Karjeru noslēgušais latviešu hokejists Kaspars Daugaviņš sarunā ar Edgaru Jaunupu “VEF podkāstā” pastāstījis par savu sarunu ar valstsvienības galveno treneri Hariju Vītoliņu pēc paziņojuma par karjeras beigām.
Jau vēstīts, ka 25. novembrī Slovākijas čempionāta komandas “Dukla” un Latvijas izlases kapteinis paziņoja par hokejista karjeras beigām, kā iemeslu minot ģimenes apstākļus. 29. novembrī viņš pēdējo reizi devās uz ledus profesionālā hokejista statusā, veicot simbolisku iemetienu pirms “Dukla” mājas spēles un izpelnoties ovācijas gan no komandas biedriem, gan no skatītājiem.
“Viņam [Vītoliņam] likās jocīgi, ka tas notiek sezonas vidū. Uzreiz satikāmies, kad atlidoju uz Rīgu, un viņam pirmais jautājums bija, vai viss kārtībā ģimenē? Kas bija daudziem, jo no angļu valodas iztulkoja tā, it kā es būtu izšķiries ar sievu. Un otrais jautājums bija, vai ir kādas hroniskās traumas? To noliedzu, un tad Harijs mani iedrošināja – atpūties, saved galvu kārtībā. Varbūt gribēsi [atgriezties], varbūt nē. Ja tu pēkšņi izdomāsi spēlēt pēc trīs mēnešiem, nebaidies to lēmumu izmainīt,” atceras Daugaviņš.
“Jo pirmo reizi [2023. gadā] viņš mani arī ar to uzrunāja – man bija tā – ja pateicu, tad jātur vārds. Un tad man bija tik laba sezona Slovākijā. Ja nebūtu Vītoliņš, es nekad nebūtu atgriezies izlasē. Jo viņš uzstājīgi pateica – Kaspar, tu esi tik labā formā. Es redzu, ka tu vēl kaut ko panāksi. Viņš vienu reizi uzzvanīja, tad atbrauca ciemos. Ir viņam kaut kādas maģiskas spējas pamainīt to domāšanu. Arī izlases kontekstā, viņš tik daudz mūs iedrošinājis, pamainījis mūsu domāšanu kā komandai. Ja man būs degsme un jutīšu, ka varu uzņemt megalabu fizisko formu, tad es labprāt spēlēšu. Bet pašlaik, ar to, kā es jūtos tagad, tas nav iespējams.”