Kanādiešu tīkli, Vītoliņa komandas dusmas – septiņi novērojumi pēc spēles Latvija – Kanāda

Pasaules hokeja čempionāta pusfināls starp Latviju un Kanādu ne pēc rezultāta, ne pēc spēles gaitas neatgādināja abu komandu pirmo spēli, kurā Harija Vītoliņa vadītā vienība cieta sagrāvi. Tomēr, par spīti teicienam par lādiņu, kas divas reizes vienā vietā nekrīt, arī sestdien tika piedzīvots zaudējums ar 2:4, kas Latviju nosūtīja uz “bronzas finālu” pret ASV.

Ceļā līdz Tamperei kaut kas tika pazaudēts

No malas varēja redzēt, ka uz Tamperi ieradusies Latvija, kurā nebija 100% no tās komandas, kādu bijām pieraduši redzēt Rīgā, bet varbūt kādi 85-90%. Tas izpaudās visādos sīkumos – kaut kur aizsardzībā nospēlēts ne tik koncentrēti un cieši, kā iepriekš. Kad kur liekas dusmas, nav svarīgi, kam tie adresēti – sev, pretiniekam vai arī tiesnesim, pat ja tie ir pamatoti.

Atcerēsimies, kā Kanāda guva pirmos vārtus. Peitonam Krebsam apkārt bija četri (!) Latvijas izlases hokejisti, bet viņa piespēle Samuelam Bleisam tāpat izgāja cauri, lai arī ne bez rikošeta palīdzības. Vai arī trešie vārti, kad Ralfu Freibergu apspēlēja kā konusu treniņā. Nezinu, kur slēpjas iemesls, bet Kanādu nav iespējams apspēlēt, ja komanda nav saņēmusies par visiem 100%. Arī komentāri par tiesnešiem noteikti nav tas, ko gribētos sagaidīt no šiem vīriem.

Ločmeļa svaru divas puses

“Pirmo reizi dzīvē tādas sajūtas, izbaudu katru momentu. Tagad vienkārši dzīvoju sapnī,” pēc saviem pirmajiem vārtiem pasaules čempionātā, atzīmējoties ceturtdaļfinālā pret Zviedriju, teica 19 gadus vecais Dans Ločmelis. Jaunietis gan nedomāja apstāties un otrajā spēlē pēc kārtas atklāja rezultātu, šoreiz pārspējot kanādiešu vārtsargu un iemetot savu otro ripu turnīrā. Divi goli – viens ceturtdaļfinālā, viens pusfinālā – vai varat ko tādu iedomāties?

Diemžēl ir arī svaru otrā puse. Lai gan Ločmelis bija aktīvs spēles turpinājumā, tomēr viņš arī atradās laukumā trīs no četriem zaudētajiem vārtiem. Un ja pēdējo golu mēs varētu ignorēt, tad pirmais un trešais, kad Kanāda izvirzījās vadībā, būtiski samazina viņa lietderību.

Pret Kanādu iemetienos esam bezspēcīgi

Būtu naivi cerēt uz Latvijas hokejistu dominanci uz iemetienu punkta, bet vienmēr gribas labākus rezultātus. Pret Kanādu vienīgais ar pozitīvu bilanci ir Ločmelis, kuram uzvarēti 7 no 13 jeb 53,9%. Rodrigo Ābolam 8/21, Oskaram Batņam 5/15, Denisam Smirnovam 2/11. Kad tiek runāts par zaudējuma iemesliem, šis ir viens no acīmredzamākajiem – zaudēts iemetiens ir zaudēta iniciatīva, un pret tādu pretinieku, kā Kanāda, tas ir īpaši svarīgi.

Rīta treniņš tiešām nebija vajadzīgs?

Pirms spēles pret Kanādu Latvija atcēla rīta treniņu, kuram bija jānotiek no 8:00 līdz 8:30. Skaidrs, ka tas tika darīts, lai nebūtu jāceļas pārāk agri, un kad komanda jau tā tikusi līdz pusfinālam, spēka vairs nav tik daudz. Tomēr brīžiem nepameta sajuta, ka no rīta vēl varētu atstrādāt momentus, ar kuriem vēlāk bija problēmas spēles gaitā. Arī pirms “bronzas fināla” treniņš ir atcelts, gribētos cerēt, ka tas tiešām palīdzēs labāk atpūsties un laukumā doties maksimālā gatavībā. Jo, kā teica Kaspars Daugaviņš, vairs nav, ko taupīt.

Kā atspēlēties, kad esi iedzinējos?

Līdz pusfinālam Latvijai bija tikai viens mačs, kurā bija jāatspēlējas pēdējās minūtēs – pret Slovākiju, kas tai arī neizdevās. Atspēlēšanās pret Šveici notiku piecas minūtes pirms pamatlaika beigu sirēnas, kas tomēr ir savādāks stāsts. Visās uzvarētajās spēlēs uzvara (un neizšķirts pret Šveici) jau bija iegūta un tā bija jānosargā.

Iepriekš daudz runājām par raksturu, bet šoreiz tā nedaudz pietrūka, jo nesanāca pat nevis atspēlēties, bet vispār apgrūtināt dzīvi Kanādai pamatlaika izskaņā. Atvieglot gan sanāca, jo Batņa pārkāpa noteikumus 58. minūtē. Izskatās, ka komanda vienkārši vairs neatcerējās to, kā izraut spēles galotnes, jo tas tomēr ir nedaudz savādāks nekā rezultāta noturēšana.

Batņa: Tādu noraidījumu nedrīkst dabūt situācijā, kad ir jāatspēlējas

Grēkāzis Bukarts

Tomēr ja šajā spēlē būtu jāmeklē kāds grēkāzis, es par vienu no tādiem nosauktu Rihardu Bukartu. Mēs visi zinām par Latvijas mazākumu, kas joprojām ir labākais visā turnīrā. Komanda gan četratā, gan trijatā spēlē droši un pārliecinoši, tas ir fakts. Bet tas nenozīmē, ka tagad var pelnīt nepamatotus noraidījumus pa labi un pa kreisi.

Abi Bukarta noraidījumi šajā spēlē ir tādi, no kuriem mierīgi varēja izvairīties – vienā epizodē aiz saviem vārtiem paklupināts kanādieti Midltonu, bet citā iegrūda pretspēlētāju apmalē. Par laimi, 5+20 tiesneši tur nesaskatīja, latvietim iztiekot ar mazu sodu. Jāatceras, ka spēle mazākumā prasa daudz spēka, un mača beigās Latvija izskatījās nogurusī, kas arī neļāva veikt kārtīgu spiedienu.

Kā atrast metienu līnijas?

Vēl viena lieta, kuru varēja redzēt – Latvijai ļoti reti kad sanāca gan izspēlēt kombinācijas Kanādas zonā, gan arī veikt precīzus metienus no zilās līnijas. Pretinieki lielākajā daļā gadījumu atradās ripas ceļa, bloķējot metienu vai nu ar kāju, vai nu ar slidu. Mačos pret Kanādu nav laika padomāt, jo, kamēr tika meklēta labāka iespēja, kanādietis jau spēja pārkārtoties un izdarīt tā, lai metiens nemaz nenonāktu līdz vārtiem.

Spēles gaitā tā arī īpaši neieraudzīju, kā Latvija plāno šos kanādiešu tīklus pārvarēt, kas kļuva īpaši aktuāli trešajā periodā. Lai gan prātā nāk arī lielais vairākums otrajā periodā, kad saspēles bija lēnas un hokejisti viens otram piespēlēja ne no labas dzīves, bet tādēļ, ka visas līnijas bija nosegtas.

P.S. Un vēl viens novērojums ārpus tēmas. Tamperē gaisotne bija latviskāka, proti, tika atskaņots krietni vairāk latviešu dziesmu nekā tas bija Rīgā, kurām kuplā skaitā sanākušie cilvēki no Latvijas ar vislielāko prieku dziedāja līdzi. Kāpēc Tamperē, nevis Rīgā? Šis ir viens no šī pasaules čempionāta interesantākajiem jautājumiem.