Izkļūt no Merzļikina ēnas un saņemt pelnīto – Korpisalo Otavā cer uz karjeras restartu

Pašlaik Nacionālajā hokeja līgā (NHL) ir tikai viens Latvijas vārtsargs, kura gaitām seko mūsu valsts hokeja fani – tas ir Elvis Merzļikins. Latvieša parādīšanās Kolumbusas “Blue Jackets”  pirms četriem gadiem no prožektoru gaismām nedaudz nostūma somu Jonasu Korpisalo, kurš, lai arī demonstrējis spilgtus nogriežņus, tomēr allaž bijis Merzļikina ēnā. Nesagaidot pilnvērtīgu iespēju Kolumbusā, ripu ķērājs nonāca Otavā, kura ar vārtsargu noslēdza piecu gadu līgumu par 20 miljoniem dolāru. Lai arī alga viņam ir mazāka nekā latvietim, tomēr viņš saņēmis pašu galveno – pirmā numura garantiju.

Welcome to Ottawa, Joonas!!

Reklāma

Saturs turpinās

The #Sens have agreed to a five-year contract with goaltender Joonas Korpisalo.#GoSensGo pic.twitter.com/6sSXMPkAZb

— Ottawa Senators (@Senators) July 1, 2023

Korpisalo “Blue Jackets” sistēmai pievienojās 2014./2015. gada sezonā, taču nospēlēja vien trīs mačus Amerikas hokeja līgas (AHL) vienībā Springfildas “Falcons”, kura tobrīd bija Kolumbusas vienības fārmklubs. Vārtsargs ātri tika izīrēts Somijas čempionāta vienībai “Ilves”, kas bija gudrs solis – dzimtenē Korpisalo ieguva lielu spēļu praksi valsts augstākajā līgā, kas viņam ļoti palīdzēja, un jau nākamajā sezonā vārtsargs 21 gada vecumā piedzīvoja debiju NHL. Turklāt debija sanāca visai laba – 16 uzvaras 31 spēlē ar 92% atvairīto metienu.

Lieliska pirmā sezona gan nepalīdzēja somam kļūt par “Blue Jackets” pamatvārtsargu, jo divās nākamajās sezonās kopā viņš aizvadīja tikpat spēles cik savā pirmajā sezonā. 2019./2020. gada sezonā atkal sekoja uzplaukums – 37 spēles joprojām ir Jonasa lielākais aizvadīto maču skaits vienā sezonā. Daļēji par šo parūpējās arī Elvis, kurš savā pirmajā sezonā ilgi nevarēja izcīnīt pirmo uzvaru, tādējādi vairojot sava pārinieka un tajā pašā laikā konkurenta spēles laiku.

Kad komandā ir izteikts pirmais numurs un rezervists, tad bieži vien tas nāk par labu, jo katrs saprot un pieņem savu lomu. Kolumbusā tā nebija, un četras sezonas gan galvenajiem treneriem, gan vārtsargu trenerim bieži vien bija jālauž galva par to, kuru sūtīt vārtos. Jo nekad nevarēja zināt, kas notiks. Kurš ir īstais Merzļikins – tas, kurš pret Nešvilas “Predators” ielaida piecus vārtus, vai tas, kurš atvairīja visus 32 metienus? Un tas viss 2020./2021. gada sezonas laikā. Un kā izlemt, ko darīt ar Korpisalo – te viņam nogrieznis ar četrām uzvarām sešās spēlēs, kam seko septiņi zaudējumi pēc kārtas.

Pirmajās divās sezonās Elvim bija labāka statistika gan atvairīto metienu procentā, gan vidēji ielaistos vārtos. Tomēr Korpisalo bija pārsvars citā, visai svarīgā rādītājā – uzvarētajās spēlēs. Atceramies, ka debijas sezona Merzļikinam nebija veiksmīga, jo pirmā uzvara nāca tikai trīs mēnešus pēc pirmās spēles, pirms tam piedzīvojot desmit zaudējumus pēc kārtas. Šī bija “iespēja”, kuru Korpisalo izmantoja. Izskatījās, ka soms savu vietu zem saules jau ir izcīnījis. Taču tad viņš guva savainojumu un jau Merzļikins sāka demonstrēt to līmeni, kāds no viņa tika sagaidīts.

2020. gada 17. aprīlī Korpisalo parakstīja divu gadu līguma pagarinājumu par 5,6 miljoniem dolāru – vidēji 2,8 miljoni sezonā. Tomēr nedēļu vēlāk pie jauna kontrakta tika arī Merzļikins, kura alga bija ievērojami lielāka – divu gadu līgums tika noslēgts par astoņiem miljoniem dolāru jeb vidēji četriem miljoniem sezonā. Varbūt lomu nospēlēja tas, ka Elvim sezonas laikā bija astoņu uzvaru sērija, pēc kuras gan sekoja septiņu zaudējumu sērija. Varbūt nozīme bija arī tam, ka Elvis ir atraktīvs un piesaista papildus uzmanību klubam, varbūt bija vēl kādi faktori – tas nav skaidrs. Toties nepamet sajūta, ka tajā brīdī vai nu Elvim pārmaksāja, vai arī Korpisalo apčakarēja – jo Merzļikins pēc vienas sezonas, kuru, ar visiem spilgtiem mačiem, nevarētu saukt par ļoti veiksmīgu, saņēma lielāku līgumu nekā samērā stabils vārtsargs, kura pieredze tobrīd bija krietni lielāka.

Skaļi par to, protams, neviens nerunāja, un visās intervijas gan latvietis, gan soms uzsvēra, ka viņu attiecības ir labas. “Esam draugi jau kopš pirmajām attīstības nometnēm. Dzīvojām vienā istabiņā, tad bijām draugi jau pirms tam. Patīkami strādāt kopā ar Elvi, jo treniņos smagi strādājam, bet tāpat ir jautri. Nav arī svarīgi, kurš tieši spēlē, tāpat atbalstīsim viens otru. Protams, pēc rakstura esam tendēti uz sacenšanos, taču tā ir lieta, kas palīdz būt labākam vārtsargam,” savulaik stāstīja Korpisalo.

“Ar Korpisalo mums ir ļoti labas attiecības. Protams, mēs esam konkurenti, taču mūsu uzdevums ir palīdzēt klubam uzvarēt. Mēs runājam un palīdzam viens otram – Jonass ir jautrs puisis un ar viņu ir patīkami uzturēties ģērbtuvē. Korpisalo man palīdzēja arī sezonas sākumā un ieteica daudzas lietas. Esam vienaudži, bet skaidrs, ka viņam NHL ir lielāka pieredze. Man prieks, ka šāds puisis ir vienībā,” savu kolēģi slavēja Elvis. Merzļikins nav no tiem cilvēkiem, kurš teikts kaut ko, vienkārši lai kādam izdabātu, tāpēc domājams, ka attiecības tiešām bija labas.

Tomēr Korpisalo tas nozīmēja, ka viss atkal jāpierāda no sākuma, un iepriekšējai pieredzei nav lielas nozīmes, ja tev priekšā ir atraktīvs vārtsargs, kuru mīl līdzjutēji. Divās nākamajās sezonās Merzļikinam bija krietni labāki skaitļi, kamēr Korpisalo ik pa laikam bija jācīnās ar savainojumiem, plus tam visam pa vidu iejaucās Covid-19.

Skatoties uz skaitļiem, “Blue Jackets” lēmums 2021. gada septembrī pagarināt kontraktu ar Merzļikinu uz pieciem gadiem par 27 miljoniem dolāru šķiet likumsakarīgs. Kamēr Elvis skaitīja miljonus, Korpisalo pērnā gada maijā saņēma mājienu par to, ka ar viņu īpaši nerēķinās – viena gada kontrakts par 1,3 miljoniem dolāru – četrās reizēs mazāk nekā Elvim. Un tā ir liela ironija, ja salīdzina abu vārtsargu sniegumu 2022./2023. gada sezonā. Protams, ka katrs “Blue Jackets” spēlētājs to gribētu izsvītrot no atmiņas pēc iespējas ātrāk, bet būsim godīgi – ja jums parādītu skaitļus un pajautātu, kurš no šiem vārtsargiem pelna vidēji 5,4 miljonus par sezonu, un kurš – 1,3, vai jūs uzminētu?

Merzļikina un Korpisalo salīdzinājums pa sezonām

Marta sākumā Korpisalo beidzot varēja izelpot – viņš tika iekļauts maiņas darījumā un nonāca Losandželosas “Kings”, kur arī noslēdza sezonu ar diezgan labiem radītājiem. Somam bija iespēja arī pēc trīs gadu pārtraukuma ieelpot Stenlija kausa izcīņas gaisu, kur viņš gan vairs nebija tik labs, it īpaši, ja salīdzina ar 2019./2020. gada “play-off” turnīrā paveikto. Pēc sezonas soms kļuva par brīvo aģentu un beidzot varēja saņemt to, kas viņam ilgus gadus pienācās – ilgtermiņa līgumu ar labu algu. Varbūt “Senators” nav tas labākais virziens, kurā jādodas, ja joprojām sapņo par Stenlija kausu, bet, ja jau izvēlēts šis piedāvājums, tad tas droši vien bijis pats labākais.

Ne visi tic, ka somu Kanādā sagaida labi laiki. Pēc līguma izziņošanas “The Athletic” Otavas nodaļa pauda nelielu izbrīnu par to, ka vārtsargam ar tik nestabilu karjeru piedāvāts ilgtermiņa līgums. Tajā pašā laikā tiek minēts, ka vārtsarga pozīcija bijusi “Senators” lielākā problēma pēdējos gados, un, ja Korpisalo spēs demonstrēt tādu pašu sniegumu, kādu viņš rādīja īsā nogrieznī Losandželosā, tad Otavas klubs varētu kļūt par reālu pretendentu uz iekļūšanu “play-off” mačos.

Lai vai kā, bet tagad Korpisalo ceļš uz hokeja virsotni ir atbrīvots no konkurenta, kurš bieži bija priekšā, un ne vienmēr objektīvo iemeslu dēļ. Ja agrāk viņš savās neveiksmēs varēja vainot “Blue Jackets” trenerus, ĢM vai pašu Merzļikinu, tad tagad viņš beidzot saņēmis iespēju pierādīt, ka visus šos gadus ticis nepelnīti nenovērtēts.

Vītoliņš: Spēlētājiem ar izteicieniem tomēr ir jābūt uzmanīgiem, jo tā ir valsts pārstāvēšana