Gailītis par izlases kapacitāti, Žagaru “VEF Rīgā” un strādāšanu ārzemēs

Latvijas basketbola izlases treneris Jānis Gailītis sarunā ar “Latvijas Televīziju” dalījās pārdomās par valstsvienības spēju saglabāt līmeni dažādos apstākļos, atcerējās Artūra Žagara situāciju pirms 2023. gada Pasaules kausa, kā arī sniedza viedokli par strādāšanu ārzemēs.

Jau vēstīts, ka aizvadītajā FIBA izlašu logā Latvijas izlase divas reizes apspēlēja Beļģiju 2025. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā, to turpinot perfekti – četras uzvaras tikpat mačos. Piektdien, 22. novembrī tieši Gailītis pildīja galvenā trenera pienākumus, savukārt vakar, 25. novembrī tie tika uzticēti Artūram Visockim-Rubenim.

“Tā ir tāda izlases kapacitāte un spēja nebūt atkarīgai no cilvēkiem, bet pieturēties pie kultūras, rādīt šo pārmantojamību, arī šādos logos. Jaunieši atnāk un viņi ierauga, kā ir jādara. Tieši tas pats arī ar mums treneriem – mēs turpinām darīt to, ko esam darījuši, un pieturamies pie vērtībām un mūsu kultūras,” norāda speciālists.

Treneris arī pieminējis Žagara situāciju pērnā gada vasarā, kad basketbolists ievērojami pacēla savu cenu ar dalību Pasaules kausā. “Artūra piemērs parāda – viņa kāpums Pasaules kausa laikā 14 dienās ir viens no iespaidīgākajiem, kas jebkad ir redzēts. No spēlētāja, kurš bija bez kluba, un nav noslēpums, ka bija gandrīz gatavs pirms tam parakstīt līgumu ar “VEF Rīga”, un pabeidza viņš “Fenerbahce”. Kad redzi, ka spēlētājs ir gatavs piedalīties augstākā līmeņa turnīros, vilkt savu komandu un vinnēt, tas dod papildus kvalitāti,” uzsver Gailītis.

Pats Gailītis aizvadītajā starpsezonā pēc 15 gadiem “VEF Rīga” organizācijā nolēma izmēģināt spēkus ārzemēs, kļūstot par Vācijas līgas komandas MBC stūrmani. Viena no Vācijas līgas nabadzīgākajām komandām pašlaik ieņem piekto vietu turnīrā, tiekot pie iespaidīgas piecu uzvaru sērijas.

“Ceru, ka esmu sapratis dažas lietas, kas tur strādā. Bet sezona ir ļoti gara, tāda līmeņa klubiem nav ne mazākās iespējas nebūt labākajā kvalitātē uz katru spēli. Trenera darbs ir nenomērams un subjektīvs. Eiropā ir vairākas līgas, kur ārzemju treneri principā netiek aicināti. Līdz ar to nav jau nemaz tik daudz iespēju [ielekt lielajos čempionātos].”