Koha: Esmu pierādījusi, ka sieviete var būt skaista, arī cilājot svarus

Talantīgā svarcēlāja Rebeka Koha ir pirmā Latvijas sieviete, kura pieaugušo pasaules čempionātā tikusi pie godalgas.

Pērnā gada oktobrī Koha ceturto gadu pēc kārtas kļuva par Eiropas junioru čempioni. Savukārt pagājušā gada martā viņa kļuva arī par Eiropas čempioni pieaugušajiem, turklāt šajā konkurencē iepriekš spējusi tikt arī pie sudraba un bronzas. Tāpat Latvijas svarcēlāja aizvadītajā gadā izcīnīja zeltu pasaules junioru čempionātā.

Talantīga, mērķtiecīga spēcīga un tajā pašā laikā trausla un sievišķīga. Sportainas.com sazinājās ar Rebeku Kohu, lai noskaidrotu kādām sacensībām sportiste gatavojas, vai grūti ir būt sievietei sportā, kā arī par iedvesmu un mīlestību pret svarcelšanu.

Ar ko šobrīd nodarbojies?

Jau divas nedēļās aizvadu treniņnometn Ukrainā, kur kopā ar Ritvaru Suharevu, Artūru Plēsnieku, Armandu Mežinski un Vadimu Koževņikovu gatavojamies nākamajām sacensībām- Eiropas čempionātam svarcelšanā, kas risināsies šā gada aprīlī Gruzijā.

Iepriekšējās sacensībās ”International Qatar cup” Dohā izcīnīji ceturto vietu. Kā vērtē savu sniegumu?

Nebiju apmierināta ar rezultātu. Pirms sacensībām Dohā nostartēju Pasaules čempionātā, pēc kura uznāca slinkums. Tāpēc arī sanāca tā, ka treniņos neatdevu sevi visu un gaidāmās sacensības neuztvēru nopietni. Šo iemeslu dēļ nebiju labā fiziskā formā. Iznākumā nepietika spēka pacelt, ko treneris teica un klāt nāca tehniskās kļūdas.

Rebeka Koha. Foto: facebook.com

Kā tu vari raksturot savu treneri Eduardu Andruškēviču?

Eduards ir ļoti stingrs. Viņš allaž pieskata un rūpējas par mums, kā arī uztraucas un vienmēr cenšas izdarīt tā, lai mums ir labāk. Neskatoties uz paša privāto dzīvi un ģimeni, kurai arī ir nepieciešams veltīt laiku, viņš ir blakus mums, lai trenētu, audzinātu un sagatavotu sacensībām. Kad Eduards  Andruškēvičs nevar būt klāt treniņos, kā trenera palīgs viņu aizvieto Viktors Ščerbatihs.

Rebeka Koha. Foto: facebook.com

Vai grūti būt sievietei sportā? Kā tu jūties starp treniņu rutīnu, sacensībām un brīvo laiku?

Ir diezgan grūti, it īpaši, atrodoties visu laiku vīriešu sabiedrībā. Treniņu rutīna ir smaga, jo visu laiku cītīgi strādājam un nav tādas dienas, kad mēs darbojamies mazāk- tikai mainām vingrinājumus, bet slodze nesamazinās. Vienīgā ”vieglā diena” ir svētdiena. Sacensību periodā ir daudz vieglāk, jo tad samazinās gan reižu, gan vingrinājumu skaits, kā arī svara daudzums. Taču man pats grūtākais ir pēc sacensībām ieiet atpakaļ smagajā treniņu ritmā, jo atkal pie visa jāpierod kā no jauna. Brīvā laika ir maz. Es bieži vien priecājos par to, ja var vēl lieku stundiņu pagulēt. Protams, arī satiekos ar draugiem un ģimeni. Ļoti patīk iet uz kino, jauki papusdienot kādā kafejnīcā. Patīk aktīva atpūta- ziemā tas var būt snovbords un slēpošana, bet,diemžēl, bieži ar to nodarboties nesanāk, jo jāuzmanās no traumām.

Kāds ir tavs treniņu grafiks ?

Pulkstens 7:45 sāku dienu ar rīta rosmi, tad seko brokastis. Pirmo treniņu aizvadu 10:00, tad seko pusdienas un uz pulkstens 16:00,  jau atkal otrais treniņš. Citu reizi pēc vakara treniņa var būt masāža vai pirts apmeklējums- tas piederas pie atjaunošanās.

Kas tev patīk šajā sporta veidā – svarcelšanā? Kādas ir tavas domas par to, ka daudzi uzskata, ka šis sporta veids nav sievišķīgs?

Šajā sporta veidā man patīk tehnika un vingrinājumi, kuri jāizpilda. Vienmēr esmu brīnījusies par to, kāpēc un kā tieši šādi ir izdomāti šie svarcelšanas vingrinājumi. Par citu cilvēku viedokli, ka svarcelšana nav sievišķīgs sporta veids- vairs nedomāju, jo apnicis visiem skaidrot savu viedokli. Galu galā katrs paliek pie sava un nekas nemainās. Arī manas domas nemainīsies, jo esmu pierādījusi, ka sieviete var būt skaista, arī cilājot svarus.

Rebeka Koha. Foto: facebook.com

Kādu laiku atpakaļ sociālajos tīklos varējām redzēt, ka spēlēji klavieres. Vai vēl joprojām Tev atliek laiks, lai nospēlētu kādu kompozīciju?

Dažreiz vēl uzspēlēju, taču tam man neatliek daudz laika. Līdz galam pagaidām nekas jauns nav iemācīts, varu nospēlēt tikai nelielu daļu no dažām kompozīcijām. Video, kuru ievietoju savos sociālajos tīklos, varēja dzirdēt kā spēlēju fragmentu no grupas ”Queen” repertuāra – ”Bohemian Rhapsody”.

Vai ir konkrēti sportisti, no kuriem smelies iedvesmu?

Ir daži sportisti kuri, manuprāt, ir daudz sasnieguši. Vērojot un lasot par viņiem, man rodas iedvesma ne tikai sportā, bet arī dzīvē. Viens no tiem ir bokseris Oleksandrs Usiks. Pēc cīņas ar Mairi Briedi sāku par viņu vairāk interesēties un daudz ko uzzināju. Ļoti patīk viņa filozofija un skats uz dzīvi. Otrs cilvēks, kuru apbrīnoju viņa sportisko sasniegumu dēļ – svarcēlājs Paiross Dimas.

Rebeka Koha. Foto: facebook.com

Vai svarcelšana tevi dara laimīgu?

Grūti atbildēt uz šo jautājumu. Tieši tas moments un visas uzslavas, kad es sasniedzu rezultātus- jā. Process līdz labu rezultātu sasniegšanai- godīgi sakot, nē. Tas ir smags darbs, pūles un sevis ierobežošana. Tas ir ļoti grūti un ne katrs to var izturēt. Bet, protams, ja esi profesionālajā sportā, bez tā nemaz nevar iztikt. Tas viss darbojas tikai saliekot to kopā. Mana atbilde ir 50 uz 50. Privātajā dzīvē neesmu laimīga, tikai mirkļos, kad ir piedzīvojumi ar ģimeni un draugiem, bet profesionālas sportistes dzīvē – esmu laimīga.