Hokeja ziņā solis atpakaļ, apstākļi kā NHL – Miks Tumānovs par Helsinku “Jokerit” un titulu

Aizsargs Miks Tumānovs pēdējos gados allaž bijis Latvijas hokeja izlases galvenā trenera Harija Vītoliņa redzeslokā, izpelnoties uzaicinājumus uz valstsvienības treniņnometnēm. Pērn Tumānovs sevi veiksmīgi pierādīja un aizbrauca uz pasaules čempionātu Zviedrijā, tomēr pieteikumā tika iekļauts vien pirms grupas noslēdzošās spēles un savu debiju oficiālos turnīros tomēr nepiedzīvoja.

Tam arī sekoja neliela turbulence klubu karjerā – kopš 2022. gada februāra spēlējis dažādās Somijas augstākās (“Liiga”) un pēc spēka otrās līgas (“Mestis”) komandās, pērn augustā šķīrās Tumānova un “Liiga” komandas Jiveskiles JYP ceļi. Kad jaunā sezona jau bija sākusies, Tumānovs atrada darbavietu, pievienojoties Slovākijas ekstralīgas vienības “Prešov”, kuru tobrīd vadīja Pēteris Skudra, kā arī pārstāvēja Filips Buncis un Patriks Zabusovs.

Tiesa, Tumānovs Slovākijas līgas jaunpienācējai pievienojās uz pārbaudes laiku un pēc tā beigām, komandas rindās aizvadījis vien deviņus mačus, abas puses vienojās par sadarbības neturpināšanu. Sezonas sākums hokeja tirgū ir, iespējams, pats sliktākais brīdis, kad palikt bez kluba, tomēr Tumānovam viss nostrādāja veiksmīgi – viņš atgriezās Somijā un pievienojās leģendārajai Helsinku “Jokerit” komandai.

“Jokerit” pēc izstāšanās no KHL pēdējās trīs sezonas pavadīja nevis “Liiga”, bet “Mestis”, kas savā ziņā Tumānovam pēc 66 nospēlētiem mačiem Somijas augstākajā līgā un “pitstopa” Slovākijā bija uzskatāms par soli atpakaļ. Taču ambiciozajā Helsinku vienībā Tumānovs par situāciju nevarēja sūdzēties – latvietim bija ļoti stabila loma un komanda dominēja. Kulminācija visam bija “Mestis” čempiontitula izcīnīšana.

Tumānovs trofeju virs galvas cēla 4. aprīlī, un pēc nelielas atpūtas viņš arī šopavasar saņēma uzaicinājumu uz Latvijas izlasi. 24 gadus vecais aizsargs treniņnometnei pievienojās otrdien, un, lai atskatītos uz šosezon klubā un līdz šim izlasē piedzīvoto, portāls “Sportazinas.com” aprunājās ar Tumānovu. Viņš pauda sajūsmu par aizvadīto sezonu un arī pauda cerību palikt Somijā arī nākamgad. “Man ļoti liela dzīves daļa tagad ir Somijā,” sacīja Tumānovs.

“Šķiet, ka ir noiets ļoti, ļoti tāls ceļš”

Pēc čempiontitula izcīnīšanas “baterijas” nav nosēdušās, vai arī tagad izlasē enerģija atjaunojas?

Manuprāt, ka atjaunojas. Bija ļoti pozitīvas emocijas, tāpēc varbūt pat vēl vairāk gribas atrasties šeit, nekā tad, ja mēs būtu zaudējuši. Ienāk uzreiz jauna enerģija un arī, protams, ir liela motivācija.

Kā tituls tika atzīmēts?

Kā parasti ar komandas biedriem dažas dienas labi pavadījām laiku. Tas laikam viss, ko teikšu (smaida). Bet bija jautri – priekš pirmās reizes tiešām superīga pieredze.

Šodien [saruna notika trešdien] ar izlasi aizvadīji otro treniņu. Kā vispār jums “play-off” sanāca, arī daudz trenējaties? Vai tagad, ierodoties izlasē, ir jāpārslēdzas, ka atkal jāsāk strādāt?

Godīgi sakot, jā – ir jāpārslēdzas. Teiktu, ka šeit tagad ir vairāk kā vasarā, kad tu kādu laiku varbūt neesi trenējies. Jo “play-off” laikā tie treniņi bija īsi, kādas 20-30 minūtes. Bija daži taktiski uzdevumi, tu mazliet iesvīsti. Te ir ļoti nopietns un intensīvs darbs gan zālē, gan uz ledus. Gluži kā tāda mazā treniņnometne.

Pirmais čempiontituls profesionālajā karjerā – ar ko tev tas visvairāk paliks atmiņā?

Man ļoti zīmīgi bija tas, kā mani uzņēma komandā. Es biju vienīgais leģionārs, visi pārējie bija somi. Jā, protams, esmu spēlējis Somijā jau vairākus gadus, bet tāpat tā ir liela starpība, ka tu esi vienīgais cilvēks, kurš nerunā tajā valodā. Visi mani patīkami uzņēma, bija ļoti superīgi. Kopumā ar visu organizāciju man paveicās. Atceroties to, kā man sākās gads, kad man nebija nebija komandas un visu laiku bija jādomā [par darba atrašanu]… Pēc tā, kā viss beidzās, šķiet, ka ir noiets ļoti, ļoti tāls ceļš.

Tas, ka biji vienīgais leģionārs – tas ir kā uzticības apliecinājums? Kā to izskaidrot?

Domāju, ka es esmu diezgan tāds komunikabls cilvēks. Es neesmu tas, kurš sēdēs viens ģērbtuvē un nerunās. Esmu diezgan atvērts cilvēks, man patīk runāt un būt skaļam. Tas palīdz un mazliet palielina manu vērtību, ja esmu vienīgais imports komandā un ar visiem esmu labās attiecībās. Tas bija tikai pozitīvi.

Jau ieminējies par sezonas sākumu Slovākijā. Vari piekrist, ka līmeņa ziņā sanāca spert soli atpakaļ?

It kā jā, bet tajā pašā laikā tas mēnesis Slovākijā… Tas mēnesis man bija ļoti smags. Pat īsti nebiju pieradis pie tā hokeja, kad jau bija jābrauc prom. Tāpēc grūti teikt – it kā līmeņa ziņā pēc statusa tas bija kritiens, bet Somijā vienkārši ir citādāks hokejs. 

Somijā arī otrajā līgā visi spēlē ļoti, ļoti ātri un ļoti fiziski. It īpaši pret mums. Teikšu godīgi – biju iedomājies, ka spēlēt “Jokerit”, TOP komandā, būs vieglāk, bet bija tieši pretēji. Likās, ka esmu citā līgā, nekā iepriekšējos gados, kad biju “Mestis”. Visas spēles bija smagas, visi bija motivēti ļoti pret mums. Līmenis bija ļoti labs, kas arī mani labi sagatavoja izlasei un turpmākajai karjerai.

Hokeja ziņā varbūt solis atpakaļ, bet vai apstākļu ziņā nešķita, ka “Jokerit” esi pacēlies vairākus līmeņus uz augšu, salīdzinājumā ar to, kā bija Slovākijā?

Jā, infrastruktūras un kluba ziņā šķita, ka aizbraucu uz trīsreiz augstāku līmeni nekā Prešovā, Slovākijā. Tā kā ir savi plusi, ir savi mīnusi, bet esmu ļoti priecīgs, ka es nokļuvu “Jokerit”. Sezona izvērtās ļoti pozitīvi.

Tev Slovākijas līga tagad ir “melnajā sarakstā”? Vai ar to vietu, kur biji nonācis, tā bija vienkārši apstākļu sakritība?

Varētu teikt, ka tā bija apstākļu sakritība. Domāju, tur kā kuru gadu – ir jāpaveicas gan ar treneriem, gan ar kluba vadību. Tur ir dažas komandas, kas visu dara ļoti solīdi, bet arī ir komandas, kas varbūt ne tik solīdi. Bet tāpat bija pieredze. Esmu priecīgs, ka tur aizbraucu un pamēģināju savus spēkus. Sapratu, ka arī varu spēlēt tādā līmenī.

Vispār ar pievienošanos “Jokerit” sanāca savdabīga situācija, ka nomainīji tautieti [Niku Feņenko]. Tev tas vispār bija zināms, vai arī tikai pēc pievienošanās uzzināji, ka Niks dosies prom?

Uzzināju tikai tad, kad pievienojos. Es nezināju, ka es tur braucu kādu aizstāt. Man treneri tikai bija teikuši, ka viņiem vajag jaunu aizsargu, kurš būtu lielāks un fiziskāks. Tikai tad, kad tur atbraucu, sapratu, ka Niks tur vairs nav. Bet jā, tādas runas vispār nebija, ka es kādu tur aizstāšu.

“Tā kā NHL līmenī”

Cik papētīju, tu pievienojies “Jokerit” dažas dienas pēc tam, kad komanda bija atgriezusies savā lielajā arēnā [“Veikkaus Arena”, kas iepriekš bija zināma ar nosaukumu “Hartwall Arena”, pagājušajā vasarā atkal tika atvērta pēc tam, kad Somijas valdība bija īstenojusi arēnas atsavināšanas procesu no agresorvalsts īpašniekiem]. Vai mači sezonas gaitā tur bija īpašāki?

Jā, man tur it īpaši labi gāja – visus sezonas golus iemetu tikai tur. Ja nemaldos, regulārajā sezonā tur aizvadījām kādas astoņas spēles, un arī “play-off” visas mājas spēles. Tādā fanu atmosfērā bija ļoti īpaši spēlēt. Pati halle un mūsu ģērbtuve arī – viss ir ļoti augstā līmenī. Tā kā NHL līmenī. Bija ļoti patīkami tur būt.

Kāds bija princips, kad tur spēlējāt?

Regulārajā sezonā viņiem jau laicīgi bija izveidots grafiks ar tām astoņām konkrētajām spēlēm, kuras tur aizvadīsim, un tad viss pārējais bija pakārtots tam. Pēc tam sanāca sarunāt, ka “play-off” tur aizvadīsim visas mājas spēles, kas, manuprāt, mums ļoti palīdzēja tik labi “play-off” nospēlēt.

Interesanti, ka vienu no labākajām spēlēm, kurā iemeti divus vārtus, tu aizvadīji tieši tad, kad “Jokerit” godināja leģendāro [Valteri] Filpulu.

Tieši tajā spēlē sanāca vislabāk, bet, kā jau teicu, tajā arēnā likās, ka man būtu kaut kāda papildus enerģija, kājas jutās vieglāk, bija labāk slidot. Tur bija super.

Pareizi saprotu, ka Filpula tagad ir viens no kluba īpašniekiem? Ar viņu ikdienā bija kaut kāda saskarsme?

Pagājušajā sezonā viņš vēl spēlēja, bet, kad viņš atgriezās, viņš jau bija sarunājis, ka beigs karjeru un pāries uz kluba ofisu. Bet īsti ar viņu kontaktēties nesanāca. Tajā spēlē, kad iemūžināja viņa numuru, viņš bija klāt, bet man šķiet, ka tā bija viena no divām reizēm, kad viņu varbūt redzēju. Viņš ar mums apkārt baigi “netusējās”.

“Ja mēs būtu zaudējuši, tad visi uzreiz runātu…”

Ja nemaldos, jums regulārajā sezonā bija atlikušas pāris spēles, un oficiāli tika apstiprināts, ka komanda nākamsezon spēlēs augstākajā līgā (“Liiga”). Vai tas kaut kādā ziņā neietekmēja komandas sniegumu vai morāli, zinot, ka ceļazīme jau ir garantēta?

Nē, mums ļoti labs treneris. Viņš katru dienu atgādināja, ka standarti ir ļoti augsti, tāpēc nevienā brīdī nebija nekādas palaišanās. Pat ja mums tā vieta “Liiga” bija garantēta, tāpat visi “sitāmies” un gribējām pierādīt, ka mēs esam tā labākā komanda. Jo, ja mēs būtu zaudējuši, tad visi uzreiz runātu: “Kāpēc viņus uz “Liiga” ceļ augšā…” Mums tāpat bija ko pierādīt. Visi atdeva maksimumu.

Tās ziņas nokrita no zila gaisa, vai jau iepriekš klubā par to bija zināma kaut kāda informācija?

Kaut kādas baumas jau parādījās pat iepriekšējā gadā,  ka “Jokerit” grib tikt augšā uz “Liiga”, tāpēc Somijā tas jau būtībā zināms. Nebija tā, ka pēkšņi par to paziņoja – tās ziņas brieda jau ilgāku laiku.

View this post on Instagram

A post shared by Jokerit Helsinki (@jokerithc)

“Man ļoti liela dzīves daļa tagad ir Somijā”

Ja raugāmies uz nākamo sezonu, kāda tev pašam ir situācija ar “Jokerit”? Sarunas par sadarbības turpināšanu ir bijušas?

Vēl gaidām. Nekas konkrēts vēl nav. Cerams, ka viss sanāks, bet vēl nekas nav zināms.

Saprotu, ka gribētu palikt?

Protams, gribētu tur palikt. Visa organizācija ir laba. Nākamgad komandas atgriešanās “Liiga” būs liels stāsts. Taču redzēs.

“Liiga” nākamsezon būs visai brutāla cīņa, ne? Cik saprotu, ka [tiks palielināts komandu skaits līdz 18 un] četras komandas kritīs ārā?

Jā, nākamā sezona būs kārtīga gaļas mašīna. Būs ļoti saspringta sezona. Tagad mans fokuss ir uz izlasi, par pārējo skatīsies pēc tam.

Pieņemsim, ka ar “Jokerit” nesanāk vienoties. Vai “Liiga” būtu tavs galvenais mērķis? Kā nekā vairākus gadus Somijā jau esi pavadījis.

Teiktu, ka jā. Man ļoti liela dzīves daļa tagad ir Somijā. Mana līgava ir no Somijas, es tur pavadu lielāko daļa laika. Arī tad, kad man nebija komandas, es laiku pavadīju tur. Tāpēc “Liiga” ir galvenais mērķis. Jo man patīk valsts un arī hokejs tur.

Kaut kāds termiņš ir nosprausts, kad gribētu kaut ko atrast?

Šobrīd nē. Šobrīd fokuss ir uz izlasi, es gribu parādīt labāko sniegumu treniņnometnē un cīnīties par vietu uz čempionātu. Tas ir galvenais, pēc tam varēs domāt par pārējo.

Tumānova statistika “Jokerit” rindās 2025./2026. gada sezonā

Kā vispār Somijā uz to skatās – cik liela nozīme ir sezonā parādītajam sniegumam, un cik ļoti izlase var palīdzēt vērtību pacelt?

Gŗūti pateikt. It kā pagājušogad biju uz čempionātu, bet es nespēlēju un pēc tam man bija grūti atrast komandu. Tiešām grūti teikt, kā viņi uz to skatās.

Tieši noslēgumā gribēju vaicāt – ja šogad sanāks aizbraukt uz pasaules čempionātu, to uzskatīsi par otro vai pirmo, ņemot vērā, kā pērn sanāca?

Tas jau būs atkarībā no tā, vai spēlēšu (smaida). Bet tāpat bija ļoti forši pagājušogad aizbraukt un to visu pieredzēt klātienē, jo tu parasti visu skaties pa televizoru un gribi būt tur. Pat ja nenospēlēju nevienu spēli, tāpat biju ļoti pateicīgs, ka varēju tur aizbraukt.