Lēciens virs galvas vai pelnītā pozīcija – kā vērtēt U20 izlases astoto vietu?
Pagājušā gada beigas un šī gada sākumu Latvijas U20 hokeja izlase pavadīja Gēteborgā, kur aizvadīja cīņas pasaules čempionātā. Lai arī turnīrā sākumā sanācis piedzīvot trīs zaudējumus pēc kārtas ar vārtu starpību 0:20, Latvija iekļuva ceturtdaļfinālā, kamēr Vācija, kura turnīru sāka ar uzvaru pār Kanādu, bija spiesta cīnīties mačos par palikšanu elites divīzijā.
“Pirms turnīra man prasīja, ar kādu rezultātu es būšu gandarīts. Teicu, ka ar ceturtdaļfinālu. Tagad mēs spēlējām ceturtdaļfinālā, taču nevaru teikt, ka esmu gandarīts. Pirmkārt, uzskatu, ka no spēlētājiem nedabūju ārā visu. Otrkārt, apbēdināts vai vīlies esmu par to, ka daudz bija jārunā par lietām, par kurām būtu jārunā maz vai, vēlams, vispār nebūtu jārunā,” turnīra gaitu komentēja izlases galvenais treneris Artis Ābols, un patiesībā viņa vārdos arī daļēji slēpjas atbilde uz virsrakstā uzdoto jautājumu.
Man nebūtu problēmu Latvijas hokeja saimniecībā atrast pāris cilvēkus, kuri, vērtējot jaunatnes hokeja attīstību Latvijā, teiktu, ka astotā vieta parāda to, ka mums ir spēcīga hokeja sistēma, ja jau mēs konkurējam (ja zaudējumus ar četru, sešu un desmit vārtu starpību var nosaukt par konkurenci) ar pasaules spēcīgākajam valstīm. Šajā ziņā Ābols, atšķirībā no dažiem citiem, atrodas “uz Zemes” – pēc katras spēles pret grandiem viņš norādīja, ka tās ir cita līmeņa komandas.
Tāpat viegli atrastu cilvēkus, kuri teiktu, ka astotā vietā vispār neko neparāda un tā ir sakritība, atgādinātu to, ka 2023. gada NHL draftā netika izvēlēts neviens hokejists, kā arī atcerētos, kādos apstākļos Latvija izcīnīja savu vietu U20 PČ elites divīzijā, jo tas kļuva iespējams pēc Krievijas un Baltkrievijas atstādināšanas. Kāds te sakars Baltkrievijai? 2021. gada decembrī gan Latvija, gan mūsu kaimiņi spēlēja 1A divīzijā, kurā togad uzvarēja tieši baltkrievi, izcīnot ceļazīmi uz elites divīziju. Tomēr tā viņiem tika atņemta par līdzdalību Krievijas agresijā Ukrainā, kā rezultātā Latvija automātiski tika paaugstināta. Vai komanda spēlētu elitē, ja divas izlases netiktu atstādinātas? To neviens nezina, un atbilde uz šo jautājumu gan jau atkarīga no katra cilvēka optimisma un ticības.
Junioru hokejā spēku sadalījums ir ļoti izteikts – augstākais līmenis ir ASV, Kanāda, Zviedrija un Somija, kam seko visi pārējie. Latvijai bija iespēja uzspēlēt pret katru no šīm komandām, un tā iespēja tiešām ir ļoti vērtīga – tīri lai saprastu, cik daudz mēs atpaliekam no vadošajām valstīm. Neviens nesaka, ka mums vajadzētu dzīties pakaļ ASV vai Kanādai, un diez vai pienāks laiki, kad mēs tiešām varēsim konkurēt ar Ziemeļamerikas hokeja sistēmām.
Ābols skarbs pēc sagrāves pret Zviedriju: Spēlētājiem jāsaprot, ka esam atbraukuši uz PČ
Tomēr Zviedrija un Somija ir tās valsts, uz kurām mums vajadzētu līdzināties, un diemžēl arī pret šo valstu labākajiem junioriem izskatījāmies bezspēcīgi. Viena no lielākajām lietām, kas atšķir mūs no šīm divām Ziemeļvalstīm, ir sistēma. Proti, zviedriem pamatā ir tehnisks hokejs, viņi ir labi apmācīti, ar labu slidošanu un nūjas tehniku, kamēr somi katrā mačā mēģina nožņaugt pretinieku, kas viņiem lieliski izdevās pret Latviju – lai arī no četrām sagrāvām Gēteborga tieši pret Somiju vārtu starpība bija vismazākā, tieši šajā spēlē viss izskatījās ļoti bezcerīgi, jo somi neļāva darīt absolūti neko. Un tieši pēc šīs spēles Ābols sarunā ar žurnālistiem bija ļoti nokaitināts, pat pēc 0:10 pret Kanādu viņš nebija tik nikns.
Vai jums kaut kas nāk prātā, izņemot konkrētus uzvārdus, dzirdot teicienu “Latvijas hokejists”? Kāda ir Latvijas jaunatnes hokeja filozofija? Nevaru izdomāt neko, izņemot “aizbraukšana ārzemēs, ja paveiksies, tad uz Šveici vai Zviedriju, ja nē, tad uz Čehiju vai kādu no Ziemeļamerikas zemākajām līgām”. Šeit jāatceras pieaugušo izlases kapteiņa Kaspara Daugaviņa nesen stāstīto “Sporta studijas” ēterā. “Hokejā, lai tiktu līdz pašai augšai, ir gandrīz vai neiespējama misija. Neviens jau netic, ka no Latvijas var būt labs hokejists. Un tāpat jau neticēs. Tu esi no mazas valsts, kur nav savas līgas, kuru neviens nebrauc skatīties,” skarbo realitāti iezīme veterāns, kurš pēc izlases bronzas pavasara, pēc viņa paša vārdiem, saņēma sliktāko līgumu karjerā.
Daugaviņš: Iepriekš likās, ka mūsu spēle Latvijā mirst, bet mēs atgriezām ticību hokejam
Gēteborgā bija savākti faktiski Latvijas labākie juniori, kuri atbilst U20 čempionāta reglamentam. Un pat mūsu labākie juniori diemžēl pārsvarā nav konkurētspējīgi uz lielo izlašu fona. Šeit nav runa pat par uztraukumu un mentālo sagatavotību – skaidrs, ka kanādietis, kurš kopš bērnības ir pieradis pie milzīgas konkurences un spiediena, domāšanas ziņā būs spēcīgāks par Latvijas hokejistu, kurš spēlē “Optibet” hokeja līgā (OHL), ko arī uzsvēra Ābols pēc vienas no spēlēm, norādot, ka pretiniekiem visi hokejisti jau spēlē pieaugušo līgā, bet mums ir četri cilvēki no OHL. Un šeit nevajadzētu metāties ar tomātiem trenera virzienā, kurš pats strādā OHL – tieši tādēļ viņam arī ir lielākas tiesības teikt šādus vārdus, jo viņš lieliski apzinās vietējā čempionāta līmeni.
Runa ar par elementāro tehnisko brāķi piespēlēs, katastrofālu iziešanu no savas zonas, kur bijām sliktākie turnīrā, brīžiem nespēju izpildīt vienkāršas piespēles brīdī, kad uz tavu sniegumu skatās skauti no NHL, kuri U20 PČ parasti apmeklē kuplā skaitā, un Gēteborga nebija izņēmums. Un, kamēr hokeja funkcionāri var priecīgi uzsist viens otram pa plecu par astoto vietu, neatrisinātas problēmas ar hokeja attīstību, vienotās sistēmas trūkumu un citām lietām paliek ēnā. No viena no kolēģiem dzirdēju, ka Somijas U20 komanda varētu līdzvērtīgi nospēlēt arī pret Latvijas lielo izlasi – tik meistarīgi un apmācīti bija šie jaunieši.
Somijas U20 izlases uzbrucējs par NHL draftu, gaidāmo maču pret Latviju un Oskaru Batņu
Neesmu heiteris un no sirds priecājos par čaļiem pēc uzvaras par Vāciju – tā tiešām bija skaista spēle un man bija tā privilēģija to vērot no tribīnēm. Bet atkal – ar vienu labu spēli problēmas pašas neatrisināsies, un mums noteikti nevajadzētu ieslīkt pašapmierinātība par to, ka divos no trīs pēdējiem U20 PČ esam bijuši astoņniekā.
Protams, vieta U20 pasaules čempionātā var būt par vienu no elementiem, ko jāņem vērā, izvērtējot Latvijas jaunatnes hokeja sistēmu. Bet noteikti ne vienīgais un, kas galvenais, ne svarīgākais. Jo tas cipars, ņemot vērā konkurenci šajā līmenī, var izrādīties maldinošs. It kā astotie pasaulē, pavisam tuvu Šveice, Čehija u.t.t. Tikai jāatceras arī par daudziem citiem faktoriem – hokejistu skaits, hokeja skolu skaits, draftēto spēlētāju skaits un daudz kas citas, bez kā vieta pasaules čempionātā neko nenozīmē. Un, lai cik hokejistu no šīs izlases paliktu profesionālajā hokejā, tas būs nevis pateicoties mūsu hokeja sistēmai, bet par spīti tās trūkumiem. Cerams, ka mūsu “hokeja galvas” to saprot.
CITAS ZIŅAS NO ŠĪS KATEGORIJAS
