Briedis par Kleina izteikumiem: Tas bija nepatīkami un sāpīgi

Latvijas vadošais bokseris Mairis Briedis sarunā ar “Delfi” sporta žurnālistu Jāni Bendziku atzinis, ka šis gads ir bijis smagākais viņa profesionālajā karjerā, kā arī atklāja, ka pēc vasarā veiktās labās rokas operācijas Mairis aizvadītajā Pasaules boksa Supersērijas (WBSS) ceturtdaļfinālā nav varējis boksēties ar pilnu spēku, turklāt pirms cīņas “sparingos” savainota tika arī kreisā roka.

Jau vēstīts, ka agrā svētdienas rītā (pēc Latvijas laika) ASV pilsētā Čikāgā WBSS ceturtdaļfināla duelī pirmā smagā svara kategorijā (līdz 90,7 kilogramiem) Briedis pēc punktiem pārspēja Vācijas pārstāvi Noelu Gevoru, kurš pazīstams arī ar vārdu Norairs Mikaeljans.

Kaut arī ringā bija vērojama visai līdzīga spēkošanās, pat ar nelielu pārsvaru izceļoties Gevoram, pēc 12 raundu cīņas tiesneši vienbalsīgi pēc punktiem par uzvarētāju pasludināja latvieti Briedi. Meksikas tiesnesis Bendžamins Rendons uzvaru piešķīra ar rezultātu 116:110, amerikānis Stīvs Morovs ar 115:111, savukārt amerikānis Hūberts Mins – ar 114:112.

Latvijas labākais bokseris tādējādi otro sezonu pēc kārtas sasniedzis WBSS pusfinālu, kur cīnīsies ar poli Kšištofu Glovacki.

“Pirms cīņas plānoju, ka boksēšos ar kreiso roku, jo labā roka bija izoperēta. Rehabilitācijai pēc tik smagām operācijām, kurās tiek veikta kaulu transplantācija, vajadzēja būt sešiem mēnešiem. Es jau ar šo roku pamazām sāku sist pēc viena mēneša. Dakterim aizsūtīju video, kur es atspiežos pret zemi, un viņš teica, ka tas neesot iespējams. Dzēru tādas lietas, kā bebru dziedzerus, kas tika vesti no dažādām pasaules valstīm, veicām dažādas procedūras, lai roka sadzītu. Roka sadzija tik, cik tā sadzija. Sparingu sesijas veicu ar vienu roku, lielu uzsvaru likām uz kreiso roku, bet sparingu trešajā nedēļā sanāca, ka arī kreiso roku savainoju. Roku ar pretsitienu izlauza elkonī uz otru pusi. Un viss. Man vairs nebija, ar ko sist – ar labo roku nevaru uzsist, tagad ar kreiso tas pats.”

“Vēl pirms tam man pārsita bungādiņu, līdz ar to nevarēju iet uz baseinu un “staipīt” plaušas. Mēģinājām kaut ko mainīt, bet nav nekas labāks par baseinu, jo tur var atslābināties un “staipīt” plaušas. Tāpēc mana elpa palika nedaudz seklāka. Un pēc tam pēdējā gatavošanās nedēļā treniņā man salauza degunu. Es domāju: “Vau, nu kas tas ir?” Asinis visu laiku tecēja. Kā redzējāt, cīņā asinis mazāk tecēja, jo “cutman” nostrādāja ļoti labi. Šis viss man un manai komandai bija liels pārbaudījums.”

Latvijas labākais bokseris arī piekrita, ka, iespējams, prātīgāk pat būtu bijis izlaist šo cīņu, lai pienācīgi sadziedētu savainojumus. Tomēr Briedis uzskata, ka to darot, varēja riskēt ar palikšanu bez dalības nākamajās Supersērijas sezonās.

“Principā pareizāk būtu neboksēties un atlikt cīņu, un tad pēc vairākiem mēnešiem, kad traumas sadzijušas, kāpt ringā. Labi, bungādiņa un deguns vēl nav tik nopietnas traumas, bet sparingā savainotais elkonis atņēma mums daudz no tā, ko bijām gatavojuši. Tā kā šī ir boksa Supersērija, tad rezervisti būtu gatavi ieņemt manu vietu. Tur ir izdzīvošanas atlase – ja nevari, esi brīvs un ej staigājies. Jāstāv ar kājām uz zemes – pēc boksera no Latvijas ar mūsu mazo tirgu tik komerciālā sporta veidā jau neviens rindā nestāv un labi varējām redzēt, kas notika ar krievu bokseriem pirmās Supersērijas sezonas laikā – ar visu viņu lielo tirgu nebija iespējams sarunāt nevienu nopietnu cīņu, jo viss krējums bija turnīrā tā, ka palikt bez Supersērijas tagad man nozīmētu pazaudēt daudz vairāk kā tikai vienu izlaistu cīņu.”

“Es noriskēju, aizbraucu tāds, kāds es biju un bokss bija tāds, kāds tas bija. Iemācījos boksēties bez rokām. Iespējams, ka kāds teiks, ka tās ir atrunas, bet tāda bija realitāte. Protams, ka mēs pirms cīņas teicām, ka viss ir forši. Mēs zinājām, ka pretiniekam ausis ir lielas, jo visapkārt ir cilvēki, kas var viņam informāciju aiznest. Sapratu, ka līdzjutējiem varētu rasties jautājumi par sniegumu, bet kāpēc pretiniekam iedot priekšrocības, pirms cīņas pasakot, ka tev jācīnās ar bokseri, kurš ar vienu roku tev nemaz nevar nopietni iesist.”

“Viņš jau zināja, ka man iepriekš bija problēmas ar ribām. Vienā brīdī cīņas laikā viņš sāka man “klapēt” pa ribām, bet mēs ar Mareku (Osovski) to vietu bijām aiztrenējuši. Sitām arī ar bumbām pa to vietu, to nostiprinot, lai nebūtu tā, ka riba atlūzt vaļā. Vismaz tas bija novērsts.”

Neskaitāmo problēmu kopums lika Mairim nonākt pie secinājumu, ka aizvadītais ir bijis viņa grūtākais gads karjerā.

“Jā, es pat negribu domāt, kas vēl varēja notikt. Šis gads bija grūtākais manā karjerā. Arī Krievijā es boksējos ar vienu roku. Ar labo roku es uzsitu vienu sitienu, un tā sāka man sāpēt. Droši vien boksa eksperti ir pamanījuši, kā pamainījusies mana labās rokas sitiena trajektorija, precizitāte un pareizība – vairs sitiens nav kā dūriens ar šķēpu, bet tagad situ tikai tā, lai pieskaitītu kādu punktu. Kādreiz man dominējošā roka bija labā – Čars un citi nokauti tika panākti ar labo roku. Dod Dievs, lai tagad viss nostiprinātos. Labajai rokai kauls ir sadzijis, tagad jānostiprina visi audi. Tad varēs atkal pilnvērtīgi cīnīties.”

Kaut arī Briedis izcīnīja uzvaru pār Gevoru, latvieša virzienā tika raidīta gana liela kritika par nepārliecinošo sniegumu ringā un nepelnīti piešķirto uzvaru.

“Nē, tāda kritika iepriekš nav bijusi. Kritika mani motivē darīt savu darbu. Tas, ka tik daudz šī cīņa ar visiem iespējamajiem viedokļiem tika apspriesta gan no speciālistu, gan līdzjutēju puses, arī parāda, ka cilvēkiem es neesmu vienaldzīgs. Tas palīdz nesaslimt ar zvaigžņu slimību.”

Vaicāts par iespējām pusfināla cīņu pret Glovacki aizvadīt Rīgā, Briedis savā atbildē bija izvairīgs, taču vienlaikus neizslēdzot šādu varbūtību.

“Es to nekādi nevaru ietekmēt, bet to var ietekmēt Zauerlands. Man šķiet, ka vairāk sliecas uz to, ka cīņa notiks Rīgā. Polijā domāju, ka cīņa nebūs. Tur it kā cilvēku ir vairāk, tirgus lielāks, bet nav tā atmosfēra, ko Latvijā rada līdzjutēji.”

Briedis arī sniedza savu komentāru par bijušā trenera Sanda Kleina izteikumiem presē par Mairi.

“Viņš ir cilvēks, ar kuru strādājām un augām kopā. Bija nepatīkami to visu lasīt, jo mēs neviens neesam ideāls, turklāt komandā vienmēr man ir bijušas un ir ļoti spēcīgas personības ar viedokļu dažādību, kas šo komandu cauri laikiem ir izveidojis kā vienu no spēcīgākajām pasaulē. Iespējams, ka es pieļāvu kļūdas, tomēr es viņam paskaidroju, kāpēc tā notika. Viņš redzēja tikai savu versiju. Man mācīja, ka to, kas notiek ģimenē, arī jāpatur ģimenē. Tāpēc es pārāk negribu to komentēt. Tas bija nepatīkami un sāpīgi.”

“Par profesionālo jomu es neko nesaku, jo mēs daudz darbojāmies un sadarbība bija lieliska. Viņš izvēlējās savu ceļu. Tāpat man bija sāpīgi aiziet no Vasīlija Čerņigova, kurš mani 14 gadus trenēja. Viņa ieguldījums tehniskajā daļā bija milzīgs. Tie ir viņa augļi, tas ir viņa koks, ko viņš audzēja līdz tas sāka dot augļus. Viņš bija kreatīvs, deva nestandarta tehniku un man bija tēva vietā, taču ar viņu, iespējams, tik tālu netiktu. Sandis man varēja iedot fizisko sagatavotību.”

“Pats ideālākais variants būtu bijis, ja Sandis un Čerņigovs varētu sadzīvot. Viņi bija kā suns ar kaķi un nevarēja sadzīvot. Sandis dotu man fizisko sagatavotību, Čerņigovs man tehniku – tā būtu “bomba”. Čaras nokauts jau bija pie viņa, iepriekšējie pretinieki arī “krita”. No katra es paņēmu visu pozitīvo, ko varēju paņemt.”

Ārpus ringa Briedis publicitāti šogad ieguva arī saistībā ar savu bijušā promoutera Ala Siestas izteikumiem, kurš pret Mairi bija sarīkojis vērienīgu kampaņu.

“Alberts bija mans pirmais promouteris un arī viņam tā bija pirmā pieredze strādājot ar kādu bokseri, līdz ar to var teikt, ka augām kopā. Taču viņš izdarīja ļoti neglītu lietu, kas tika atšifrēts. Neviens sportists un sevi cienošs cilvēks pēc tādiem notikumiem ar šādu personu vairs nestrādātu. Man bija ļoti sāpīgi, jo biju šim cilvēkam atvēries, ielaidis savā ģimenē un darījis visu pēc labākās sirdsapziņas, bet pēc šķiršanās viņš mani aplēja ar vircas spaini. Es par viņu arī vairāk negribētu runāt, jo, manuprāt, šis cilvēks pret mani ir izrīkojies cik vien nekorekti tas ir iespējams – sākumā ar dūrienu mugurā un tad tam sekojošajiem publiskajiem izteicieniem.”

“Man nepatika arī, ka visu to, ko viņš teica, lasīja bērni. Domāju, ka pieaugušie saprata, kas tur patiesībā notiek. Šādās situācijās ir jārīkojas pareizi, nevis aizvainojot gan mani, gan Raimondu (Zepu – Brieža menedžeri), gan visus pārējos iesaistītos publiski. Mēs varējām savā starpā izlamāties, bet to nevajadzēja darīt publiski. Tas viss vēl tika rūpīgi iztirzāts vienā no medijiem – “sportacentrs.com”, tāpēc arī viņiem paprasīju iziet ārā no atklātā treniņa, lai arī tie nebija tie žurnālisti, kas to rakstīja.”

Mairis arī paskaidroja, kāpēc tieši šis medijs turpmāk nav gaidīts boksera treniņos un preses pasākumos.

“Es arī esmu cilvēks, jāsaprot, ka es biju noguris, dusmīgs un emociju pārpildīts par tām visām traumām un citiem negatīvajiem notikumiem līdz cīņai. Pēc tam sarunājām, ka ar “sportacentrs.com” galveno redaktoru satiksimies un izrunāsimies, lai varam paspiest rokas un to aizmirst. Viņi paši pēc tam teica, ka domāja, ka skatījumi rakstiem par šo tēmu būs lielāki. Manuprāt ap sūdiem, jeb šāda tipa informāciju nav nebūtu jābūt ažiotāžai. Normāliem cilvēkiem nebūtu jāpriecājas par citu neveiksmēm. Es uzskatu, ka ažiotāžai jābūt pie sasniegumiem. Pie sūda bedres ir tikai mušas. Es salīdzinu tā – ir divu tipu cilvēki – sūdu mušas un bites. Sūdu mušas sev riņķī redz tikai sūdus, bet bite sev redz apkārt ziedus. Bite ir strādīga, viņa dara savu darbu un no bites ir pievienotā vērtība.

Zinu, ka šo portālu lasa daudz jaunu cilvēku, bet tur ieliek video, kur pēc katra trešā vārda bija trīsstāvīgie vārdi.”

“Es boksā tūlīt būšu jau 20 gadus. Es turpinu iet uz priekšu, lai nestu to sarkanbaltsarkano karogu. Ja man par to būtu nospļauties, tad es to nedarītu. Es nevaru pēkšņi pamainīties. Uzprasiet to manai komandai, nevis tam, kas ir izdzīts no komandas. Iespējams, ka es mainos pirms sacensībām, kad ir tas stress. Savukārt Mareks saka, ka “Mairis ir formā, ja reiz ir uzvilcies.” Tas nozīmē, ka testosterons un hormoni strādā pareizā virzienā. Pēc tam jau palieku flegmatisks un mierīgs.”

Pilnu interviju ar Mairi Briedi iespējams lasīt “Delfi” mājaslapā ŠEIT.