Kurucs: Neviens nav aizliedzis man spēlēt valstvienībā
Latvijas vīriešu basketbola izlase turpina gatavoties FIBA Pasaules kausa kvalifikācijas turnīra spēlēm ar Turciju (24.11) Bursas pilsētā un Zviedriju (26.11.) Rīgā. Šodien notika Latvijas basketbola savienības rīkots atklātais izlases treniņš, pēc kura žurnālistiem bija iespēja aprunāties ar izlases dalībniekiem.
Savu komentāru par aktualitātēm sniedza vairāki sportisti, tostarp publiski daudz piesauktais Rodions Kurucs, kurš pastāstīja par iemesliem, kāpēc šī sezona nav izvērtusies kā vēlējies un pieskārās arī citām aktualitātēm.
Kāds laiks pagājis kopš pēdējo reizi redzējām tevi izlases kreklā. Pastāsti, kādas ir sajūtas atgriezties izlasē?
Sajūtas ir labas, protams. Prieks atgriezties Latvijā, sen neesmu šeit bijis. Treniņos ir ļoti laba atmosfēra. Kolektīvā mani uzņēma labi un ir ļoti patīkami šeit atrasties.
Ir sajūta, ka esi vēl vairāk kā jaunais spēlētājs šeit?
Vairāk nē, jo regulāri trenējos ar Barselonas pirmo komandu un jūtos jau kā vērā ņemama komandas sastāvdaļa.
Esi jau runājis ar galveno treneri par savu lomu, kā viņš gribētu tevi izmantot?
Par to vēl neesam runājuši. Šis ir mans pirmais gads un es pieņemšu to, ko man piedāvās. Cik treneris man dos spēlēt, tik arī spēlēšu. Darīšu to, ko protu vislabāk un centīšos palīdzēt komandai kā varu.
Pastāsti par šo sezonu klubā.
Šobrīd man nesanāk daudz spēlēt, treneris vēl nedod man daudz minūtes. Spēlēju vairāk pie otrās komandas, bet treniņprocesu aizvadu kopā ar pirmo. Progresēju ar katru dienu, jo trenējoties ar galveno komandu man ir daudz lielākas iespējas attīstīties. Pagaidām viss ir labi un rit savu gaitu. Drīz arī iegūšu tādu statusu, ka ACB līgā vairs neskaitīšos leģionārs, bet gan kā spāņu sportists. Šobrīd vēl tas nav iespējams, bet pēc decembra jau varēšu iegūt pilnvērtīgu šāda veida statusu.
Vai nav neliela vilšanas par to, kā šobrīd izvērtusies sezona?
Ir neliela vilšanās, jo pirms sezonas man tika solītas 10-15 minūtas Spānijas līgā un, protams, es daudz labprātāk spēlētu vairāk tieši šajā līmenī.
Kādi tad ir tie iemesli, kāpēc izveidojusies šāda situācija?
ACB līgas nolikums paredz, ka uz katru spēli komandas sastāvā jābūt pieteiktiem četriem Spānijas pilsoņiem. Šobrīd šīs pozīcijas aizņem [Huans Karloss] Navarro, [Pau] Ribas,[Viktors] Klavers un [Pjērs] Oriola, taču situācijai vajadzētu mainīties pēc decembra, kad skaitīšos jau kā vietējais sportists. Tas dos iespējas vairāk atpūsties citiem vietējiem spēlētājiem.
Vai nav bijušas sarunas par tavu izīrēšanu kādam citam ACB līgas klubam?
Līdz tādām sarunām pagaidām vēl neesam nonākuši. Aģents varbūt kaut ko ir runājis, bet man nekas tāds šobrīd nav zināms.
Pievēršoties izlases tematikai. Kāds ir tas basketbols, ko piedāvā Vecvagars un šis izlases modelis?
Manuprāt, mūs vairāk raksturotu tāds uzbrukuma basketbols. Ja Barselonā vairāk tiek strādāts uz aizsardzību, tad šeit lielāka uzmanība tiek pievērsta uzbrukumam. Mana spēle ir vairāk orientēta uz uzbrukumu, bet arī aizsardzībā man patīk strādāt. Ja tā varētu teikt, mūsu izlases galvenais dūzis ir uzbrukums – caurgājieni, metieni no distances, individuālā apspēlēšana un bumbas kustība.
Vasarā bija dažādas spekulācijas par daudzajiem atteikumiem nacionālajai izlasei. Vai pats sekoji līdzi tam, kas tiek publiski pausts?
Īpaši nesekoju. Zinu tikai to, ka man neviens nav aizliedzis spēlēt, jo es gluži vienkārši nevarēju to darīt traumas dēļ. Savā ziņā man tas liekas pat nedaudz smieklīgi, ka cilvēki tik daudz par to runā. Tur nav ko iedziļināties. Es vienkārši biju savainots un tas ir iemesls kāpēc nevarēju palīdzēt valstvienībai. Nekādu citu iemeslu tam nebija.
Vai tevi uztrauc šādas runas?
Nepievēršu tam pastiprinātu uzmanību. Dažreiz intereses pēc palasu, ko cilvēki raksta, bet detaļās neiedziļinos.
Vai tev ir skaidra to cilvēku motivācija, kas atklāti iebilst pret tavu spēlēšanu izlasē?
Nav. Manuprāt, tur ir kādas savstarpējas nesaskaņas vai intereses, bet neredzu jēgu tām diskvalifikācijām vai kā. Daudziem spēlētājiem ir traumas vai kādi citi iemesli, kāpēc viņi nevar palīdzēt izlasei, bet tāpēc jau par to nav jādiskvalificē no izlases. Manuprāt, tā ir diezgan bērnišķīga uzvedība, kad par to tiek tā runāts. Cilvēki arī nedomā uz priekšu, kāda attieksme pret viņiem būs pēc tam. Arī no manas puses.
Vasarā biji arī ASV. Kā tur gāja un ko paņēmi no šīs pieredzes?
Es trenējos tikai pie [Losandželosas] “Lakers”. Izbaudīju tur pavadīto laiku un man tur viss ļoti patika. Gan visa organizācija, gan aģentūra, kur mēs trenējāmies, viss bija augstākajā līmenī un tā bija neatsverama pieredze. Arī šovasar noteikti uz turieni došos , jo tur tiek ļoti kvalitatīvi strādāts ar spēlētājiem tieši individuāli un ir iespējams apgūt ļoti daudz nianses – kustības, kādus citus sīkumus. Tas arī kā tiek strādāts aizsardzībā. Tas viss man ļoti patika un deva papildus motivāciju strādāt vēl vairāk.
Jau nākošgad tēmē uz NBA draftu?
Tad jau redzēsim. Ja treneris man dos iespēju un minūtes laukumā, tad noteikti, bet ja viss turpināsies tādā pat garā kā līdz šim, ar sēdēšanu malā un nespēlēšanu, tad par to vēl būs jāizdomā līdz galam.
Kāda bija kluba attieksme par tavu dalību izlasē? Bija vieglas sarunas vai arī kādi iebildumi?
Klubs neiebilda vispār, jo mana situācija ir citādāka. Šobrīd es nespēlēju vispār (domāts pie pirmās komandas – red.), tāpēc man šī iespēja ir kā pluss. Varu iegūt pārliecību un palīdzēt savai izlasei, izmēģināt savus spēkus šādā līmenī un mēģināt sevi pierādīt arī lielajā basketbolā, nevis tikai jauniešu, tāpēc kluba treneris tieši bija priecīgs, ka pievienošos izlasei.
