Daugaviņš: Domāju, NHL durvis man ir aizvērtas, diez vai kādam tur esmu vajadzīgs

Aizvadītajā sezonā latviešu uzbrucējs Kaspars Daugaviņš kļuva par otro rezultatīvāko spēlētāju Kontinentālās hokeja līgas (KHL) vienībā Maskavas “Spartak”, atzīmējoties ar 40 (19+21) punktu 59 spēlēs, aizvadot savu rezultatīvāko čempionātu KHL līmenī. Daudziem par izbrinu, startpsezonā Latvijas izlases hokejistam netika piedāvāts pagarināt līgumu un viņš ātri atrada jaunu darbu, kļūstot par Maskavas apgabala “Vityaz” spēlētāju.

Šajā vienībā Kaspars piedzīvojis otro jaunību un pēc 44 mačiem jau pārspējis iepriekšējās sezonas sasniegto, sakrājot 41 (15+26) punktus. Saspringtā grafikā Daugaviņš portālam “Sportazinas.com” plašāk pastāstīja par šo sezonu.

Izskatās, ka šī ir jūsu labākā sezona KHL karjerā? Kāds ir noslēpums?
Ir vairāki faktori. Viens, protams, ir fiziskā sagatavotība, kurai man bija iespēja pievērst lielāku uzmanību. Maijā nenotika pasaules čempionāts, sanāca vairāk laika pavadīt sagatavošanas procesā sezonai ar savu treneri Latvijā. Kovids bieži vien liedza citiem pilnvērtīgi darboties, bet es varēju daudz braukāt ar riteni pa mežu, kas arī ļoti palīdzēja. Otrā lieta, protams, ir mani maiņas partneri [Džastins Denfords un Matiass Tedenbijs] šosezon, kuri man ļoti palīdz. Divi ideāli hokejisti, ar kuriem man izveidojies laba ķīmija. Papildinām viens otru.

Varam teikt, ka šosezon esat labākajā fiziskajā formā?
Grūti teikt par visu karjeru, man tā gribētos ticēt. Es arī nepalieku jaunāks – 25 gadu vecumā vispār nepiekusu, tagad man ir 32 gadi, drīz būs 33, ir spēles, kad es jūtos ļoti saguris. Grafiks šosezon arī nav viegls, arī šis izbraukums – pieci mači ik pēc dienas, kājas jau neskrien tā, kā skreja sezonas sākumā. Bet tas laikam ir normāli. Nenoliegšu – šogad fiziski jutos ļoti labi.

Esat līgas labāko punktu guvēju TOP10? Vai jūtat papildus uzmanību no pretinieku spēlētājiem?
Domāju, ka tas attiecas uz visu mūsu maiņu, mēs ar Džastinu esam desmitniekā, Tedenbijs arī ir rezultatīvs hokejists. Labi saprotam, ka no mūsu maiņas lielā mērā ir atkarīgs spēles rezultāts. Ir komandas, kuras mums pievērš lielāku uzmanību, ir komandas, kuras mazāku. Ja pievērš, tad tas ir jūtams – blakus vienmēr ir hokejists, kurš spēlē tuvu un nedod elpot.

Ir arī lielāka uzmanība no medijiem?
Varbūt drusciņ. Nav tā, ka pēkšņi zvana katru dienu. Es pat teiktu, ka lielāka uzmanība ir tieši no Latvijas medijiem. Te Krievijā tas varbūt nav tik svarīgi, jo komanda ir uz “play-off” robežas un tā uzmanība ir visam “Vityaz” – tiksim vai netiksim.

Kādēļ komandai tik ilgi neizdodas iekļūt Rietumu konferences astoņniekā?
Mums visu laiku pietrūkst stabilitātes, aizvadām labu spēli, tad divas-trīs sliktākas. Šogad komandu līmenis ir izlīdzinājies, ir tikai pāris vienības, kuras atrodas patālu no “play-off” robežas. Kad mēs sākām vinnēt, tad arī konkurenti, kuri ir mums priekšā, sāka uzvarēt. Vajag salikt kopā vēl vairāk spēļu ar uzvarām, lai mēs tiktu iekšā. Jākoncentrējas katrai spēlei. Mēs varam spēlēt labi, bet komandai pietrūkst stabilitātes, lai labi spēlētu visu 60 minūšu laikā, tas mūs arī bieži iegāž. Bija vairākas spēles sezonā, kad mēs noguļam desmit minūtes un tajās mums iemet piecus golus. Jāpieliek niknumā. Vairs nav daudz palicis, tādēļ jāuztaisa pēdējais lielais spiediens, lai beidzot iekļūtu “play-off” zonā. Mums ir spēlētāji ar raksturu, mēs varam to izdarīt. Jāpaskatās spogulī uz sevi un jāpasaka, ka es to izdarīšu. Tad jādodas laukumā un jācīnās.

Pagājušajā sezonā spēlējāt Oļega Znaroka vadībā, šogad – Mihaila Kraveca. Vai starp viņiem ir liela atšķirība?
Katrs treneris ir savā veidā atšķirīgs. Tomēr tā galvenā doma ir līdzīga. Abi treneri ir augstās klases speciālisti, abi māk motivēt komandu, lai tā uzvarētu. Metodes drusciņ atšķiras, kopējā bilde ir līdzīga.

Spēlējot “Vityaz” ir jūtams, ka kopumā ap komandu ir mazāks informatīvais fons?Protams, tas ir ļoti jūtams. Pēdējo divu gadu laikā spēlēju “Spartak” vienībā, kuru Krievijā sauc par “tautas komandu”, tur tā uzmanība bija liela un brīžiem tas pat bija grūti, jo vienība zaudē divus mačus pēc kārtas un mūs jau noraksta, saka, ka esam sliktākie hokejisti, kādi jebkad ir spēlējuši šajā komanda. Podoļskā tā uzmanība no medijiem varbūt nav liela, bet prasības tāpat ir augstas. Šis gads ir īpašs – skatītāji bija, tad nav. Ja nav skatītāju, nav arī žurnālistu.

Vai tagad spēles pret “Spartak” jums ir īpašas?
Domāju, katram spēlētājam ir papildus motivācija mačos pret savu bijušo komandu. Šosezon pret “Spartak” mums bija trīs spēles, visās zaudējām. Tā kā man iekšā ir tāds rūgtums, jo mēs ar “Spartak” cīnāmies par to vietu astoņniekā, viņi ir tiešie konkurenti un tās trīs spēles bija supersvarīgas. Ja uzvarētu kaut divās, tad mēs, iespējams, apmainītos vietām. Protams, gribas pierādīt, jo man pat nepiedāvāja pagarināt līgumu. Tas ir normāli, ka pret bijušo komandu spēlē ar lielāku motivāciju. Kad es biju “Spartak” hokejists, tad vienmēr īpaši gatavojos mačiem pret Ņižņijnovgorodas “Torpedo”. Arī spēles pret Rīgas “Dinamo” ir principiālas, jo arī tur kādreiz esmu uzspēlējis.

Ņemot vērā jūsu sniegumu, vai varētu sagaidīt kādu piedāvājumu arī no NHL?
Par to pat neesmu domājis un īsti tam vairs neticu. Domāju, NHL durvis man ir aizvērtas. Nav arī vairs tas vecums – uz turieni brauc vai nu jauni čaļi, vai superzvaigznes. Man sava iespēja bija, es uzspēlēju, sajutu to garšu, piepildīju savu sapni. Tagad es gūstu baudu no tā, ka es spēlēju hokeju Eiropā. Diez vai kādam esmu vajadzīgs Ziemeļamerikā.

Kaspars Daugavinš | Foto: Maskavas apgabala “Vityaz”