Bronzas puiši atgriežas no volejbola Sudraba līgas Skopjē

18/06/2018 15:20
Nokopēts
Latvijas volejbola izlase, www.sportazinas.com

Latvijas volejbola valstsvienība svētdienas vakarā ar lidojumu Skopje-Stambula-Rīga atgriezās no Sudraba līgas “Final Four” turnīra. Sacensību noslēgumā latvieši kaklā kāra bronzas godalgas, spēlē par trešo vietu četros setos ar 3-1 pārspējot mājiniekus. Maķedonieši no mūsējo rokas krita jau trešo reizi šajā sezonā, taču neizteiksmīgais zaudējums turnīra pusfinālā pret Baltkrieviju paveiktajam piešķīra nelielu rūgtuma pēcgaršu.

Avo Kēla vadītā valstsvienība piektdien cīņā par vietu lielajā finālā ar 0-3 (18:25, 22:25, 15:25) piekāpās kaimiņiem baltkrieviem. Latvija regulāri atdūrās pret sāncenšu aizsardzības vaļņiem, kas vienlaikus mijās ar pašu pieļautām kļūdām. Izlases galvenais treneris Avo Kēls pēc mača atzina, ka puiši spēlēja tā, kā viņiem ļāva pretinieki jeb šajā gadījumā – praktiski neļāva spēlēt savu spēli. Sekojošajās komandas vakariņās valdīja zināms klusums, ko pārtrauca Kēla uzruna, kas šķietami sapurināja valstsvienību nākamās dienas duelim ar Maķedoniju.

Pēc agra rīta treniņa spēlētāji atgriezās viesnīcā, atlikušo laiku līdz mača sākumam pavadot kā nu kurš. Vai tas būtu fizioterapeita Toma Zvonkova aprūpē vai savā nodabā, koncentrējoties gaidāmajai spēlei. Arī šo rindu autoram bija savas raizes, kas lielākoties saistītas ar organizatoriskajiem jautājumiem. Jau no pirmā valstsvienības treniņa apmeklējuma māca šaubas par to, vai spēļu laikā zālē tiks nodrošināts ne tikai tikai interneta pieslēgums, bet arī tāds 21. gadsimta jaunievedums kā…elektrība.

Par laimi, pirms mača atbildīgie cilvēki šo jautājumu spēja atrisināt, taču ne bez aizķeršanās, jo man piešķirtais globālā tīmekļa pieslēgšanas kabelis nevēlējās draudzēties ar manu datoru. Pēc ilgākiem lūgumiem tomēr saņēmu pieeju bezvadu internetam, atbildīgajai personai piekodinot man nedalīties šajā privilēģijā ar citiem. Lieki piebilst, ka doto solījumu neturēju, jo bezvadu internets darba vajadzībām bija nepieciešams arī izlases statistiķim Karlam Ērikam Eizenšmidtam un galvenā trenera palīgam Guntim Ataram. Ak, mēs latvieši ar savām augstajām prasībām…

Atgriežoties pie svarīgākā, latviešiem bronzas cīņā izdevās ar 3-1 (25:20, 25:16, 23:25, 28:26) sarūgtināt tūrnīra saimniekus maķedoniešus. Lai gan ne bez grūtībām, izlases spēlētāji tikai retos brīžos nedaudz zaudēja koncentrāciju, ko karstasinīgie mājinieki izmantoja trešajā setā, gūstot virsroku. Arī ceturtajā partijā bija savi vājuma brīži, taču daudz nosvērtākie latvieši neļāva emocijām ņemt virsroku un galu galā novadīja maču līdz pozitīvam iznākumam. Savukārt zelta mačā Horvātija ar 3-1 kapitulēt lika mūsējo pāridarītājiem baltkrieviem.

Latvijas volejbola izlase, www.sportazinas.com

Attēlā no kreisās: Edvīns Skrūders, Atvars Ozoliņš, Reinis Pekmans un Edvarts Buivids
Foto: CEV.eu

Pēc turnīra izlases stūrmanis Kēls savu padoto sniegumu vērtēja pozitīvi, taču piebilda, ka ar katru maču bija vērojams sportiskās formas kritums: “Skatoties abas spēles kopā, domāju, ka pašlaik komanda vairs nav savā labākajā sportiskajā formā, kādā tā bija pusotru – divas nedēļas atpakaļ. Visi strādāja, taču sportiskā forma jau sāka krist. Tāpēc, ņemot vērā vasaru, jādomā par to, ko esmu izdarījis nepareizi.”

Igauņa teiktajam var piekrist, jo izlase priekšsacīkstās demonstrēja patiesi lielisku sniegumu, startējot bez zaudējumiem un aiz sevis atstājot arī apakšgrupas nominālo favorīti Austriju. Sportiskās formas kritumi un kāpumi gan ir pilnīgi normāla parādība, it sevišķi pēc garas sezonas klubu rindās. Kā nenoliedzams pluss noteikti vērtējama komandas spēlētāju saliedētība, ko izdevās novērot ik dienas, esot puišu klātbūtne. Spēļu dienās un arī treniņos gan joki un savstarpēja āzēšanās tika “izslēgtas” un visa uzmanība tika veltīta darbam laukumā.

Latvijas volejbola izlase, www.sportazinas.com

Latvijas volejbola izlase – bronzas medaļu ieguvēji Eiropas Sudraba līgā
Foto: CEV.eu

Pašam “Final Four” turnīram no organizatoriskā skatpunkta gan vēl ir daudz kur pielikt. Šeit lielu lomu spēlēja izšķirošo cīņu mājvieta Maķedonija (vai kā šobrīd jau precīzāk – Ziemeļmaķedonijas republika). Skopjē praktiski ik uz stūra bija manāms bijušās Dienvidslāvijas kolorīts ar vecām, nesakoptām ēkām un ceļiem, haotisku satiksmi (aktīvas satiksmes laikā pārsteigumu neraisīja romu izcelsmes bērnu staigāšana pa auto joslām), kā arī vietējo visai zemā atbildības sajūtu pret saviem pienākumiem. Arī jau pieminētais internets, kas šo rindu autora darba lauciņā ir vajadzīgs kā ūdens, sagādāja galvassāpes arī viesnīcā, nemaz nerunājot par brīžiem, kad tas tika meklēts ārpus sava numuriņa.

Šādas mūsu platuma grādiem pilnībā ikdienišķas prasības vēl lielāku izbīli varētu raisīt, uzzinot, ka Skopjē pērn no mūsu spēļu halles netālu esošajā bijušā antīkās Maķedonijas (mūsdienu Grieķijas teritorijā) valdnieka Filipa II vārdā nosauktajā stadionā risinājās UEFA Superkausa fināls starp Mančestras “United” un Madrides “Real”. Vai arī futbola mediji un līdzjutēji saskārās ar līdzīgām problēmām, protams, galvot nevaru, bet nešaubos, ka arī viņiem gludi neklājās.

Savas izmaiņas uz pozitīvo pusi noteikti ieviesīs nesen panāktā vienošanās ar Grieķiju par abu valstu ilggadējā konflikta (vismaz šķietamu) izbeigšanu, kas ļaus maķedoniešiem uzsākt sarunas par pievienošanos gan NATO, gan arī Eiropas Savienībai. Dalībvalsts statuss šajās valstu kopienās dod vairāk nekā varētu šķist – par to tagad man nav šaubu.

Lai vai kā, turnīrs ir aizvadīts, un komanda ar bronzas medaļām kaklā Latvijā atgriezusies bez aizķeršanās. Volejbolistiem tagad priekšā neliela atpūta, bet jau 12. jūlijā mūsējie atgriezīsies uz parafleksa, lai gatavotos Eiropas čempionāta kvalifikācijas cīņām pret Izraēlu un spēcīgajiem ziemeļu kaimiņiem igauņiem.

TOP notikumi
1
X
2
4.6
3.75
1.73
2.5
3.7
2.3
3.1
3.1
2.45
6
4.33
1.52
2.49
4.59
2.49
1.9
-
1.81
3.53
5.09
1.63
logo

Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām