljonus dolāru? Laikam nē. Manis pieminētais Laine nospēlējis vien 22 mačus, kuros viņam 16 (9+7) punkti. Šādi izmantot 5,5 miljonus dolāru zem algu griestiem? Varam pieminēt arī “Blue Jackets” trešo apmaksātāko hokejistu Merzļikinu – diez vai 86,1% atvairīto metienu maksā 5,25 miljonus dolāru.
Elvi tomēr varētu atstāt aiz svītras, jo galvenais treneris diez vai var daudz kā ietekmēt vārtsarga spēli. Tomēr laukuma spēlētāju potenciāla izmantošana ir tieši Larsena uzdevums, un šosezon viņš ar to netiek galā. Tikai divi hokejisti tikuši pāri desmit gūto vārtu atzīmei. Salīdzinājumam, “Sabres” sastāvā, par kuru pēdējā laikā visi pieraduši ņirgāties, šādi hokejisti ir seši.
Patriks Laine | Foto: NHL
“Blue Jackets” cer uz Kanādas nākamo Konoru?
Ja šādi turpināsies, tad “Blue Jackets” vadība varētu aizdomāties arī par ģenerālmenedžera Jarmo Kekalainena likteni, pagaidām gan tiek lēsts, ka viņam ir 100% atbalsts. Taču vēl vairākas sezonas bez “play-off” un ar tik neizteiksmīgu sniegumu, un somam nāksies atbildēt arī par saviem lēmumiem, kuri attiecas uz komandas komplektāciju.
Nezinu, cik NHL ir izplatīta tā saucamā tankošana jeb apzināta spēļu zaudēšana, lai saņemtu pēc iespējas augstākas izredzes drafta loterijā iegūt pirmo izvēli. Šogad NBA un NHL ir līdzīgā situācijā, jo, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, 2023. gadā abās līgās jau ir izteikts pirmais numurs – basketbolā tas ir Viktors Vembanjama, hokejā – Konors Bedārds, kurš 17 gadu vecumā jau kļuva par divkārtējo pasaules čempionu U20 vecuma grupā un arī tika atzīts par PČ vērtīgāko spēlētāju. Abas līgas arī apvieno skaļākas nekā iepriekšējos gados sarunas par tankošanu.
Franšīzei, kura iegūs Bedārdu, varētu paveikties, jo kanādietis tiešām varētu kļūt par nākamo zvaigzni, kura palīdzēs kādai no lejasgala komandām izkļūt no bedres. Nekādā gadījumā neapgalvoju, ka “Blue Jackets” zaudē apzināti, un ir grūti iedomāties, lai profesionālajā sportā kaut kas tāds notiktu. Tomēr gadījumā ar pēdējo vietu līgā un labākām izredzēm drafta loterijā ne vienmēr ir jāzaudē – pietiek vienkārši neiejaukties procesos, kuri arī bez tavas līdzdalības tajā nenotiek tā, kā vajadzētu. Iespējams, vīri Kolumbusas kluba varas gaiteņos šo sezonu jau ir norakstījuši, jo kumoss šī gada vasarā tiešām ir gards. Iegūstot Bedārdu, Kekalainens varētu atspēkot savus kritiķus un iegūt jaunu trumpi, ar kuru piesegties.
Konors Bedards | Foto: IIHF
