“Bronzas izlases” aizsargs Jaks: Pēdējā laikā bērnu hokejs kaut kā ir aizmirsts, it kā palaists vaļā

Latvijas hokeja izlases aizsargs Jānis Jaks sarunā ar “Latvijas avīzi” atcerējies iespaidus pēc bronzas izcīnīšanas pasaules čempionātā, kā arī paudis viedokli par bērnu hokeja problēmām Latvijā.

“Tās bija tik pārsteidzošas emocijas, tik spēcīgas jūtas, ka tagad, kad cenšos atcerēties tā brīža domas, es to vienkārši nespēju,” izcīnīto bronzu šī gada pasaules čempionātā atceras aizsargs. “Negaidītas izjūtas, tik spēcīgas, ka ir grūti tās izteikt ar vārdiem. Godīgi sakot, man vajadzēja vairākas dienas, lai līdz galam saprastu, ka mēs izcīnījām šo medaļu un tas tiešām ir noticis. Pirmo reizi Latvijas vēsturē mēs to izdarījām!”

Tēmas turpinājumā hokejists norāda, ka medaļu izcīnīšana tika atzīmēta samērā pieticīgi un mierīgi. “Uzreiz pēc spēles beigām visa komanda brauca uz viesnīcu pārģērbties. Pēc tam devāmies uz restorānu, kur mums pievienojās mūsu ģimenes. Un vēlāk vakarā mēs ar puišiem vēl aizgājām uz bāru. Nākamajā rītā mums bija ļoti agri jāceļas, jo bija ieplānota izlidošana uz Rīgu. Pēc ielidošanas aizbraucām pie Brīvības pieminekļa, un pēc tam bija tikšanās ar Valsts prezidentu,” atceras Jaks.

Jautāts par bērnu hokeju, aizsargs izceļ vairākas problēmas. “Man šķiet, ka pēdējā laikā bērnu hokejs kaut kā ir aizmirsts, it kā palaists vaļā. Tagad maz bērnu iet uz hokeju, un tam ir izskaidrojums. Piemēram, mans brālis tagad spēlē hokeju, un vietējā čempionātā ir ļoti maz komandu. Tas nozīmē, ka būs ļoti maz spēļu. Bet bērnam, lai augtu sportā, noteikti ir ļoti daudz jāspēlē. Tikai tā viņš var profesionāli attīstīties. Jo tas ir ļoti svarīgi, lai būtu kur augt. Bieži intereses par hokeju nav tāpēc, ka ir samērā augstas gan treniņu, gan ekipējuma izmaksas.

Diemžēl ne visi vecāki var atļauties sūtīt bērnu uz šī sporta veida nodarbībām. Tādējādi finansiālā aspekta dēļ sporta veidā var neiesaistīties ļoti perspektīvi puiši. Bērnu hokejs vēl kaut kā pastāv, bet, kad puiši pāriet uz junioru grupu, viņiem atliek tikai braukt prom, ja grib attīstīties tālāk. Ja to neizdara, tad hokejistam tālāk ceļa nav. Ja esi superliels talants, tad vēl vari kaut kur iekļūt, piemēram, ASV komandā. Bet tieši Latvijā lielā hokeja attīstības un atbalsta jautājumi prasa uzlabojumus un pārveidojumus. Piemēram, no 16 līdz 21 gadam jaunajam hokejistam nav kur iet,” problēmas iezīmē Jaks.