Blogs: Pavasaris ir labākais laiks hokeja asinsrites uzlabošanai

Latvijas hokeja izlase jau ceturto nedēļu, sava mentora Boba Hārtlija vadībā, cītīgi gatavojās Pasaules čempionātam. Pie varas nākot jaunajai federācijas valdei, likās, ka bardaks izlasē būs beidzies, bet ne tuvu. Savus zemūdens akmeņus var atrast arī Aigara Kalvīša, tfu, Viestura Koziola vadītajā brigādē.

Ļoti iespējams, ka šī Pasaules čempionāta sagatavošanās cikls ir viens no sakārtotākajiem ārēji, bet dikti untumains no iekšpuses. Ja iepriekšējos gados federācijas darbiniekiem nebija noteikta darba kārtība, katrs darbojās kā māk, lai palīdzētu Latvijas izlasei. Šajā pavasarī līdera lomu uzņēmies Koziols, kurš vairākus lēmums vēlēs pieņemt vienpersoniski. Darba komanda ir izveidota spēcīga, bet Viesturs savas personīgas intereses mēdz nolikt priekšplānā. Meklējot izlases jauno galveno treneri, federācijas prezidents Aigars Kalvītis pie valstsvienības stūres vēlējās redzēt Hārtliju, bet Koziols nebija vienisprātis ar bijušo Ministru prezidentu. Viesturam plānā bija bīdīt latviešu treneru tandēmu – Artis Ābols un Ģirts Ankipāns.

Latviešu treneru tandēms ĀA nebūt nav slikts variants, bet izlases vīriem viņi nevarētu iemācīt tik daudz, cik abi kanādiešu speciālisti [Hārtlijs un viņa palīgs Žaks Klutjē – aut.]. Latvijas hokeja izlasi ir vadījuši tikai trīs ārzemju treneri, zviedrs Kurts Lindstrems (2001-2004), krievs Pjotrs Vorobjovs (2006), kanādietis Teds Nolans (2011-2014) un tagad Bobs Hārtlijs. Atlikušie septiņi treneri ir padomju hokeja skolas produkti, kuri zināšanas smēlušies šaipus okeānam, tāpēc citu kultūru hokejs viņiem ir svešāks. Hārtlijs ir pirmais treneris Latvijas izlases vēsturē, kurš skrupulozi pievērš uzmanību niansēm. Treniņos liels uzsvars tiek likts uz pareizu uzdevumu izpildīšanu, – spēle vārtu priekšā, cīņa pie bortiem, precīzas piespēles un citas nianses, kurām iepriekšējie treneri nepievērsa tik lielu uzmanību.

Ja vien Hārtlijs zinātu, kādi spēlētāju resursi ir pieejami Latvijas izlasei, bet viņš nezina. Nav pat īsti skaidrība, kurš aicina Latvijas izlases kandidātus. Koziols skaidru atbildi šajā jautājumā nav sniedzis, tikai formāla atruna, ka kandidāti tiek aicināti pēc izveidotās Excel tabulas. Ļoti jocīga ir spēlētāju atlase, aicinot tālus kandidātus, cīņai par vietu izlases sastāvā. Kāpēc uz treniņiem nav aicināts viens no vadošajiem, pēc spēka Krievijas otrās hokeja līgas, VHL uzbrucējiem Artūrs Ozoliņš. Kā var pateikt, ka pēc diviem treniņiem nevajadzīgs ir Francijas līgas septītais rezultatīvākais hokejists Artūrs Mickēvičs. Tajā pašā laikā uzaicina Rīgas “Dinamo” trešās un ceturtās maiņas spēlētājus, kuri ir vienā līmenī ar iepriekš nosauktajiem hokejistiem.

Februārī četru dienu treniņnometnē, kad Bobs Hārtlijs pirmo reizi kāpa uz ledus ar Latvijas izlasi, viņa asistents Artis Ābols teica, ka nemaldinās galveno treneri ar spēlētāju rekomendāciju iesniegšanu. Lai pats vadonis apskata drēbi, no kuras būs jāizveido konkurētspējīga izlase pasaules čempionātā. Tomēr ar spēlētāju atsauksmju lapām pasteigušies citi federācijas darboņi.

2002. gadā Kurts Lindstrems Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēlēs ieraudzīja Liepājas “Metalurgā” spēlējošo aizsargu Krišjāni Rēdlihu. 2012. gadā Teds Nolans no HK “Rīga” izvilka Miku Indraši, gadu vēlāk no tās pašas komandas tika paņemts Kristers Gudļevskis.

Lai uzlabotu Latvijas hokeja asinsriti, Hārtlijs varētu pārsteigt ar kāda jaunā spēlētāja iekļaušanu Latvijas izlases sastāvam Pasaules čempionātam Ķelnē. Viens no lielākajiem pārsteigumiem Boba acīs bija HK “Kurbads” komandā spēlējošais Sandis Zolmanis. Speciālists bija pārsteigts, kāpēc viņš nespēlē Rīgas “Dinamo”. Hārtlijs uzbrucēju ievēroja Latvijas kausa izcīņas finālā, iespējams, ka pēc Latvijas Virslīgas fināla sērijas hokejists pievienosies Latvijas izlases treniņnometnei.

Tik daudz, gados jauno hokejistu Latvijas izlases treniņnometnē kā šogad vēl nav bijis. Tāpat nekad nav bijuši gadījumi, kad no Ziemeļamerikas sauc jaunos hokejistus, kuriem par vietu izlases sastāvā vēl ir pāragri pat cīnīties. No otras puses, tā ir laba spēlētāju iemaņu uzlabošana, trenēties pie tik augsta līmeņa speciālista Hārtlija personā. Latvijas U20 izlases vārtsargs Mareks Egīls Mitens saņēma atļauju no sava kluba, un vienu nedēļu izbaudīja treniņus pie Boba. Ilgāku laiku pie Hārtlija trenējās cits Latvijas U20 izlases hokejists Filips Buncis, kurš atzina, ka treniņi pie kanādiešu speciālista ir neatsverama pieredze. Starp jaunajiem hokejistiem bija arī Gatis Sprukts un Emīls Ģēģeris (visi HK “Rīga”), abi izlases nometnē vairāk neatrodas. Par vietu sastāvā cīnās citi jaunie hokejisti – Georgs Golovkovs, Uvis Jānis Balinskis, Kristaps Zīle (visi Rīgas “Dinamo”) un Frenks Razgals, Kirils Galoha (HK “Rīga”). Tuvākajā laikā izlasei pievienošoties aizsargs Kristofers Bindulis, kurš nule, kā parakstīja līgumu ar Vašingtonas “Capitals” komandu, bet Kārli Čuksti (NCAA) un Mārtiņu Dzierkalu (QMJHL) klubs nelaidīs uz Latvijas izlases treniņnometni.

Pirmos secinājumus par izlases iestrādēm, varēs pateikt pēc pārbaudes mačiem šajā nedēļas nogalē ar Krievijas izlasi. Nevar zināt, kas darās Hārtlija prātā, bet līdz šim kanādiešu speciālists ir sadzīvojis ar latviešu mentalitāti. Atlaides netiks dotas nevienam, – pieredzējis vai jauns hokejists – Boba zīmējumā iederēsies tie, kas spēj izpildīt dotos uzdevumus. Varbūt Bobs būs viens no treneriem, kas dos iespēju kādam mazāk pieredzējušam hokejistam, lai spēlētājam ļautu pierādīt sevi uz lielās skatuves. Kādam tas varētu būt karjeras pagrieziens. Jautājumu ir vairāk kā atbildes un izlases kontekstā nekad nav garlaicīgi, katrs deķi vēlas pavilkt uz savu pusi, bet cik ilgi Koziols piesavināsies lielāko daļu? Hokeja pavasaris ir tikai pašā sākumā, tāpēc varam gaidīt dažāda rakstura ziņas no izlases treniņnometnes.