LBS meklē naudu un menedžeri

Basketbols ir viens no populārākajiem un masveidīgākajiem sporta veidiem valstī un pret to ir attiecīgi arī jāizturās, tāpēc Sportazinas.com atklāj jaunu rubriku “Kas notiek basketbolā?” Tikai par aktuālo, karstāko un svarīgāko!

LBL fināls un kādas ir aprises nākamajai sezonai

foto: VEF Rīga

Jau kārtējo pavasari par Latvijas Basketbola līgas titulu šķēpus lauza “VEF Rīga” un BK “Ventspils”, nedaudz negaidīti pārliecinošu uzvaru sērijā līdz četrām uzvarām ar 4-1 svinot pirmajiem. Par fināla vērtīgāko spēlētāju tika atzīts “vefietis” Džabrils Durams.

Tas bija astotais “VEF Rīga” vs “Ventspils” fināls pēdējo deviņu gadu laikā, no kuriem sešos gadījumos uzvarējusi Rīgas komanda. Finālsērija bija zīmīga ar to, ka tas bija Kristapa Janičenoka pēdējais uznāciens profesionālajā sportā. Viņš jau iepriekš bija paziņojis, ka karjeru vairs neturpinās.

“Ventspils” galvenais treneris Roberts Štelmahers gan pēc zaudējuma nedomāja, ka pretinieki bijuši spēcīgāki, uzskatot, ka viņa vadītā komanda ir bijusi labāka, taču savu kļūdu dēļ nav izcīnījusi titulu. Neiedziļināsimies statistikā, bet ir viena aile, kas raisa jautājumus. Proti, piecos fināla mačos “VEF Rīga” leģionāri guva par 86 punktiem vairāk nekā to iespēja “Ventspils” viesstrādnieki (abās komandās ir pa trīs). Vidēji mačā tie ir 17,2 punkti tikai uz leģionāru rēķina. Tā tik tiešām ir grūti izcīnīt titulu… Tiesa, Štelmahers gan vienmēr stingri ir norādījis – komandā nav latviešu un ārzemnieku, visi ir vienots veselums! Interesanti vai arī algas visiem 12 spēlētājiem ir vienādas…

Runājot par nākamās sezonas aprisēm, aizkulisēs klīst runas, ka “Ventspils” budžets ievērojami samazināsies – no aptuveni 1,2 miljoniem tas varētu samazināties gandrīz par pusi. Armēņu radio ziņo, ka iemesls tam esot esošā kluba prezidenta un no pienākumiem formāli atstādinātā pilsētas mēra Aivara Lemberga politiskās ietekmes mazināšanās, kas atbalsojas arī līdzekļu piesaistē.

Izskanējušas arī baumas, ka ventspilnieki varētu startēt VTB Vienotajā līgā, savukārt “vefieši” domājot par atgriešanos eirokausu apritē, tāpēc varētu izmantot Latvijas kvotu FIBA Čempionu līgā. Runā, ka par dalību VTB projektā “VEF Rīga” saņemot ap 400 tūkstošiem eiro sezonā. Vai krievu tūkstoši būtu gana pārliecinošs arguments kurzemniekiem pārmest kažoku?

Tiesa, “Ventspils” pārstāvis Ralfs Pleinics vienā no intervijām sacīja, ka klubs aizvien ir apņēmības pilns startēt FIBA Čempionu līgā, ja “VEF Rīga’ no tādas iespējas atteiksies, vienlaikus apstiprinot, ka budžets nākamajā sezonā samazināsies.

Tāpat pilsētā runā, ka Štelmahers darbu ar klubu neturpināšot (noslēdzies līgums). Vai nu ies dziļākos ūdeņos Eiropā vai vadīs nacionālo izlasi, savukārt galvenais kandidāts uz viņa vietu Ventspilī esot “Ogres” pēdējo gadu stūrmanis, kurš šosezon beidzot komandu aizveda līdz LBL bronzai, Artūrs Visockis – Rubenis.

LBS meklē izlases menedžeri

Foto: VEF RĪga

Iepriekš izsludināts konkurss vīriešu izlases ģenerālmenedžera amatam. Pilnvaras lielas – deleģētas tiesības izvēlēties treneri un palīgus, veidot sastāvu un nodarboties ar problemātisko jautājumu risināšanu. “Valstsvienības ģenerālmenedžerim būs tiesības vienpersoniski pieņemt lēmumus, kas skar valstsvienību. (..) Kompetenču sadalījumu starp ģenerālmenedžeri un valstsvienības galveno treneri (u.c. personālu) nosaka pats ģenerālmenedžeris” – rakstīts LBS veidotajā darba sludinājumā.

Rodas jautājums – ja dotais uzticības mandāts ir tik liels, kāpēc bija jārīko konkurss? Jo sieviešu izlasē bez jebkādiem konkursiem tika apstiprināta Gunta Baško.

Publiskajā telpā parādījās vairāki kandidāti, kas ir iesūtījuši savu pieteikumu – Kristaps Janičenoks, Artūrs Štālbergs, LBS prezidenta Valda Voina radinieks Jānis Voins, kā arī vairāk ar futbolu saistīts cilvēks Krišjānis Kļaviņš un kāds Krišjānis Valters. Vēl viena interesanta nianse – ieņemamā amata atalgojums svārstās no bruto 1,5 – 3,5 tūkstošiem mēnesī, atkarībā no kandidāta kvalifikācijas.

Uz @basketbols vīriešu izlases GM amatu pieteikumus iesnieguši – @KJanicenoks @Astalbergs @kr_klavins @JanisVoins @KrisjanisValter

— Olafs Jākabsons (@pulks) May 17, 2019

Kā priekšrocības tiks uzskatītas “zināšanas un pieredze finanšu plānošanā un spēja piesaistīt finanšu līdzekļus” – lietas, kas esošajai LBS vadībai tik ļoti klibo… Un arī pieredze augstā līmenī, esot spēlētājam, arī tiek minēts kā pluss. Kuluāros kā reālākais kandidāts izskanējis Janičenoks, kas arī būtu loģiski. Izlašu ģenerālmenedžeru amatos būtu divi sportiskās pieredzes bagāti cilvēki un arī publisko LBS tēlu tas noteikti uzlabotu. Tehniskās lietas var apgūt laika gaitā.

Rodas tikai jautājums – ja jaunajam GM tiek dota tik liela vara, ko ar to vēlas pateikt LBS? Iepriekš pēc sāpīgām neveiksmēm LBS vadība (ne)profesionāli izvairījās no atbildības, rādot viens uz otru ar pirkstiem, taču jaunajā modelī vainīgais (ja būs tādas situācijas) uzreiz būs oficiāli zināms. Varbūt tāpēc.

… un naudu Eiropas čempionāta sievietēm sarīkošanai

Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdis Voins (no kreisās) un Latvijas Basketbola savienības padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars piedalās preses konferencē pēc Latvijas Basketbola savienības padomes ārkārtas sēdes, kas sasaukta pēc Nacionālās Sporta padomes 28. marta sēdē pieņemtā lēmuma nepiešķirt līdzekļus 2019. gada Eiropas sieviešu čempionāta rīkošanai Rīgā.

Latvijai tiesības rīkot Eiropas čempionātu sievietēm (grupu stadiju, izšķirošās cīņas notiks Serbijā) tika piešķirtas 2017. gada jūnijā. Līdz tā sākumam ir palicis mazāk nekā mēnesis (starts 27. jūnijā), taču LBS vēl aizvien nav sagādājusi visus nepieciešamos līdzekļus tā noorganizēšanai. Aprīļa sākumā LBS nāca klajā ar paziņojumu – izveidojies izmaksu pieaugums 274 240 EUR apmērā, bet kopējais iztrūkums esot lielāks par pusmiljonu, jo vairāki iepriekšējie naudas solītāji nepiešķiršot tik daudz, kā sākumā runāts.

LBS ģenerālsekretāram Edgaram Šnepam vienā no intervijām vaicāts, KURŠ ir atbildīgs par pārreķināšanos, uz ko viņš atbildēja: “Tā nebija kalkulācija no kāda objektīva uzdevuma.” Atbilde netika saņemta, bet demagoģijas paraugstunda gan. Savukārt LBS prezidents Valdis Voins visā vainoja varasiestādes.

Te valsts atkāpusies no iepriekš solītā, te pašvaldība. Kas daļēji nav melots – Rīgas dome savu atbalstu no solītajiem 150 tūkstošiem samazinājusi uz pusi, bet arī tas vēl nav piešķirts, jo vietvaras opozīcija pieprasa šīm mēŗkim novirzīt 100, nevis 75 tūkstošus.

Apgalvojums, ka valsts ir atteikusi naudu, neatbilst patiesībai. Valsts nebija gatava piešķirt līdzekļus, kas izveidojušies uz izmaksu pieauguma rēķinu, taču pat Saeimas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Sandis Riekstiņš (JKP) par radušos situāciju sacīja, ka no vienas puses nākas “mest akmeni LBS dārziņā”, jo tika pieļauta kļūda, organizācijai sākotnēji prasot finansējumu atbilstoši 2015. gada čempionāta izmaksām, lai gan skaidrs, ka četru gadu laikā izdevumu apjoms pieaug.

Savukārt viens no LBS pārstāvjiem privātā sarunā atklāja, ka sākotnēji atbildīgā ministrija pieprasījusi, lai tai prezentē aptuvenos skaitļos, lai būtu “vismaz kaut kāds” dokuments, ko virzīt tālāk. Taisnība ir kaut kur pa vidu, taču pavisam skaidrs ir tas, ka gandrīz 300 tūkstošu liels izmaksu sadārdzinājums ir sekas neprofesionālajam darbam – summa ir kosmiska, ņemot vērā situācijas būtību.

Bet runājot par aktīvāku sponsoru piesaisti, LBS prezidents izteicās: “Ne pirmo gadu strādājam šajā lauciņā un zinām, ko katrs var dot.” Izskatās gan, ka nezina, jo šobrīd vēl aizvien trūkst gana solīda summa – 200 tūkstoši eiro.

LBS jau veica pāris izmisuma soļus – publiski paziņoja, ka EČ rīkošana Rīgā ir nopietni apdraudēta, ja valsts neiedos arī papildus naudu, bet vēl nesen LBS spice devās lūgties uz FIBA mītni, lai tiek samazinātas atsevišķas uzņemšanas prasības. “Nokļenčīti” 43 tūkstoši eiro, bet ar to aizvien ir par maz. Voins sacījis, ka, tikai tuvujoties čempionāta sākumam un noskaidrojot kopējās izmaksas, tiks pieņemts gala lēmums, ko darīt. Tā noteikti nav labas saimnieciskās darbības paraugstunda. Bet līdzjutēji var būt mierīgi – čempionāts notiks. Ja neizdosies atrast nepieciešamo naudu pašiem, tiks ņemts aizņēmums no FIBA.

Un gaidāmā čempionāta sakarā jāpiemin potenciālā Šajas Pedijas (divas sezonas “TTT Rīga” sastāvā) naturalizācija. Izlasē šoreiz neredzēsim Aneti Šteinbergu un Kitiju Laksu (savainojums), tāpēc LBS meklē glābšanas riņķi Pedijas izskatā. Aprunājoties ar vairākiem tuvu basketbolam stāvošiem cilvēkiem, nerodas iespaids, ka arī šis jautājums ir pietiekami izdiskutēts. Gan funkcionāru, gan pašu spēlētāju vidū nav vienprātības vai Pedijai vajadzētu spēlēt izlasē. Savukārt LBS galvenais ir, lai amerikāniete iegūst pasi un nebūtu kauns čempionātā. Jāatzīmē, ka Latvija ir viena no retajām sieviešu izlasēm Eiropā, kas izvairījusies no spēlētāju naturalizēšanas. Vai piesakot Pediju, nezaudēsim savu identitāti?

Skandāls, kas izpalika

foto: basket.lv

Runājot par kadru atlasi, LBS vadība par to sūdzās jau gadiem. Neesot naudas, lai piesaistītu augsta līmeņa speciālistus, tāpēc jāņem, kas vispār grib strādāt. Viens no tādiem gadījumiem bija ar Kasparu Ciprusu. Viņš pārstāvējis izlasi dažāda vecuma Eiropas čempionātos (un kvalifikācijās) un pirms kāda laika kļuva par LJBL (jaunatnes līgas) direktoru.

Attiecīgās kvalifikācijas, protams, viņam nebija. Tikai labas idejas un apņēmība strādāt par pieticīgo summu, ko LBS var atļauties maksāt. Cipruss iepriekš darbojās kā aģents, tādēļ, uzņemoties darbu LBS, “aģentu lietas” bija jāpārtrauc, jo to nosaka statūti.

“Personām, kurām ir darba un/vai pakalpojumu līguma attiecības ar FIBA, LBS,
Klubu, Līgu, Nacionālo federāciju vai kuras ieņem sabiedrisku vai oficiālu amatu vai jebkādu
citu stāvokli minētajās organizācijās, kā arī Treneriem un Spēlētājiem ir aizliegts būt par
Aģentiem un nodarboties ar Aģenta darbību,” – rakstīts LBS noteikumos.

Kāpēc tas ir jāpiemin? Jo, kā vairāki basketbola cilvēki runā, Cipruss, iespējams, savu iepriekšējo nodarbi pavisam nebija atmetis. To arī neslēpja vairāki LBS struktūru darbinieki, kas atzina, ka uz to ir pievēruši acis. “Sportazinas.com” rīcībā nonāca informācija, ka Ciprusa sakarā LBS saņēma iesniegumu, lai tā izvērtē viņa atbilstību amatam, un vai viņš neoficiāli neturpina pildīt arī aģenta funkcijas.

Respektējot iesniegumu, bija nepieciešams veikt izmeklēšanu par tajā minētajiem iespējamiem pārkāpumiem. LBS ar šo lietu “tika galā” pēc savām “labākajām tradīcijām” – lieta padziļināti izmeklēta netika, bet lai nedarītu kaunu ne LBS, ne Ciprusam, pēc privātas Ciprusa sarunas ar Šnepu tika pieņemts lēmums, ka darba attiecības tiek pārtrauktas pēc abpusējas vienošanās. Ja patiesā situācijā būtu nākusi gaismā, LBS būtu jātaisnojas kā tā kontrolē savus darbiniekus, bet Ciprusam jāpierāda, ka nav grēkojis.

Vairāk par to varat lasīt ŠEIT.