Kalniņš par adaptēšanos Zviedrijas hokejā, sezonas mērķiem un Hārtlija neuzticību
Viens no vadošajiem Latvijas hokeja vārtsargiem Jānis Kalniņš sarunā ar portālu “Sportazinas” pastāstīja par debijas sezonu Zviedrijas hokeja līgā (SHL), pieredzi jaunajā klubā Vekšes “Lakers” un Latvijas izlases galveno treneru nomaiņu. Kā atzīst vārtsargs, Zviedrijā viņš nonācis vienā no sakārtotākajām hokeja organizācijām SHL.
“Šobrīd jau esmu iejuties un nav liela starpība ar tām sajūtām, kādas bija Somijā,” sarunā ar “Sportazinas” sacīja Kalniņš. “Viss ir viegli saprotams un problēmu nav, angliski runā visi. Pilsēta ir stipri mazāka, bet līdz ar to ir vieglāk pārvietoties. Zviedri paši saka, ka somi ir vēsāki, taču Helsinkos to nevarēja just.”
“Te ir ļoti labs hokejs. Laukuma spēlētājam ir jābūt fiziski spēcīgam, lai visas 60 minūtes kārtīgi nospēlētu, jo ir neskaitāmas cīņas gar bortiem, kas patērē daudz enerģijas,” Zviedrijas hokeja specifiku raksturoja vārtsargs. “Jābūt fiziski labā gatavībā, lai novilktu visas 60 minūtes augstā tempā. Tajā pašā laikā tiek pieļautas diezgan daudz kļūdas, kuras ir it kā vienkāršas, jo visās komandās ir daudz jauni spēlētāji, un tas ir tīrs pieredzes trūkums. Arī pretinieki piespiež tevi kļūdīties kādā brīdī, jo forčekā te iet ļoti agresīvi. Kad spēlējām pret Malmo, trīs pretnieku uzbrucēji uzreiz metās virsū kā tādi vilki. Bet hokejs ir interesants.”
29 gadus vecais Kalniņš iepriekš trīs sezonas rādīja labu sniegumu vienā no KHL spēcīgākajiem klubiem Helsinku “Jokerit”, turklāt 2019./20.gada sezonā spēja izkonkurēt slaveno somu vārtsargu Anti Niemi. Pēc pagājušās sezonas viņa līgums ar “Jokerit” beidzās, un tas netika pagarināts. Kalniņam bija iespēja pievienoties citam KHL klubam, taču darījums beigās nenotika. Tagad viņš nonācis Zviedrijas hokejā, kas ir pavisam citādāks nekā Kontinentālajā hokeja līgā.
“KHL vairāk ir pieredzējušāki spēlētāji un tur ir mazliet savādāks hokejs, kur vairāk viss balstās uz pieredzi. SHL vairāk ir tīri, teiksim tā, vienkārši fiziska spēle,” sacīja Kalniņš. “Mums [“Lakers”] komandā viss ir tiešām perfekti. Protams, “Jokerit” budžets bija stipri lielāks, bet šī komanda ir tuvu tam līmenim tieši organizācijas ziņā. Viss vajadzīgais ir – dzīvokli un citas lietas viņi man kā solīja, tā arī sagādāja. Mums tiešām viss ir augstā līmenī. Esmu dzirdējis, ka citur ir problēmas ar šo un to, bet mums problēmu nav.”
Jānis Kalniņš | Vekšes “Lakers”
Pirms sezonas latvietis intervijā medijam “TVNET” sacīja, ka Zviedrijā pēc viņa domām ir viena no labākajām vārtsargu skolām pasaulē. “Jaunu jau īsti neko tagad neiemācīsies. Ir šādas tādas nianses, ko var pamainīt un pielāgot zviedru hokejam, jo pirmās spēles gāja kā pa viļņiem gan man, gan komandai. Vajadzēja pierast pie tā stila un tempa kā šeit spēlē, jo KHL ir pavisam atšķirīgs hokejists. Vajadzēja varbūt pāris lietas izmainīt, lai pielāgotos Zviedrijas hokejam.”
Šosezon Kalniņam izdevies atvairīt 90,5% metienu 11 spēlēs, kas, ja neskaita sezonas jauniešu līmenī, ir otrs zemākais rādītājs viņa karjerā kopš 2012. gada, kad Jānis spēlēja Liepājas “Metalurga” sastāvā. Viņš atzīst, ka Zviedrijas hokejs ir tik ļoti atšķirīgs no KHL, ka bijis vajadzīgas vairākas spēles, lai pierastu gan pie spēles, gan arī komandas taktiskajām niansēm, ar ko skaidrojams atvairīto ripu procenta kritums.
“Noteikti, jā. Sezona gan ir sākumā, tā kā ir daudz laika līdz marta vidum, lai statistiku sakārtotu,” komentēja vārtu vīrs. “Man šobrīd ir tā, ka svarīgākais rādītājs ir uzvaras, kas lēnām krājas, un tas ir labi. Zini kā – ir spēles, kurās varbūt man neiet tik labi, taču komanda var palīdzēt vai otrādi, kad komandai neiet, tad man ir jāpalīdz. Noteikti vajadzēja pielāgoties Zviedrijas hokejam. Jā, tagad noteikti jau pēdējās divas spēles jūtos labāk. Pieļauju, ka esmu sapratis, kā SHL jāspēlē.”
Kalniņam kā vārtsargam svarīga ir aizsargu spēle, uz ko “Lakers” liek īpašu uzsvaru. “Aizsardzība ir tīri taktiska lieta. Atkarīgs, ko katrs treneris grib redzēt no komandas un tādēļ ar vienu un to pašu sastāvu var spēlēt dažādos aizsardzības līmeņos. Mums tā ideja ir tāda, ka liela uzmanība tiek pievērsta aizsardzībi tieši spēlējot zonā. Bet, kā es teicu, ir jūtams pieredzes trūkums, un spēlētāji mēdz pazaudēt pretiniekus aiz muguras, turklāt arī kļūdas Zviedrijā ir vairāk nekā KHL, kur svaukārt cenšas spēlēt ļoti korekti pozicionāli.”
“Varētu teikt, ka SHL ir arī nedaudz agresīvāka spēlē vārtu priekšā. Trīs gados “Jokerit” biju pieradis, kā jāspēlē, jo mums jau bija varētu teikt noslīpēts viss. Piemēram, zināju, ka metieni nāk, teiksim, no ārpusēm. Šeit atkal, it sevišķi pēdējās divas spēles, pretinieki daudz met no zilās līnijas un tikmēr viens stāv pie vārtiem un taisa skrīnu, kamēr man ir jāmeklē ripa. Šeit arī sanāk diezgan daudz metieni no vārtu priekšas. Man kaut kādā ziņā patīk SHL, jo spēle ir aktīvāka un fiziskāka. KHL atkal ir vairāk pieredzējuši un individuāli vairāk meistarīgāki spēlētāji. Īsti nevar abus ielikt vienā maisā.”
Jānis Kalniņš | Vekšes “Lakers”
Lai arī aizvadītas tikai 11 spēles un lielākā daļa sezonas vēl tikai priekšā, “Lakers” pagaidām ieņem piekto vietu SHL, kas garantē vietu “play-off”. Izslēgšanas turnīrā iekļūst sešas labākās regulārā čempionāta vienības, bet četras labākās, kas palikušas ārpus sešinieka, izspēlē “play-in”, lai noskaidrotu atlikušās divas dalībnieces. “Tāds arī ir mērķis. Treneri un spēlētāji pirms sezonas savācāmies un vienojāmies, ka mērķis nav konkrēta vieta, bet iekļūšana “play-off”. Arī pirms tam ir pierādījies, ka “play-off” viss kas var notikt, tādēļ līdz tam ir jānoslīpē spēle.”
Kalniņš un Vekšes komanda šosezon startē arī IIHF Čempionu līgā. “Sezonas sākumā, kad spēlējām, man liekas neviena no komandām nebija iespēlējusies, jo likās, ka tās pašas Prāgas un Brēmenes vienības pirmās divās spēles ir līmeni zemāk nekā mēs, bet pāris nedēļas vēlāk izbraukumā spēlējām vēlreiz un cīņas bija līdzīgas. Tā ir interesanta pieredze, jo pret šādām komandām iepriekš nekad nebiju spēlējis un ir interesanti redzēt kā viņi spēlē un kāds ir spēles skatījums. Pēdējās spēlēs Somu TPS izbraukumā zaudējām, bet mājās vinnējām. Saku, interesantākais ir paskatīties, kāds hokejs ir citās līgās kamēr tu pats spēlē Zviedrijas čempionātā.”
Jau šovakar Kalniņam ir gaidāma zīmīga spēle – plkst. 19:00 latviešu derbijs pret Rodrigo Ābola pārstāvēto “Orebro”. Abiem gan nesanāk bieži tikties, jo abu pārstāvētie klubi bāzējas vairāk nekā 300 kilometrus viens no otra. “Pirms sezonas ar Rodžu parunāju. Ik pa brīdim kādu īsziņu viens otram aizsūtam un vienu spēli jau arī aizvadījām un parunājām. Kaut kāds kontakts jau tiek uzturēts.”
Atbildot uz jautājumu, cik svarīgi Kaniņam ir neielaist vārtus tieši pēc Ābola metiena vārtsargs vien nosmēja: “Tas ir tikpat svarīgi kā pret jebkuru.” Kalniņš arī piebilda, ka neies pasmīkņāt pie Ābola un neatgādinās, kurš ir “priekšnieks”, ja gaidāmajā mačā savus vārtus nosargās neskartus. “Nav tik traki, nav tik traki (smejas). Galvenais, ka vispār neviens neiemet. Spēles laikā es īsti nezinu, kurš man met pa vārtiem. Iepriekšējā mačā spēlēju pret [Oliveru] Lauridsenu, kurš agrāk bija man komandas biedrs “Jokerit”. Viņš pirms spēles atnāca pie manis un jokoja: “Nu davai, ļauj iemest vienu veiksmīgo, šosezon galīgi neiet…”
Jānis Kalniņš | Vekšes “Lakers”
Kalniņš atzina, ka šajā karjeras posmā viņš neuztraucas par atvairīto metienu procentu, bet vairāk koncentrējas uz uzvarētajiem mačiem. “Laikam jau uzvaras ir mans mērķis. Procentam nepievēršu tik lielu uzmanību un galvenais ir krāt panākumus un palīdzēt komandai. Saku, tie cipari man baigi neinteresē. Būtu forši, ja sezonas beigās man būtu visvairāk uzvaras no visiem [SHL] vārtsargiem.”
Nesen Latvijas izlasei nomainījās galvenais treneris, Boba Hārtlija vietā stājoties Harijam Vītoliņam. “Ļoti labi. Harijs ir ļoti labs un profesionāls treneris,” vērtē Kalniņš. “Viņam ir labas attiecības ar spēlētājiem, un tas ir tikai pozitīvi. Lielākā daļa spēlētāju zina, kāds ir viņa stils un tāpat viņš pazīst latviešu hokejistus un zina kā tikt galā.”
Vērtējot no malas, Kalniņš nebija Hārtlija favorīts. Par spīti vairākus gadus ilgam un stabilam sniegumam “Jokerit” sastāvā kanādiešu speciālists allaž atrada citus ripu ķērājus, kuriem uzticēties vairāk, kas apliecinājās arī pasaules čempionātā, kur viņš bija nomināli trešais vārtsargs. Kalniņš ieturēja garāku pauzi un piekrita domai, ka Hārtlijs viņam nav līdz galam uzticējies. “Daļēji, jā. Protams, bija interesanti, taču likās, ka man neļauj [spēlēt]. Varētu teikt, ka biju nenovērtēts, bet tajā pašā laikā šur tur neizmantoju savas iespējas un bija kā bija. Konkrēti sarunas par to man ar Hārtliju nebija, bet tādi ir trenera lēmumi un es tur neko nevaru ietekmēt. Tā diemžēl bija un cerēju, ka Rīgas čempionātā spēlēšu vairāk, bet neko darīt. Tas jau ir pagājis etaps.”
Latvijas izlase nākamā gada februārī piedalīsies Pekinas olimpisko spēļu hokeja turnīrā. Drīzumā lēnām sāksies gatavošanās, un Vītoliņš pārbaudīs arī Kalniņu. “Tagad būs Dānijā pārbaudes mači, kur braukšu un spēlēšu. Tur ar treneri parunāsim vairāk.”
