H.Vasiļjevs par sirmiem matiem, čakliem treneriem un latviešiem nepieejamiem ātrumiem
SPORTAZINAS.COM, EKSKLUZĪVI NO SOMIJAS
Latvijas U18 hokeja izlases treneris Herberts Vasiļjevs sarunā ar “Sportazinas.com” atskatījās uz U18 pasaules čempionāta pirmajiem mačiem, atklāja, kādu hokeju treneri vēlas redzēt no komandas, kā arī dalījās pārdomās par pareizo domāšanu valstsvienībā.
“Pēc diviem mačiem rezumējums ir ļoti pozitīvs – gan rezultāta, gan spēles satura ziņā. Esam uzlabojuši vairākas lietas, kuras mums piekliboja pirmajā spēlē, bet arī spēles laikā pret Somiju mēs šo to koriģējām un pildījām spēles uzdevumu. Skaidrs, ka somi bija klasi augstāki meistarībā, bet beigu beigās tā spēle izlīdzinājās un mums pat bija iespējas paņemt kādu punktiņu.
Pret Slovākiju, ar visu to, ka mums bija mazāk laika atpūtai, čaļi izgāja un spēlēja, no pirmās minūtes parādījām, ka esam līdzīgi spēkos ar viņiem un varam pretoties viņu piedāvātajam spēkam. Izmantojām savus momentus un nonācām nelielā favorītu lomā,” atskatās Vasiļjevs.
“Ja nosirmotu pēc katra ielaista gola, mums nevienam vairs nebūtu mati. Tāds ir hokejs, tas iet pa viļņiem, ir labākas situācijas, ir sliktākas, tu pārņem iniciatīvu, tu atdod iniciatīvu, nospēlē ilgāk [aizsardzības] zonā, nomainies… Tas ir hokejs, to mēs visi saprotam – būs gūtie vārti, būs ielaistie vārti, tie vienkārši ir jāizanalizē, lai neatkārtotu kļūdas. Tas ir treneru darbs – paskaidrot, kas tieši notika. Bet mēs nekad nenokaram galvu, jo ziņām, ka mums tiešām ir uzbrucēji, kuri var gūt vārtus. Ticējām līdz galam, un puiši izvilka spēli,” uzvarēto spēli pret Slovākiju atceras treneris.
“No komandas vēlamies redzēt ātru, kompaktu hokeju. Pārslēgšanos no aizsardzības uz uzbrukumu, aizsardzības zonu ar visu spēlētāju palīdzību, ne tikai viens strādā, bet visi. Mums ir uzbrucēji ar nūjas labo tvērienu, kuri var izšķirt spēles likteni, tāpēc nedaudz arī paļaujamies uz vairākumu, esam daudz strādājuši pie tā izspēles, lai mums būtu kaut kādas priekšrocības. Treniņnometnes pirmajā dienā neviens nebija gatavs mūsu prasībām, jo katrs ir savā klubā, ar savādāku lomu, ar savādāku taktisko zīmējumu. Mums ir savs, likām to lietā, soli pa solim gājām uz priekšu, lai līdz čempionātam viss būtu salikts pa plauktiņiem,” atklāj speciālists.
Pret Slovākiju vārtus guva arī 15 gadus vecais Olivers Mūrnieks, kurš kļuva par Latvijas U18 izlases visu laiku jaunāko vārtu guvēju. “Viņš mūs pārliecināja ar savu domāšanu laukumā, ar savu palīdzību partneriem izveidojot momentus. Puika ir nobriedis un viņš ir gatavs spēlēt šajā līmenī, tāpēc viņš šeit arī ir.”
Latvijas U18 hokejisti gūst vārtus katrā periodā un PČ izcīna pirmo uzvaru
Latvijas izlases nākamā pretiniece ir ASV, kura divās spēlēs iemeta 17 vārtus. “Mēs skatāmies uz savu spēli un kompaktumu. Zinām, cik liels spēks ir amerikāņiem, cik viņi ir kustīgi, tendēti uz vārtiem. Skaidrs, ka lielāko daļu pavadīsim aizsardzības zonā, būs grūta spēle, viņiem ir tādi ātrumi, kas mums ir nākamais līmenis, uz kuru mēs tiecamies. Katra spēle ir jauna story, nevar zināt, kā tā izvērsīsies. Būs jāieķeras, ja nesanāks, tad notiks izmaiņas. Mēģināsim izrādīt pretestību, jo zinām, ka spēles skatās gan skauti, gan citas ieinteresētas personas, arī uz mūsu spēlētājiem.
Bet šeit čaļi spēlē tikai par Latviju. Tā ir komandas spēle. Tāpēc mēs ņemam čaļus, kuri ir gatavi atdoties komandai un nespēlē savās interesēs. Ja komandas sniegums būs pozitīvs, tad arī individuālais sniegums būs labs. Viens izriet no otrā. Nevis individuālais sniegums, un tad komandas spēle. Nē, tā ir pilnīgi nepareiza domāšana. Tādiem šeit nav vietas,” uzsver bijušais izlases kapteinis.
“Sezonas laikā mums ir četri sabraukumi, un tad mēs mēģinām veidot to komandu. Skaidrs, ka pirmajos sabraukumos ir vairāk cilvēku, kurus mēs vērojam un tā tālāk. Esam diezgan čakli treneri, kuri izskatā un izvērtē visus spēlētājus, lai neviens nebūtu apbēdināts par to, ka viņš nav paņemts vai izskatīts. Pirmajos trīs posmos cenšamies iekļaut visus, un uz ceturto jau braucam ar tādu sastāvu, kādu gribētu redzēt pasaules čempionātā.
Katram ir savs darbiņš, katram trenerim gribās kaut kur aktīvi darboties. Nav jau arī lielas izvēles, kur tagad trenēt. Tev vienkārši jāstrādā, esmu lepns un priecīgs par to, ka varu būt ar U18 izlasi un cīnīties par Latvijas godu. Ar Oļegu [Sorokinu] labi sapratāmies jau tad, kad kopā spēlējām lielajā izlasē. Šie stintiņi ar U18 izlasi tikai stiprina šo saikni,” stāsta treneris.
“Sanāca noskatīties arī pieaugušo izlases spēli [pret Šveici]. Sekojam līdzi visām valstsvienības spēlēm, tur no sākuma gandrīz vai puse no čaļiem gājuši caur mūsu rokām, un bija interesanti redzēt, ko viņi var pavilkt augstākā līmenī. Pat ja būtu kādi U16 vai U17 turnīri, noteikti sekojam visam izlases spēlēm un mēģinām saprast to treneru domu, ko viņi grib redzēt, un varbūt iemācīties kaut ko jaunu.”
17 gadus vecais latviešu uzbrucējs tiek pie pirmā punkta “Allsvenskan” līgā
Pret Slovākiju trīs punktus guvušais uzbrucējs: Ja man tagad nebūtu intervija, es noteikti raudātu
