Globāla sporta zvaigzne bez neviena titula – kā Kurņikovai tas izdevās?

15/03/2019 17:14
Nokopēts
Anna Kurņikova, www.sportazinas.com

Sieviešu tenisa pasaulē Annai Kurņikovai nav līdzīgu. Karjeras laikā divu ITF līmeņa (nejaukt ar prestižāko WTA) turnīru uzvarētāja, kura pasaules rangā uzkāpa līdz astotajai pozīcijai un no profesionālā sporta atvadījās jau 22 gadu vecumā, piekāpjoties pasaules ceturtā simta raketei. Krieviete vēl 16 gadus vēlāk visbiežāk tiek dēvēta par skaistu formu bez satura, tenisisti bez tituliem un slavenību bez sevišķa iemesla. Tie, kas tā teiks, noteikti nekļūdās, tomēr Kurņikovas fenomens un ietekme pasaules sportā ir ievērojamāka un nozīmīgāka nekā sākotnēji varētu šķist.

Sportistu ģimenē uzaugusī Kurņikova (tēvs grieķu-romiešu cīkstonis, māte – skrējēja) sekmīgi spērusi pirmos soļus tenisā, uzvarot dažādos bērnu un jauniešu turnīros Krievijā, 11 gadu vecumā pārcēlās uz Floridu un iestājās slavenajā Nika Boletjēri akadēmijā, kas gadu gaitā saražojusi tādus spīdekļus kā Andrē Agasī, Martinu Hingisu, Moniku Selešu un citus. Arī ar Kurņikovu rēķinājās kā topošo zvaigzni.

Apstākļi bija perfekti. Pats Boletjēri vēlāk atzinis, ka Annas talants un spēles līmenis nereti robežojās ar neticību par to, kas notiek viņa acu priekšā: “Biju redzējis neskaitāmas tenisistes, bet šī mani patiešām biedēja. Viņa zināja visu – ko viņa vēlas un kā pie tā tikt. Anna bija ne tikai mana jaunākā studente, bet arī labākā. Bet man taču bija arī Andrē! Tāpat arī Džims Kurjē un Seleša! Tomēr šīs desmit gadīgās meitenes spēles līmenis bija šokējošs.”

Runā, ka Agasī esot bijis tik augstās domās par Kurņikovas meistarību, ka amerikānis jauno krievieti regulāri vedis vakariņās.

Bolejtjēri, Kurņikova, www.sportazinas.com

Niks Boletjēri dod padomus jaunajai Kurņikovai
Foto: Getty

1995. gada rudenī, 14 gadu vecumā Anna aizvadīja savus pirmos divus profesionālos turnīrus, gūstot četrus panākumus, bet nākamā gada ievadā Kurņikova jau bija ielauzusies pasaules 300 labāko tenisistu pulkā. Sekoja divas uzvaras “25 000” un “50 000” līmeņa ITF sacensībās, kā arī debija Krievijas izlases sastāvā Federāciju kausā. Sakarā ar t.s. “Kapriati likumu”, kā pamatā 14-17 gadus veciem tenisistiem gada laikā atļauts aizvadīt tikai konkrētu daudzumu profesionālo turnīru, Kurņikova nākamo četru mēnešu laikā 1996. gadā piedalījās tikai trīs mačos. Šis apstāklis gan viņai netraucēja pārvarēt “US Open” kvalifikāciju un sasniegt sacensību astotdaļfinālu, debijas “Grand Slam” sacensībās piekāpjoties tenisa leģendai Štefijai Grāfai.

Ņujorku 15 gadus vecā krieviete pameta, jau esot pasaules TOP100 un savā īpašumā iegūstot WTA gada debitantes titulu. Viss liecināja, ka Boletjēri ir izaudzinājis vēl vienu zvaigzni. Vienlaikus gan jāiegaumē, ka lai cik liela loma Kurņikovas panākumos bija Boletjēri, par dīvu viņa bija kļuvusi arī bez viņa palīdzības.

“Atceros pirmo reizi, kad ieraudzīju Annu: viņa ieradās kortos ļoti noskaņota, kad mana iepriekšējā nodarbība vēl nebija beigusies, pienāca pie manis, apgriezās ap savi asi un noteica – esmu klāt!” atceras Boletjēri. “Allaž, kad pienāca laiks viņai dotais kortos, Anna bija neapmierināta, ja kāds tur vēl atradās un viņai būtu nospļauties pat par to, ja tur būtu Romas Pāvests.”

Kurņikovas vēlāko gadu treneris Harolds Salomons atminas, ka Kurņikova jau savos agrajos pusaudžu gados apzinājās savu pārākumu vienaudžu vidū un izturējās kā cilvēks, kuram ir lielāka rīcības brīvība nekā citiem. Mūsdienās Kurņikova un citas ātri norietējušās zvaigznes bieži vien tiek minēti kā piemēri topošajiem tenisistiem, mācot pazemību un pieticību.

Tomēr skaidrs ir viens – Kurņikova nekādi nebūtu varējusi kļūt par pasaules tenisa ikonu, ja viņu pēc dabas būtu kautrīga un izvairītos no uzmanības.

1997. gadā Kurņikova savā debijas Vimbldonas turnīrā sasniedza pusfinālu, pa ceļam uz to tiekot garām trim reitingā daudz augstāk esošām spēlētājām. Par jauno krievieti kā tenisa zvaigzni runāja nevis nākotnes, bet gan jau tagadnes formā. Kurņikova sezonu noslēdza pasaules TOP30, bet savu “izlaušanās” mirkli Anna piedzīvoja 1998. gada pavasarī, kad ar zvaigznēm pārpildītajā Maiami turnīrā 16 gadīgā Kurņikova četru dienu laikā tika galā ar četrām TOP10 pretiniecēm, bet finālā viņai pretī stājās gadu vecākā Venusa Viljamsa, kura sezonu iepriekš bija sasniegusi “US Open” izšķirošo maču. Kaut arī Kurņikova uzvarēja pirmajā setā un otrajā tika pie breika, virsroku tomēr guva amerikāniete.

Anna Kurņikova, www.sportazinas.com

Anna Kurņikova
Foto: WTA

Zaudējums pirmajā tik augsta kalibra finālā nesacēla drāmu, gluži otrādi – tika sperti pirmie soļi pretī vēl lielākiem panākumiem, taču, līdzīgi kā pusfināls Vimbldonā, augstāk par šīm virsotnēm Kurņikova neuzkāps, bet viņas karjera kļūs daudz prozaiskāka nekā sākotnēji tika prognozēts. Bijusī WTA prezidente Pema Šraivera vēlāk atzīs, ka Maiami fināls bija kā metafora Kurņikovas karjerai – viņai bija viss nepieciešamais uzvaras izcīnīšanai, taču Anna to neizmantoja.

Kurņikova nākamajos četros (pēdējos) gados profesionāles statusā sasniedza trīs WTA finālus, vienu “Grand Slam” ceturtdaļfinālu (Austrālijā), kā arī piedalījās trīs sezonas noslēguma turnīros (divas uzvaras piecos mačos). Krieviete 16 gadījumos pārspēja pasaules TOP10 raketes, bet pati labāko desmitniekā (astotā) kopumā noturējās trīs mēnešus, savukārt duetā ar Hingisu Kurņikova triumfēja divos “Grand Slam” (Austrālija), sasniedzot reitinga pašu virsotni. Abas zvaigznes sevi sāka dēvēt par pasaules tenisa “Spice Girls”.

1998. gadā Īstbornas turnīrā Kurņikova kļuva tikai par piekto tenisisti 20. gadsimta pēdējā desmitgadē, kas uz zāliena likusi kapitulēt vācietei Grafai, tomēr sekmīgs turpinājums Vimbldonā nesekoja, jo Anna paguva savainot rokas pirkstu. Tajā sezonā Kurņikova 17 gadu vecumā debitēja WTA noslēguma turnīrā un karjeras laikā to paveiks vēl divos gadījumos. Savu pēdējo WTA līmeņa finālu Kurņikova sasniedza 2002. gadā Šanhajā, bet sezonas galvenajos startos – “Gran Slam” – krieviete togad izstājās jau pirmajās kārtās, mudinot tenisa apskatniekus pajokot un ieviest t.s. “Kurņikovas Slam” un lietot skanīgo apzīmējumu “Kournikova quickly over”.

Anna Kurņikova, www.sportazinas.com

Anna Kurņikova
Foto: Allsport

Daudzie savainojumi lika Kurņikovai arvien straujāk slīdēt zemāk pa WTA rangu. Pēc kārtējās traumas 2002. gadā Anna aizvadīja tikai desmit mačus: 2003. gada ievadā Kurņikova Austrālijā piedalījās savā pēdējā “Grand Slam”, pavasarī vairs nebija atrodama TOP50, bet gada beigās sāpošas muguras dēļ izstājās no ITF līmeņa turnīra, kur viņai bija paredzēta tikšanās ar citu Boletjēri izaudzināto krievu blondīni – 16 gadīgo Mariju Šarapovu. “Maša” 15 gadus vēlāk savā autobiogrāfijā rakstīs, ka viņai akadēmijā bija līdz kaklam mugurā vilkt Kurņikovas iepriekš valkāto apģērbu, bet vēl vairāk piegriezušies bija daudzi salīdzinājumi ar viņu.

Nākamajā nedēļā Kurņikova piekāpās ceturtā simta tenisistei un devās pa taisno uz slimnīcu. Profesionālajā tenisā viņa vairs neatgriezās.

Daudzie savainojumi Kurņikovai bija kā lāsts, kas tā arī netika noņemts. Lūzumi, pārrautas saites, potīšu traumas un nemitīgas problēmas ar muguru, kas galu galā arī lika atvadīties no sporta. Vaicāta par lietām, ko viņa, atskatoties, būtu mainījusi savā karjerā, Anna kādā no intervijām pēc karjeras beigām minējusi vairākus apstākļus, bet “vispopulārākie” bija tieši traumas.

Līdzās savainojumiem un citiem blakusapstākļiem, kas priekšlaicīgi nogrieza Kurņikovas karjeru, nereti tiek pieminēta arī Annas māte Alla – klasiska tenisista māte, pārliecināta, ka labas attiecības ar ģimeni ir svarīgākas par prasmēm tenisā. Visi treneri un spēlētāji, kas gadu gaitā strādājuši ar Kurņikovu, atceras, ka visus meitas lēmumus kortos un arī ārpus tiem pieņēma tieši māte. Boletjēri pat atminas, ka nonācis pat tik tālu, ka Anna treniņos pēc katra raketes vēziena savu skatienu vērsusi uz māti, gaidot viņas reakciju. Allai bijis savs skatījums uz to, kā būtu jāspēlē viņas meitai.

“Galu galā, man tā arī neizdevās attīstīt Annas spēli tā, kā es vēlējos,” vēlāk izteicies Boletjtēri. “Neiemācīju viņai pietiekamā līmenī tos elementus, jo sevišķi servi, kas viņu vēlāk aizvestu līdz panākumiem.”

Treneris Salomons, kurš ar Kurņikovu iepazinās, kad viņai bija 14 gadu, atceras, ka jau tolaik bija redzams, ka mātes Allas ambīcijas sniedzas tālāk par pasaules pirmās raketes titulu. Viņa savā meitā redzēja zvaigzni, kas var lauzt iepriekš uzliktās barjeras sportā. Ja viņas tenisa padomi un uzskati sākotnēji noveda līdz stagnācijai, bet vēlāk arī Annas regresam, tad meitas komerciālais potenciāls tika realizēts ar tādu uzviju, ka sporta pasaule mainījās uz visiem laikiem.

Kurņikova ar savu ārējo skaistumu, pievilcību un pat šķietami karalisku kļuvušo sabiedrisko tēlu nekavējoties lika visai sporta pasaulei aizturēt elpu. Arī Annas “bojfrendi” bija no augstākajiem plauktiņiem, un Kurņikova tos nešķiroja pēc vecuma – krievu NHL zvaigznes Sergejs Fjodorovs (12 gadus vecāks)  un Pāvels Burē (desmit).

Kurņikova, Fjodorovs, www.sportazinas.com

Krievijas sapņu pāris – Kurņikova un Fjodorovs
Foto: Associated Press

“Ja sportiskajai izaugsmei tiek piemērota augu valsts terminoloģija, Kurņikova būs pats lielākais, auglīgākais un visātrāk augošais augs sporta dārzā,” tā savulaik par krievieti rakstīja “The New York Times”.

1998. gadā viņa tika ierindota 28. pozīcijā pazīstamā žurnāla “People” veidotajā planētas skaistāko cilvēku TOP50 sarakstā. Starp sportistiem šajā topā bez Annas vieta atradās vēl tikai krievu daiļslidotājam Iļjam Kuļikam, par kuru “skaistāks” bija tikai dziedātājs Andrea Bočelli. Tāpat Kurņikova reiz pamatīgi sadusmoja vietējos žurnālistus, kad Maskavā notiekošā “Kremļa Kausa” laikā ar viņiem izvēlējās runāt angļu mēlē, jo tenisa terminus pazina tikai šajā valodā.

Tajā pašā gadā Anna kļuva par leģendārā krūšturu zīmola “Berlei” reklāmas kampaņas “Lēkāt vajadzētu tikai bumbiņai” seju, kā arī kopā ar Kobe Braientu, Britniju Spīrsu un aktieri Redžisu Filbinu izpelnījās vietu uz finanšu izdevuma “Forbes” vāka – pirmoreiz pazīstamā žurnāla pirmo lapu rotāja četri cilvēki. 2002. gadā žurnāls FHM pasludināja Kurņikovu par pasaulē seksīgāko sievieti, bet “Forbes” viņu kopā ar “Grand Slam” uzvarētājām māsām Viljamsām, Hingisu un Dženiferu Kapriatu iekļāva savā pasaules gada slavenību topā.

Kurņikova, Berlei, www.sportazinas.com

Foto: Berlei

“Kaut kur pa ceļam Kurņikova pārstāja būt tenisiste un kļuva par biznesu, par korporāciju, bet to visu apvienot nav iespējams,” 2000.-šo gadu vidū rakstīja “The Guardian” žurnāliste Eleonora Prestone (šo apgalvojumu vēlāk praksē apgāzīs Šarapova). Cita Krievijas tenisa zvaigzne un bijusī ATP pirmā rakete Jevgeņijs Kafeļņikovs savukārt izteicās, ka Kurņikovas sportistes karjeru izpostīja nepareizi sarindotas prioritātes: “Tas ir jautājums par to, cik ļoti tev tas ir vajadzīgs un vai tu esi gatava upurēt filmēšanos reklāmās, lai tā vietā vairāk laika veltītu nodarbībām kortos.”

Tikmēr Boletjēri audzēknis un vairāku “Grand Slam” čempions Kurjē atceras: “Es uzaugu pirmo profesionālo Krievijas tenisistu paaudzes ērā. Viņus visus vienoja viens – ja ir iespēja nopelnīt, dari to! Uzvaras turnīros viņiem nebija prioritāras. Kurņikova atcerējās, no kurienes viņa ir nākusi un nekad neatteicās no iespējas nopelnīt papildus. Neceļas roka viņai par to pārmest.”

Vēl savās tenisa dienās Kurņikova noliedza pieņēmumus, ka viņas “slavenības dzīve” ir svarīgāka par panākumiem kortos, nereti izsakoties, ka fotosesijas žurnālu vākiem tiek rīkotas brīvajā laikā. Dažkārt Kurņikovai arī nervi vairs neturēja, jo Anna uzskatīja, ka viņai nav nevienam par savu rīcību jāattaisnojas. Kad no krievietes tika gaidīta pieticība un publiska katarse, Anna Kurņikova bija pusaudze, kura visu dzīvi bija to vien darījusi kā spēlējusi tenisu. Līdz brīdim, kad viņa sevī atrada globālas zvaigznes potenciālu un kļuva par izpētes objektu sporta žurnālistiem visā pasaulē.

“Nav iespējams sagatavot 15 gadus vecu meiteni sarunai ar vienlaikus 30 reportierim, kuri uzdod ļoti personiskus jautājumus,” šādi savulaik savu reputāciju kā augstprātīgu un nerunīgu zvaigzni skaidroja Kurņikova.

Pēc sportistes karjeras beigām, daudziem par lielu pārsteigumu, jo krieviete tika uzskatīta par “attention whore”, Kurņikova arvien retāk parādījās sabiedrībā. Atklājās, ka Anna nemaz nemeklēja uzmanību, slavu vai atrašanos “Forbes” sarakstos, tāpēc, kolīdz pati pieauga un varēja pati pieņemt savus lēmumus, Kurņikova praktiski pilnībā atteicās no sevis reklamēšanas un popularizēšanas. Pat viņas romāns ar slaveno dziedātāju Enriki Iglesiasu, kas sākās 2001. gadā – potenciāla zelta raktuve dzeltenajai presei – bija tik labi “noslēpts”, ka dvīnīšu piedzimšana 2017. gadā kļuva par sensāciju un “nokrita ne no kurienes”.

Kurņikova, Enrike, www.sportazinas.com

Anna Kurņikova un Enrike Iglesias
Foto: People Magazine

Pieaugusi Kurņikova bija pretstats Kurņikovai, kas savulaik satricināja visu pasauli: Anna vadīja bērnu meistarklases, iedvesmoja kareivjus Afganistānā, kopā ar omi vārīja boršču, jau gadiem neko nav reklamējusi un jau pusi savas dzīves pavadījusi kopā ar vienu vīrieti (un diviem suņiem). Vaicāta par to, kas būtu jādara tenisa “nākotnes zvaigznēm”, Kurņikova ar apburošu smaidu atbildējusi: “Vairāk jābauda dzīve.” Pavisam noteikti var teikt, ka Anna, atšķirībā no sabiedrības pieņēmuma, savu karjeru neuzskata par vilšanos.

“Dažreiz kortos biju tik ļoti satraukusies, ka nespēju pakustēties,” tā sevi 2010. gadā atcerējās pati Kurņikova, norādot uz citu skatpunktu, kā raudzīties uz viņas karjeras sākumu. Daudziem, iespējams, runājot par bijušo tenisa pasaules ikonu, to dzirdēt būs neierasti, bet Kurņikovas gadījums rada vērtīgu atziņu: noreducēt cilvēku uz vienu funkciju (tenisa nākotnes zvaigzne, problemātisks bērns, iedomīga zvaigzne, hronisks neveiksminieks) ir ne tikai nekorekti, bet arī gluži vienkārši necilvēcīgi. Kurņikova bija tīnis, kas uzauga visas sabiedrības acu priekšā un vienatnē visiem nodemonstrēja, kā ir iespējams pārdot sportu, paralēli kļūstot par datorvīrusu, kāršu kombināciju pokerā, disertāciju tēmu, iedvesmu fanu veidotai pornogrāfijai un mizogīniskām fantāzijām.

Anna arī aizsāka krievu vilni modernajā tenisā, bet globālā līmenī lika pasaulei pievērst pastiprinātu uzmanību sievietēm-sportistēm un kļuva par industrijas Merlinu Monro – savas profesijas zvaigznes potenciāla iemiesojumu. Pat Kurņikovai piedēvētie pārspīlētie šabloni “gadsimta talants”, kaut kaitēja viņas karjerai, bija noderīga mācība nākotnes tenisistiem par to, kā nerīkoties ar savu talantu un neizniekot to.

Kurņikova neko nezaudēja no tā, ka savas karjeras laikā tā arī neizcīnīja nevienu WTA titulu. Toties sports viņā atrada globālu hibrīdzvaigzni, kas šķietami kliedza: “Sports ir sekss, šovs un degsme dzīvot. Kāpēc būt tik ļoti kautrīgam?”

Anna Kurņikova, www.sportazinas.com

Anna Kurņikova
Foto: Entertainment Tonight

    Pagaidām neviens nav komentējis
TOP notikumi
1
X
2
6
4.33
1.52
1.52
4.5
5.75
1.53
4.75
5.25
2.05
3.3
3.7
2.95
3.2
2.1
1.9
-
1.81
3.7
3.7
1.93
logo

Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām