KHL drafts – kas tas bija?
Rīgas “Dinamo” draftē somu talantu Patriku Laini ar otrajā kārtā ar 36. numuru. Maskavas apgabala “Vityaz” paveicies savā īpašumā iegūt topošo Somijas zvaigzni Sebastianu Aho, draftējot viņu ar piekto numuru. Maskavas CSKA drafta otrajā kārtā ar 28 numuru izvēlas latviešu uzbrucēju Zemgu Girgensonu. Un, pats sulīgākais, Zagrebas “Medvescak” ar 77. numuru draftē vienu no Kanādas topošajiem spīdekļiem Konoru Makdeividu.
Ja jums šķiet, ka autors ir sajucis prātā, tad nesteidzieties aizvērt šo rakstu. Iespējams esiet aizmirsuši, ka savulaik arī Kontinentālajā hokeja līgā (KHL) bija procedūra ar nosaukumu drafts, vēlāk to gan pārdēvēja par “Talantu gadatirgu”. Vizuāli pasākums ne ar ko neatšķīrās no Nacionālās hokeja līgas (NHL), taču tā filozofija faktiski bija pretrunā ar drafta būtību. Tas bija vien laika jautājums, kad KHL pieņems lēmumu atcelt draftu, un 2017. gada aprīlī tas arī tika izdarīts oficiāli.
2015. gada draftā Rīgas “Dinamo” tika pie tiesībām uz Patriku Laini
Sporta skolas nevēlas atdot savus audzēkņus
Pirmā un galvenā atšķirība starp Ziemeļamerikas un Krievijas hokeja sistēmām slēpjas tajā, ka kaimiņzemē hokeja skolas parasti ir daļa no viena kluba piramīdas, kuras augšgalā ir pieaugušo jeb tā sauktā meistaru komanda. Vairāku gadu laikā audzēkņu attīstīšanā tiek ieguldīta nauda un klubs rēķinās ar to, ka talantīgākie audzēkņi vai nu spēlēs meistarkomandā un kalpos par piemēru pārējiem, vai arī kļūs par vērtīgu aktīvu, lai nākotnē iegūtu pretī naudas kompensāciju vai citu hokejistu(s).
Bieži vien tas noved pie šādas situācijas: klubs nevēlas šķirties ar saviem audzēkņiem arī tad, kad viņiem īsti neatrodas vieta pieaugušo komandā, bet, piemēram, spēlēt Jaunatnes hokeja līgā (MHL) vairs neļauj vecums. Viens no lielākajiem grēkāžiem ir Jaroslavļas “Lokomotiv”. Tiek uzskatīts, ka šim klubam ir viena no labākajām jaunatnes akadēmijām valstī, tomēr visiem talantiem vietas KHL vienībā nepietiek. Šajā gadījumā hokejisti parasti tiek marinēti fārmklubā līdz 23 – 25 gadiem, vai arī viņus aizsūta slēptā īrē.
Pēc piemēriem nav jādodas tālu – pagājušajā sezonā Rīgas “Dinamo” sastāvu papildināja vairāki krievu hokejisti, kuriem īsti nebija vietas savās komandās. Nerunāsim par Timura Biļalova situāciju, jo viņa gadījums ir unikāls. Bija arī tāds uzbrucējs Ņikita Setdikovs, kurš 18 gadu vecumā pārgāja uz Jekaterinburgas “Avtomobilist”. No 2018. līdz 2020. gadam šis hokejists uzspēlēja gan Ņižņijnovgorodas “Torpedo”, gan “Dinamo” rindās, abos gadījumos apliecinot savu atbilstību KHL līmenim. Tas gan nav traucējis “Avtomobilist” katru reizi atgriezt viņu atpakaļ un dot lielu spēles laiku…fārmklubā.
Ņikita Setdikovs | Foto: Raimonds Volonts/Rīgas Dinamo
Ziemeļamerikā hokeja skolas darbojas autonomi. Protams, NHL vienībām ir saslēgti sadarbības līgumi ar dažām junioru vienībām no vadošajām līgām, taču tas attiecas uz spēlētājiem, kuri jau ir draftēti. Tā ir talantīgā latviešu vārtsarga Artūra Šilova gadījumā – 2019. gadā viņu ar 156. numuru izvēlējas Vankūveras “Canucks”, savukārt aizvadīto sezonu viņš nospēlēja Ontario hokeja līgas (OHL) vienībā “Colts”. Savulaik sarunā ar “www.sportazinas.com” vārtsargs atklāja, ka no “lielās” komandas arī seko viņa progresam.
Gan Kanāda, gan ASV kādas hokeja skolas audzēkņa izvēle draftā, it īpaši pirmajā raundā, ir laba reklāma. Organizācijas ir priecīgas, ka viņu hokejistus izvēlas, un nevienam nav nekādu pretenziju pret to, ka, piemēram, Kvebekas junioru hokeja līgas (QMJHL) vienībā “Oceanic” labākos junioru gadus pavadījušais Sidnijs Krosbijs drafta rezultātā nonāk nevis kādā no Kanādas klubiem (ideāli – Kvebekā, bet tur nav NHL komandas), bet ASV pilsētas Pitsburgas vienībā “Penguins”.
Krievijā hokeja skolu audzēkņu nonākšana citās vienībās tika uztverta kā apzagšana. “Sanāk, klubi audzina spēlētājus, bet tad viņi vienkārši aizej?” jautāja Krievijas hokeja federācijas prezidents Vladislavs Tretjaks. Skaidrs, ka, ja pat valsts hokeja augstākās amatpersonas pauž šādu viedokli publiskajā vidē, tad arī klubi domās līdzīgi.
“Iepriekšējos gados bijām pret draftu, un mūsu viedoklis nav mainījies,” pirms gada teica “Lokomotiv” prezidents Jurijs Lukins, komentējot runās par iespējamo atgriešanos pie drafta. “Mēs uzskatām, ka katram klubam jāiegulda līdzekļi savu jauniešu attīstība. Kad mēs redzēsim, ka to dara visi klubi un iegulda tikpat daudz līdzekļu, cik mēs, tad varētu par to runāt. Pašlaik drafta atjaunošana būtu netaisnīga pret klubiem,” teica kuba pārstāvis.
Līdzīgās domās bija arī tā sauktie hokeja veterāni. “Kurš tad atdos savus spēlētājus, kuri tika audzināti vairāk nekā desmit gadus? Kur ir loģika, ka viņi būs pieejami draftā un kāds cits viņus paņems? Kādēļ “Lokomotiv” vai “Metallurg” jāšķiras no hokejistiem, kurus viņi gatavojuši ar domu, ka tie kādreiz spēlēs meistaru komandā?” vietējā hokeja sabiedrībā dominējošo viedokli pauda Boriss Majorovs.
KHL jau paša sākumā “sakropļo” ideju
Ja līgai arī bija doma padarīt draftu par talantu izstādi, kurā kāds pieticīgāks klubs varētu tikt pie talantīgā hokejista un uzlabot savas pozīcijas ilgtermiņā, tad ar vienu noteikumu tas viss tika pārsvītrots. Proti, KHL deva katram klubam iespēju aizsargāt trīs jaunos talantus no pašu sistēmas, tādējādi šie hokejisti palika komandā un nebija pieejami citām vienībām. Izklausās absurdi un Ziemeļamerikas hokeja realitātē kaut kas tāds nav iespējams. Bet te mēs atkal runājam par sistēmu atšķirībām – KHL klubi uzskata, ka, tajā vietā, lai dotu spēlētājam iespēju attīstīties citur, viņam līdz 25-27 gadiem jāspēlē šīs vienības sistēmā, nemaz neaizdomājoties par to, ka šādi tiek bremzēta hokejistu karjeras attīstība.
“Drafts ir vērsts uz to, lai nogalinātu Krievijas hokeja skolas”; “Ar drafta procedūru KHL vienkārši atbalsta klubus, kuri neiegulda līdzekļus savas jaunatnes attīstībā”; “KHL drafts grauj jauno hokejistu sagatavošanās sistēmu” – tie ir tikai daži no vairākiem desmitiem virsrakstu, pēc kuriem var saprast attieksmi pret drafta procedūru līgas iekšā.
Vēl viens KHL reglamenta punkts paredzēja, ka tiesības uz draftēto hokejistu tiek paturētas līdz brīdim, kad spēlētājs sasniedz 28 gadu vecumu. Tādējādi klubiem tika dota legālā iespēja turēt hokejistu kluba sistēmā tik ilgi, līdz kļūst skaidrs, ka viņš tomēr nespēlēs šajā vienībā. Jāatzīmē, ka 2013. gadā šis noteikums tika mainīts, samazinot vecumu no 28 līdz 20 gadiem. Tiesa, tas attiecās tikai uz… ārzemju hokejistiem. “Daudzos gadījumos ārzemnieks, kuru izvēlējās pirms diviem-trīs gadiem, tā arī nesaņēma konkrētu piedāvājumu. Kad tiesības pieder klubam tik ilgu laiku, tiek bremzēta viņa attīstība. Iespējams, viņš pat atbrauku uz KHL un spēlētu citā komandā, bet tas, ka tiesības pieder citai komandai, neļauj to darīt,” savu lēmumu skaidroja līga.
2013. gadā KHL ieklausījās tā saukto ekspertu teiktajā un palielināja aizsargāto hokejistu sarakstu no trīs līdz pieciem, kas faktiski nozīmēja drafta idejas nāvi, lai gan procedūra norisinājās vēl vairākas reizes. Par vienu no lielākajiem apkaunojumiem kļuva tieši 2013. gada drafts, kad Kazaņas “Ak Bars” ar godīgām un ne pārāk metodēm tika pie 11 no 36 izvēlēm pirmajā kārtā, tajā skaitā nopērkot dažas izvēles no Mitišču “Atlant” un Rīgas “Dinamo”. Grūti iedomāties, ka NHL kāds klubs piekristu šķirties no otrās izvēles apmaiņā pret naudas kompensāciju, bet KHL tā bija realitāte, ar kuru saskarās rīdzinieki.
Visi vairāk vai mazāk vērtīgi aktīvi tika paturēti “Ak Bars” īpašumā, taču neviens no viņiem nav kļuvis par stabilu pamatsastāva spēlētāju. Savukārt visaugstāk izvēlētais Jevgēņijs Svečņikovs “Ak Bars” rindās aizvadīja vien trīs spēles un devās iekarot NHL. Pagaidām viņš gan vairāk laika pavada Amerikas hokeja līgā (AHL). Tajā pašā laikā kluba ĢM palīgs Kirils Golubevs uzreiz pēc drafta izteica cerību, ka nākamgad tas netiks rīkots.
Protams, par draftu nerunāja tikai slikti, tomēr patiešām labus vārdus varēja dzirdēt diezgan reti. Piemēram, pēc tā paša 2013. gada drafta diezgan pozitīvi noskaņots bija Podoļskas “Vityaz” ģenerālmenedžeris Igors Varickis. “Es vairāk redzu plusus nekā mīnusus. Mēs aizsargājām hokejistus, kurus uzskatām par mūsu kluba nākotni. Izvēlējāmies talantīgos un perspektīvos hokejistus no Ziemeļamerikas. Ja jūs pārsteidz mūsu izvēle, tad teikšu, ka pats esmu redzējis katru no šiem spēlētājiem.”
2016. gadā tika paziņots, ka drafts vairs netiks rīkots, savukārt gadu vēlāk no reglamenta tika izsvītroti punkti par šo procedūru.
Tik atšķirīgs pirmo numuru liktenis
Raiens Nudžents-Hopkinss, Konors Makdeivis, Ostons Metjūzs, Neitans Makkinens, Rasmuss Dalins – tie ir daži no hokejistiem, kuru NHL klubi draftējuši ar pirmo numuru laika posmā no 2011. līdz 2020. gadam. Ja jūs kaut nedaudz sekojiet hokejam, tad, droši vien, esat dzirdējuši par šiem hokejistiem. Protams, ir bijuši arī neveiksmīgi piemēri – Naila Jakupova izvēle ar pirmo numuru 2012. gada draftā joprojām tiek uzskatīta par vienu no Edmontonas “Oilers” lielākajām neveiksmēm. Bet jāatzīst, ka Ziemeļamerikā drafta pirmais numurs kļūst par zvaigzni vēl pirms karjeras sākuma pieaugušo hokejā. Un, kas svarīgi, šiem hokejistiem uzreiz tiek dota iespēja sevi apliecināt, jo viņiem faktiski ir garantēta vieta TOP6 (jo lielākajā daļā gadījumu tie ir uzbrucēji) un vienā no vairākuma specbrigādēm.
No KHL drafta pirmajiem numuriem visspilgtākais ir Kirils Kaprizovs, kuru draftēja 2014. gadā. Hokejista karjera attīstījās visai strauji – 23 gadus vecajam spēlētājam jau ir olimpisko spēļu zelts, pasaules čempionāta bronza un Gagarina kauss, pēdējās sezonās viņš kļuvis par vienu no KHL lielākajām zvaigznēm, savukārt tagad viņš gatavojas debijai NHL un jau ieradies Minesotas “Wild” nometnē. Ir gan viens bet – šis ir tas gadījums, kad hokejistu paturēja komanda, kuras sistēmā viņš uzzauga – Novokuzņeckas “Metallurg”. Jau pēc diviem gadiem viņu nozaga Ufas “Salavat Yulaev”, vēl gadu vēlāk talantīgais uzbrucējs pārgāja uz Maskavas CSKA, kur arī spēlēja līdz pat 2019./2020. gada sezonas beigām.
Kirils Kaprizovs | Foto: Maskavas CSKA
Par stabilu KHL vērtību kļuvis arī 2011. gadā draftētais Antons Sļepiševs. Vēl viena Novokuzņeckas kluba izvēle un atkal tas pats scenārijs, jo jau nākamajā sezonā hokejists pārgāja uz “Salavat Yulaev”. Tad sekoja trīs gadi NHL un atgriešanās KHL. Uzminēsiet, uz kuru klubu? Pareizi, Maskavas CSKA. Pagājušajā sezonā ar 45 punktiem kļuva par trešo rezultatīvāko spēlētāju komandu, vēl gadu pirms tam kļuva par Gagarina kausa ieguvēju.
2010. gadā Novosibirskas “Sibir” ar pirmo numuru izvēlējās Dmitriju Jaškinu, kurš tobrīd spēlēja Prāgas “Sparta” un sapņoja par NHL. Uzbrucējs ieradās līgā 2019. gadā, bet kā Maskavas “Dynamo” hokejists. Ja KHL drafts pastāvētu tā vecajā versijā, tad galvaspilsētas klubam būtu jāvienojas ar “Sibir” par kompensāciju, taču šajā gadījumā sanāk, ka pirmā izvēle vienkārši tika izmesta vējā.
2010. gadā Habarovskas “Amur” ar pirmo numuru draftēja aizsargu Dmitriju Osipovu, kurš tajā pašā gadā aizbrauca uz Ziemeļameriku un jau ir uzspēlējis Rietumu hokeja līgā (WHL), Austrumu krasta hokeja līgā (ECHL), AHL, bet tā arī nav aizvadījis nevienu spēli KHL. 2016. gadā draftētais aizsargs Veniamins Baranovs tā arī nav spējis izsisties līdz Krievijas hokeja augstākajām līmenim un turpina spēlēt Augstākajā hokeja līgā (VHL). Deniss Aleksandrovs, Artjoms Maļcevs – vai jums šie hokejisti ir zināmi? Ja kas, tad mēs joprojām runājam par KHL drafta pirmajām izvēlēm.
2010. gadā parādījās informācija par to, ka drafta procedūra varētu tikt atjaunota, par ko paziņoja KHL prezidents Dmitrijs Černišenko. Šie plāni tā arī netika realizēti un līgā noteikti ir visai maz klubu, kuri par to nožēlo.
P.S. Šeit var iepazīties ar visiem Rīgas “Dinamo” draftētajiem hokejistiem.
