LFF prezidenta kandidāts Kļaviņš aicina pārtraukt LU stadiona projektu un veikt citas lielas izmaiņas

Rīga, 30.dec., LETA. Kādreizējais Latvijas Futbola federācijas (LFF) preses sekretārs Krišjānis Kļaviņš, kandidējot uz organizācijas prezidenta amatu, aicina pārtraukt Krišjāņa Barona ielas stadiona rekonstrukcijas projektu un veikt citas nozīmīgas reformas.

Kā zināms, pašreizējais LFF vadītājs Guntis Indriksons un Kļaviņš apstiprinājuši savas kandidatūras, iesniedzot visus nepieciešamos dokumentus, pavasarī gaidāmajām LFF prezidenta vēlēšanām. Kaut pieteikšanās noslēgsies 31.decembrī, paredzams, ka citu kandidātu uz amatu nebūs.

Kļaviņš publiskotajā programmā 2016.-2024.gadam uzsver, ka LFF ar teju desmit miljonu eiro gada budžetu nav spējusi nodrošināt futbola attīstību valstī.

“Līdz 2024.gadam futbols ar jebkādiem likumīgiem līdzekļiem jāpadara par populārāko sporta veidu valstī ar vislielāko tajā trenējošos bērnu skaitu, amatieru komandu, profesionālu klubu skaitu Latvijas Republikā starp visiem komandu sporta veidiem un sporta veida popularitāti Latvijas iedzīvotāju vidū,” izteicies Kļaviņš, stāstot, ka LFF budžets ir piecas reizes lielāks nekā hokeja un basketbola federācijām. “Diemžēl nauda tiek izmantota nelietderīgi, sabiedrībai necaurspīdīgi, daudzos gadījumos tīši izšķērdēta, desmitus un simtus tūkstošu eiro vērti iepirkumi veikti no Latvijas futbola vadībai tieši pietuvinātām kompānijām. Futbols nespēj izmantot savu finansiālo nospiedošo pārsvaru pār citiem populārākajiem sporta veidiem Latvijā – basketbolu un hokeju.”

Kļaviņš apgalvo, ka Indriksons (amatā no 1996.gada) un LFF ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis (amatā no 1993.gada) tērējuši desmitiem miljonu kopējās Latvijas futbola naudas. Kļaviņš sola, ka LFF, iespējams, varēs vērsties tiesā ar prasību atmaksāt nelikumīgi izšķērdētos līdzekļus, bet viņa vadībā federācija atskaitīsies par katru iztērēto centu, kas būšot “nepieredzēta atklātība Latvijas sportā”. Prezidenta amata kandidāts sola, ka LFF darbinieku algu fonds tiks samazināts par 20-30 procentiem, tomēr tiks piesaistīti “labākie pieejamie sporta menedžmenta profesionāļi Latvijā un arī cilvēki no ārvalstīm, piedāvājot augstu atalgojumu un prasot attiecīgu darba ražīgumu, rezultātus”.

Lai veicinātu labu pārvaldību, Kļaviņš aicina reformēt organizāciju un noteikt, ka LFF prezidents vai ģenerālsekretārs nevarēs būt amatā vairāk kā divus termiņus pa četriem gadiem. “Varas rotācija ir norma jebkurā organizācijā, kas sevi dēvē par demokrātisku,” uzsver Kļaviņš. Tāpat reformas skartu LFF valdes locekļu skaitu un piesaisti atbildības jomām, bet ar likumu tiktu aizliegts organizācijas prezidentam vai ģenerālsekretāram ieņemt jebkādus amatus Latvijas futbola klubos.

Kļaviņš sola, ka līdz 2024.gadam tiks uzbūvēta Futbola māja (LFF birojs), bet Latvijas futbola virslīgā spēles tiks aizvadītas tikai laikapstākļiem atbilstošā laikā – lai piesaistītu stadionos līdzjutējus, nedrīkst spēlēt agrā pavasarī un vēlā rudenī. “Latvijas futbolam ir potenciāls, lai vidēji vienu maču virslīgā apmeklētu ne mazāk par 800 līdzjutēju jau pēc aptuveni pieciem gadiem,” vēsta kandidāts.

Kļaviņš uzskata, ka virslīgas organizēšana jāpārņem LFF, kas viņa vadībā nodrošinās 28 tiešraides sezonā kādā no Latvijas bezmaksas TV kanāliem.

Lai cīnītos ar spēļu sarunāšanu, Kļaviņš sola, ka katram pirmās un otrās līgas klubam LFF piešķirs augsta līmeņa video aprīkojumu spēļu filmēšanai. “LFF izstrādās īpašu datorprogrammu, ar kuras palīdzību visi pirmās un otrās līgas mači jebkuram interesentam būs pieejami internetā tiešsaites režīmā,” raksta Kļaviņš, sakot, ka ar 2017.gadu tiks likvidēts virslīgas dublieru komandas turnīrs, bet šīs vienības spēlēs otrās līgas čempionātā.

“Pie pirmās loģiskās iespējas Latvijas kausa izcīņas sacensību norise tiks krasi mainīta – turnīru, tāpat kā pirms vairākiem gadiem, atkal aizvadīs viena kalendārā gada laikā, proti, pirmās kārtās spēles notiks aprīlī, bet fināls oktobrī,” vēsta kandidāts. “Latvijā tiks izcīnīta vēl viena trofeja – Superkauss. Spēle starp virslīgas čempionu un Latvijas kausa ieguvēju notiks nākamajā nedēļas nogalē pēc virslīgas čempionāta pēdējās kārtas spēlēm. Superkausa ieguvēju klubs iegūs naudas balvu – 10 000 eiro.”

Kļaviņš uzskata, ka, ņemot vērā Latvijas klimatiskos apstākļus, LFF budžetā ik gadu nepieciešams 1-2 miljonus eiro atlicināt futbola haļļu celtniecībai.

“Tādējādi ik pa diviem gadiem Latvijas Futbola federācija varēs uzcelt vismaz vienu pilna futbola laukuma izmēriem atbilstošu halli reģionos,” vēsta Kļaviņš, uzskatot, ka pirmo halli 2018.gadā varētu atklāt Liepājā, bet pēc tam tādas radīt arī Daugavpilī, Ventspilī, Jelgavā, Rēzeknē un Valmierā.

Kļaviņš sola nodrošināt Latvijas izlases futbolistiem maksimāli labākos iespējamos apstākļus, bet par izsaukumu uz valstsvienību dalībai kvalifikācijas mačos katrs futbolists saņemtu 750 eiro. “Par iekļūšanu Eiropas čempionāta vai Pasaules kausa izcīņas finālturnīrā Latvijas izlases futbolisti, treneri, apkalpojošais personāls, LFF prezidents un ģenerālsekretārs sadala 50% no UEFA, FIFA izmaksātās prēmijas. 40% tiek ieguldīti futbola infrastruktūras celtniecībā Latvijā, 10% nolikti uzkrājumā,” teikts Kļaviņa programmā.

Kļaviņš uzskata, ka līdz “Daugavas” stadiona rekonstrukcijai Rīgā Latvijas izlases spēles prioritāri jāaizvada Liepājā, bet jāaptur Krišjāņa Barona ielas stadiona projekts, jo tiek veltīts pārāk daudz, lai uzceltu stadionu, kas būs trešais mazākais stadions Eiropā, kurā mačus aizvada kāda no futbola nacionālajām valstsvienībām.

“Paniskā vēlme par katru cenu uzcelt nepraktisku stadionu var, iespējams, liecināt par nepārvaramu gribu pēdējo reizi pirms došanās atpūtā apgūt desmit miljonus, no kuriem vismaz četri miljoni varētu aiziet “maldu ceļus”,” raksta Kļaviņš. “Vēl dīvaināku šo projektu padara izvēlētā būvnieka solījums uzcelt stadionu līdz nodošanai pat gadījumā, ja LFF nav līdzekļu, par ko arēnu uzbūvēt.”

Nākamās prezidenta vēlēšanas gaidāmas 2016.gada 29.aprīlī, kad notiks ikgadējais kongress.