Krollis par fizisko stāvokli: Treniņos jau ir labi un vairs tik dramatiski, kā bija sākumā

Latviešu futbolists Raimonds Krollis sarunā ar “Sporta Studiju” dalījās ar iespaidiem par iejušanos Itālijas A sērijas komandā “Spezia”.

“Kaut kāds zināms pārsteigums [pāreja uz Itāliju] bija, bet pakāpenisks solis nenotika, jo nebija klubi, kuri vēlētos par latviešu spēlētāju maksāt tādu summu, kādu varēja maksāt klubs no Eiropas TOP5 līgas. Pēc sezonas bija kāds laiks, kas netika pavadīts futbola laukumā. Pirms doties uz Itāliju, aizvadīju vienu treniņu. Protams, zālē jau strādāju no decembra beigām, bet futbola sajutas īsti nebija. Joprojām fiziski cenšos atgūt formu un pakāpeniski viss notiek, esmu pacietīgs un baigi neiespringstu,” teica uzbrucējs.

“Ir treniņbāze, aptuveni 15-20 minūtes ar mašīnu no dzīvokļa. Ir viss, vairāki laukumi, viss kompakti. Par dzīvokli jāmaksā pašam, bet klubs atrada, mašīnas vēl nav, tādēļ pagaidām pagrūti. Bet nākamnedeļ visam vajadzētu būt sakārtotam. Dzīvoklis labs, nevar sūdzēties. Brokastis un pusdienas ir treniņu bāzē, vakariņas pārsvarā esmu kaut kādos restorānos, bet ne picu vietās, man vairāk garšo steiki un te ir viens labs steiku restorāns, pāris reizes esmu iegriezies,” ikdienu iezīmē futbolists.

“Ir daudzi spēlētāji no ārvalstīm, bet visi jau vairākus gadus spēlējuši Itālijā un komunikācija pārsvarā notiek vietējā valodā. Ir daži cilvēki, kuri runā angliski. Nebiju gaidījis, ka būs tik draudzīgs un atvērts kolektīvs, tagad uzdevums ir iemācīties itāļu valodu. Pagaidām ir aplikācija telefonā, cenšos piespiest sevi iemācīties vai pateikt kādu vārdu katru dienu. Ar klubu runāju par kaut kādām stundām, tad jau būs labāk. Gan jau, diezgan ātri sākšu saprast un runāt, jo apkārt visi runā itāļu valodā. Treniņos, ja kaut ko nesaprotu, paprasu, lai iztulko. Laukumā vairāk vai mazāk var saprast, skatos uz žestiem, sekoju balss tembra maiņām. Ir vārdi, kuri ir līdzīgi citām valodām,” par itāļu valodas svarīgumu stāsta Krollis.

“Otrais vai trešais treniņš, sanāca epizode, ka apstrādāju bumbu ar pēdas ārpusi, gribēju vēl vadīt, bet bumba bija nedaudz priekšā, pretspēlētājs to sita ārā un sanāca, ka caur bumbu trāpīja man pa potīti,” par treniņā gūto savainojumu atmiņās dalās spēlētājs. “Kādas trīs dienas izlaidu, tad sāku trenēties individuāli un ātri biju atpakaļ ierindā. Šobrīd veselības ziņā esmu gatavs uz 100%, sportiskā forma gan vēl jāuzņem. Ķermenis ir diezgan ātri pieradis pie slodzes. Kamēr forma nav uzņemta, tad skriešana un visas tās slodzes ir pats grūtākais. Treniņos jau ir labi un vairs tik dramatiski, kā bija sākumā. Pakāpeniski viss uzlabojas.”

“Beigās bija 0:3 un ģērbtuvē nebija nekādas priecīgas emocijas. Pats arī neizjutu nekādu prieku, jo gribas noturēties A sērijā un spēlēt augstākajā līmenī. No iepriekšējiem diviem gadiem neesmu pieradis zaudēt un man tas nepatīk,” uzsver Krollis.