Jaunais talants Pinnis par laiku Spanuļa komandā, debiju “VEF Rīga” un neveiksmīgo U18 B divīzijas EČ

10/08/2022 10:07
Pēteris Pinnis

Latvijas basketbola jaunais talants Pēteris Pinnis, kurš pilngadību sasniegs tikai 17. augustā, taču jau izstiepies līdz 213 centimentriem, savas karjeras laikā paspējis pieredzēt jau daudz. Sarunā ar “Sportazinas.com” basketbolists pastāstīja par savu debiju Latvijas čempionvienībā “VEF Rīga”, par pieredzi jaunatnes Eirolīgā, spēlēšanu pie leģendārā grieķu basketbolista Vasiļa Spanuļa, dalību Latvijas izlasēs un daudz ko citu. Kā atzīst Pēteris, basketbols pie sirds viņam jau bijis kopš mazotnes, taču, lai savus karjeras mērķus sasniegtu un kāptu augšup, vienmēr ir jāstrādā, neskatoties uz to, kas pasaulē notiek.

Kāds vispār šobrīd ir tavs spēlētāja statuss? “VEF Rīga” komandas mājaslapā tavu vārdu redzēt nevar. Kur spēlēsi nākošajā gadā, vai līgums tev ir?

Jā, līgums ir, piedalīšos dažās RSU spēlēs, bet, galvenokārt trenēšos pie “VEF Rīga” komandas.

Kā vispār ir ar “lēkāšanu” no vienas komandas uz otru, vai tas problēmas nesagādā?

Nē, jo gan treneri, gan arī viss pārējais stafs saorganizējis visu tā, ka man viss būtu komfortabli, viss ir uztaisīts tā, lai man ir ērti – Olimpiskais sporta centrs, kur notiek VEF treniņi, tāpat Rīgas 49. vidusskola, kur risinās RSU komandas treniņu process, atrodas parocīgās vietās. Grūtības pārslēgties no vienas komandas uz otru pašlaik nav.

Kā tev dzīvē ir ar pārmaiņām, cik viegli ir adaptēties? Iepriekš jaunatnes līgā arī esi mainījis komandas.

Jaunatnes līmenī bija grūti mainīt komandas tikai dēļ tā, ka viss ir jāsāk no jauna – gan progress ar komandas biedriem, gan visas attiecības. Tagad jau ir tā, ka katrā jaunā komandā es eju iekšā ar atvērtu galvu, attiecības veidojas no pirmās dienas un jāmēģina atrast kopsaucējs, kas visu komandu saliedētu un pēc tam visu kopējo darbu padarītu jautrāku un veiksmīgāku.

Nevar nepieminēt tavus fiziskos dotumus – 213 centimetri. Tie ir precīzi dati?

Jā, tā ir aktuāla informācija, tā tas arī ir.

Kad tev notika vislielākais augšanas spurts?

Bērnudārza gados, pirmajās klasēs allaž bija garākais, taču vislielākā attīstība man bija ap kādu sesto, septīto, astoto klasi, un tā arī turpināju augt ātrāk, tagad gan augšanas process ir norimies.

Vai tas ietekmēja tavu sporta veidi izvēli, vai basketbols allaž bijis prioritārais?

Basketbols man jau iepatikās kopš pirmās klases, un tad es vēl nebiju tik izteikti garāks par visiem, sporta veids man vienkārši interesēja.

Ko tu savā karjerā uzskati par lielāko sasniegumu?

Vislielākais sasniegums varētu būt visas dalības jaunatnes izlasēs, pārstāvēt Latviju. Liels sasniegums bija arī došanās uz Grieķiju un dalība tur notikušajā “Adidas Next Generation Tournament”. Taču kā nozīmīgāku panākumu uzskatu pārstāvēt Latviju, un to paveikt vairākus gadus pēc kārtas.

Pēteris Pinnis

Pēteris Pinnis | Foto: FIBA

Par “Adidas Next Generation Tournament” (jaunatnes Eirolīgu) runājot, pastāsti par savu pieredzi tur, kā notika tevis piesaistīšana?

Tas bija diezgan liels pārsteigums gan man, gan manam aģentam. Viņam e-pastā atsūtīja formālo ielūgumu, kurā tika rakstīts par to, ka skauti no Grieķijas bija skatījušies manas Nacionālās līgas spēles. Viņi vēlējās noskaidrot manu viedokli, vai es būtu gatavs piedalīties un vai varētu mani piesaistīt. Nosūtīju par sevi visus datus, mani pieteica turnīram un lidoju uz Grieķiju.

Cik laicīgi tiki informēts?

Pirmais e-pasts atnāca aptuveni divas, trīs nedēļas pirms turnīra sākuma.

Vai bija arī citas ieinteresētas komandas?

Nē, Spanuļa komanda bija vienīgā, kas meklēja spēlētājus no ārvalstīm. Pārējie klubi, galvenokārt, tika veidoti no vietējiem basketbolistiem, “Adidas” komanda bija vienīgā, kurai vēl bija nepieciešami spēlētāji.

Kādi mērķi tev pašam bija šajā mini-turnīrā? Vai no trenera/komandas kaut kas tika uzstādīts?

Man neviens uzstādījumus nedeva, pašam, protams, bija mērķis parādīt sevi no labākās puses. Īpaši par statistiku nekoncentrējos, domāju par savu kopējo tēlu, lai ieinteresētu cilvēkus, kas varbūt mani vispār nav redzējuši. Vēlējos apliecināt to, ka esmu daļa no komandas.

Kāda bija aura komandā? Kā nekā visi tomēr savstarpēji konkurējāt, vai šī konkurence un cīņa par vietu laukumā gaisotni neietekmēja?

Treniņos pavisam noteikti bija manāma konkurence, visi centās Spanulim sevi apliecināt. Sadarbība tad mums varbūt vēl nebija, izteikti tas bija novērojamas pirmajos treniņos. Ar laiku visi atvērās,  spēlētāji saprata, ka grūtākais – iekļūt komandā – ir jau aiz muguras. Sākotnēji ārpus laukuma tuvas savstarpējās attiecības īsti nebija, taču, kad pienāca turnīrs, sākām vairāk sarunāties, bija draudzīgākas attiecības.

Vai iespēja tikt uzaicinātam uz finālturnīru bija?

Tur iekļūt varēja tikai uzvarētāji no mini-turnīru grupām. Mēs savā grupā  palikām trešie, tā kā tikt komandā uz finālturnīru nevarēju.

Vasilis Spanulis – Eiropas basketbola leģenda, komentārus neprasa. Ko par viņu vari pateikt? Vai ārpus laukuma un treniņprocesa viņu sanāca iepazīt?

Īpaši daudz laika ar Spanuli nepavadījām, viņam allaž bija darīšanas. Interesanti bija novērot to, ka viņš gan laukumā, gan ārpus tā sarunās vienmēr iesaista basketbolu, vienalga, kādā veidā, bet viņš to vienmēr paveica, tas mani ļoti fascinēja. Nezināju, ka basketbolā viņš joprojām ir tik ļoti iesaistīts, ka par to visu laiku domā.

Pēteris Pinnis

Pēteris Pinnis “Adidas Next Gen Tournament” mačā | Foto: EuroleagueBasketball

Atgriežoties uz sezonas sākumu, “VEF Rīga” komandai sevi pirmo reizi atrādīji pērn?

Jā, pagājušajā vasarā “VEF Rīga” rindās aizvadīju pirmos treniņus.

Vai konkrētu pirmo mirkli saistībā ar komandu atceries?

Pirmo momentu atceros ļoti labi, tas bija pirmais treniņš. Milzīgs uztraukums, vairāk domāju par sevi, nekā par to, ka mani varētu uzņemt komandā. Bet cik atceros, džeki bija draudzīgi, protams, nebija tā, ka uzreiz pirmajā mirklī smējāmies un stāstījām viens otram anekdotes, taču mani respektēja. Ja sevi veiksmīgāk parādīju laukumā, tad arī ārpus tā mani respektēja vairāk. Tad es arī sapratu, lai šo cieņu no komandas biedriem nopelnītu, viss ir pavisam vienkārši – jāspēlē labāk. Vienmēr centos atdot 100%.

Cik daudz laika no sezonas tev sanāca pavadīt VEF rindās?

Pašas sezonas laikā komandā biju maz, pirms jaunā gada, kad debitēju. Kopā sanāca aizvadīt kādus trīs treniņus.

Kas ir vērtīgākais, ko esi ieguvis? “VEF Rīga “ vietējā mēroga basketbola līmenī tomēr ir augstākais sasniedzamais punkts.

Pavadītais laiks VEF rindās ļāva man saprast, cik nozīmīga ir komandas ķīmija. Lai gan klubam gandrīz vienmēr mainās sastāvs, pat sezonas laikā, spēlētāji vienmēr parāda to, cik labi viņi prot sadarboties. Pašam spēlējot, vienmēr var just to, ka visi zina, kas notiek laukumā, kāda sadarbība notiek, visiem ir viena doma galvā. Nav tā, ka kāds nesaprot, kas notiek. Komandas ķīmija ir ļoti augstā līmenī.

“RSU/VEF Rīga” komanda – pirmie iespaidi pēc aizvadītās sezonas?

RSU komandā mani pārsteidza tas, cik ātri tiku uzņemts. Tur bija gluži pretēji VEF situācijai -mani pieņēma, neskatoties uz to, kāds es esmu. Varēju spēlēt labi, varēju spēlēt slikti –  tas nebija nozīmīgi. Varētu teikt, ka RSU komandā cilvēciskais faktors spēlē lielāku nozīmi nekā parādītais sniegums laukumā.

Ko par Nacionālo basketbola līgu vari pateikt? Vai pirmais gads tā saucamajā “lielajā” basketbolā tevi kaut kādā veidā pārsteidza, kas sagādāja problēmas?

Biju gaidījis, ka būs nedaudz grūtāk, taču man par pārsteigumu, Nacionālajā līgā bija viegli ieiet ritmā. Jutos ļoti komfortabli, protams, varēju parādīt sevi vēl labāk, bet priekš tādas pirmās sezonas lielajā basketbolā, kur spēlēju Latvijas otrajā līgā, bija diezgan labi.

Pēteris Pinnis

Pēteris Pinnis RSU/”VEF Rīga” rindās | Foto: LBS

18 gados tev jau ir samērā liela pieredze, spēlējot pie vecāku gadu gājumu komandām gan jauniešu, gan profesionālajā basketbolā. Kas tev iepriekš liedza iekļūt U16 izlasē, jo arī pirms trīs gadiem spēlēji pie 2003. gadu komandas, bet sastāvā uz EČ netiki iekļauts?

Man tobrīd noteikti par sevi nebija pārliecība, jo galvā visu laiku pie doma, ka spēlēju pie vecākiem, ka uz tevi skatās kā uz jauniņo, varbūt pat lieko. Pie saviem gadiem jutos tā, ka man šeit ir jābūt, esmu komandai nepieciešams. Domāju, ja tagad mani paņemtu uz U20 izlasi, vairs nebūtu šīs šaubas par “izlidošanu” no komandas. Nebiju pārliecināts, un tas arī bija vienīgais, kas man pietrūka. Mans sniegums un prasmes, manuprāt, bija labā līmenī, lai tiktu iekļauts sastāvā. Bija izredzes tikt, taču kādos brīžos dēļ savas bijības veicu kādus nepareizus lēmumus.

Tavai (2004.) gadu grupai U16 čempionāts Covid-19 dēļ izpalika. Kā vispār pandēmija ietekmēja tavu karjeru?

No sākuma, protams, bija šoks – viss apstājies, basketbols nebūs. Taču sapratu, ka šis ir brīdis, lai turpinātu strādāt, ja ne basketbola ziņa, tad vismaz fiziski, lai saglabātu formu. Pats samērā laicīgi varēju atsākt spēlēt basketbolu, tā kā varu teikt, ka pandēmija mani pārāk negatīvi nav ietekmējusi, varbūt pat palīdzējusi attīstīties fiziski.

Nevar nepajautāt par šī gada EČ B divīzijā. 13. vieta – kāpēc? Kas par iemeslu?

Par mūsu sniegumu runājot, ja pirmos mačus būtu aizvadījuši tādā līmenī, kā aizvadījām pēdējos, iznākums būtu bijis pavisam citādāks. Kas par vainu bija pirmajos mačos, konkrēti nevaru pateikt, vai nu treneri kaut ko mainīja, vai paši uzlabojām sniegumu, varbūt veicām citādākus lēmumus. To varbūt var norakstīt uz to, ka nebijām tik ļoti iespēlējušies, nebija pārliecības, ka šīs komandas patiešām varam uzvarēt. Turnīra beigās sākām spēlēt labāk, taču jau bija par vēlu.

Vai to var norakstīt uz spēļu prakses trūkumu?

Jā, to var norakstīt uz iespēlēšanos turnīra laikā, vai nu pašpārliecības palielināšanos vai lielāku atdevi. Nezinu, kurš no šiem faktoriem sniegumu ietekmēja visvairāk, taču čempionātu nobeidzām kā cita komanda, nekā iesākām.

Kā tu noraksturotu pats savu sniegumu?

Esmu apmierināts ar to, kā nospēlēju. Pašam bija līdzīgi, kā visai pārējai komandai – sākumā nejutos droši uz laukuma. Visi saņēmāmies, pats arī, un turnīra beigās spēlēju labāk. Bet raugoties uz turnīru kopumā, par savu sniegumu esmu ļoti apmierināts.

Allaž tiek runāts, ka attīstības ziņā latvieši ir vieni no lēnākajiem. Vai tici, ka U20 grupā izredzes pacīnīties par augstāku vietu būs lielākas?

Pats personīgi domāju, ka jā, ar katru izlasi kaut ko iemācos, kļūstu labāks basketbolā, uzlabojas manas spējas saliedēt komandu. Līdzīgi varētu būt ar citiem džekiem – jo vairāk izlasēs viņi ir, jo pēc tam vieglāk būs spēlēt. Izredzes U20 izlasē būs lielākas.

Latvijas U18 basketbola izlase

Latvijas U18 basketbola izlase | Foto: FIBA

Cik reāli pats raugies uz pieaugošo izlasi, kad ceri ielauzties?

Par to es neesmu domājis, uzskatu, ka manas prasmes vēl nav tādā līmenī, lai spēlētu pie pieaugušajiem, taču, ja turpināšu strādāt tā, kā tagad, manas prasmes augs. Ar laiku kļūšu meistarīgāks, un gan jau varēšu par to sākt domāt.

Kādi vispār tuvākie plāni, ko dari tagad?

Kluba treniņi atsākās 17. augustā, tad es pilnvērtīgi trenēšos “VEF Rīga” komandā. Līdz tam es atpūtīšos.

Ko ceri sasniegt nākamgad, pēc pieciem gadiem, karjerā kopumā? Kādi ir tavi karjeras mērķi?

Neatkarīgi no tā, kā man karjera izvērsīsies, mērķis ir kļūt labākam un spēlēt augstākā līmenī. Lai kur es nokļūtu, vienmēr centīšos kāpt pa karjeras kāpnēm augšup, tāpēc ar katru gadu centīšos kaut ko pielikt savā sniegumā klāt un, cerams, tas turpmākajos gados atmaksāsies.

Pieslēgties

Dienas fokusā

Zemgus Girgensons
05/10/2022 08:11

Girgensons negatīvs “Sabres” uzvarā pārbaudes spēlē (VIDEO)

Aizvadītajā naktī Nacionālajā hokeja līgā (NHL) Zemgus Girgensona pārstāvētā Bufalo “Sabres” ar 4:2 pārspēja Karolīnas “Hurricanes”. Jau pirmajā periodā “Sabres” panāca trīs vārtu pārsvaru, atzīmējoties Vinijam Hinostrozam, Teidžam Tompsonam un…

17/12/2014 11:40

„Panthers” uzvar „Capitals” garākajā pēcspēles metienu sērijā NHL vēsturē

Pirms Floridas „Panthers” uzbrucējs Niks Bigstads realizēja izškirošo bullīti, kopumā tika veiktas 20 pēcspēles metienu kārtas. Metienus izpildīja 40 dažādi spēlētāji. Pēcspēles metienu sērija iekļuva NHL vēsturē, kā visu laiku…

Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām