Latvijas basketbola izlases kapteinis Rihards Lomažs sarunā ar Lietuvas līgas (LKL) preses dienestu dalījies iespaidos par sezonu Klaipēdas “Neptūnas” rindās.
Lomažs šosezon “Neptūnas” sastāvā ir demonstrējis izcilu sniegumu, būdams viens no komandas līderiem. Arī Klaipēdas vienība vietējā līgā spēlējusi veiksmīgi, ar 11 uzvarām 16 spēlēs LKL kopvērtējumā atrodoties otrajā vietā.
Tajā pašā laikā “Neptūnas” ir nonākusi visai sarežģītā situācijā ULEB Eirokausā – ar bilanci 7-9 tā ieņem septīto vietu A grupā. Lai iekļūtu “play-off” jeb labāko sešiniekā, klaipēdiešiem jāuzvar atlikušajās divās grupas spēlēs, kā arī jācer, ka priekšā esošā “Cluj Napoca” piedzīvos divas neveiksmes.
“Ejām no spēles uz spēli. Mums ir jāizdara viss, kas ir mūsu spēkos, un tad redzēsim, kā viss saliksies. Ja veiksme uzsmaidīs, tad mums izdosies. Ja ne – neko darīt, taču vismaz zināsim, ka esam izdarījuši visu, ko varējām. Galvenais ir koncentrēties uz lietām, kuras varam kontrolēt,” par situāciju ULEB Eirokausā izteicās Lomažs.
“Protams, tagad, atskatoties atpakaļ, ļoti sāpīgs bija zaudējums ar viena punkta starpību Manrezā, kur nespēlēju, vai arī mačs, kurā bijām vadībā ar +20, bet beigās zaudējām. Taču tāda ir turnīra specifika – šeit ir grūti kaut ko izrēķināt vai paredzēt. Tikpat labi var runāt arī par mūsu uzvarām pēdējās sekundēs, kuras mēs tikpat viegli varējām izlaist no rokām. Tieši tas padara šo sporta veidu interesantu,” uzsvēra Lomažs.
LKL pirms pāris nedēļām savos sociālo tīklu kontos publicēja video no mača starp “Neptūnas” un Ķēdaiņu “Nevežis”, kur Lomažam bija piesprausts mikrofons. Latvijas izlases kapteinis visa mača garumā iesaistījās vārdu apmaiņā gan ar komandas biedriem, gan pretiniekiem, kā arī pat savas vienības treneri.
“Domāju, ka “trash talk” mani uzkurina, bet, iespējams, mazliet pārspīlēju, jo zināju, ka man ir mikrofons,” pasmējās Lomažs. “Parasti viss tieši tā arī notiek, varbūt šoreiz pat biju nedaudz pieklājīgāks. Jūs jau zināt, kā tas ir spēles laikā – sakāpj emocijas, vārdu apmaiņas ne vienmēr ir patīkamas. Bet pārsvarā tā ir vienkārša spēles sastāvdaļa, nekas personisks. “Trash talk” mani uzkurina, zinu, ka daudziem pretiniekiem tas arī patīk – tu “uzsvilsti”, bet pēc spēles viss atkal ir kārtībā. Man tas vienkārši ļoti patīk. Komunikācija ar līdzjutējiem, bērniem vai treneri dod labu sajūtu.”
Klaipēdas komandai janvāra sākumā arī pievienojās cits latvietis – 28 gadus vecais centrs Kārlis Šiliņš. “Mēs kopā spēlējām jaunatnes izlasēs, tāpēc viens otru labi pazīstam. Godīgi sakot, tas man pat rada papildu spiedienu – tiklīdz viņš kaut ko izdara, treneris uzreiz paskatās uz mani,” jokoja Lomažs. “Bet, ja nopietni, ir labi, ka viņš ir šeit. Domāju, ka viņam pat ir vēl labāk, ka esmu komandā, jo jaunā vidē vienmēr ir grūti adaptēties. Cenšos viņam palīdzēt.”
“Ir patīkami ģērbtuvē runāt dzimtajā valodā. Nekad iepriekš savā karjerā to nebiju piedzīvojis. Varbūt tas būtu vēl īpašāk, ja mēs būtu kaut kur tālu, piemēram, Francijā vai Spānijā, bet šeit Latvija ir pavisam blakus, un latviešu valodu apkārt dzirdam bieži. Tomēr arī tā tas ir ļoti patīkami,” par Šiliņa klātbūtni izteicās Lomažs.
Pēc vienas no nesenajām LKL spēlēm Lomažs nonāca epicentrā cita iemesla dēļ – proti, viņa komandas galvenajam trenerim Gediminam Petrauskam tika vaicāts viedoklis par Lomaža spēli aizsardzībā. “Neptūnas” stūrmanis Lomažu aizstāvēja, norādot, ka tikai cilvēki, kas nesaprot basketbolu, kritizētu latvieti par šo spēles elementu.
“Teiktu, ka aizsardzībā esmu solīds. Viss ir atkarīgs no lomas – ja spēlētu 10 minūtes, es varētu visu laiku pretiniekus presēt. Šeit man ir citas atbildības, tāpēc jāpiedomā, kā pielietot enerģiju, lai būtu produktīvs abos laukuma galos. Noteikti sevi neuzskatu par sliktu aizsargu. Kad atbraucu uz Lietuvu, sajutu kaut kādu neizskaidrojamu naidu pret mani, varbūt tāpēc, ka esmu latvietis (smejas). Cilvēki skatījās un mani kritizēja, bet labākais veids, kā viņus apklusināt, ir ar savu sniegumu. Tagad viņus vairs nedzirdu,” sacīja Lomažs.
Latvietis gan piekrita apgalvojumam, ka viņa pārstāvētā komanda nav pārāk laba aizsardzībā. “Mēs to dzirdam, bet vienkārši samierināmies ar to. Visi saprot, ka mums jāspēlē labāk. Reizēm pat pasmējamies – piemēram, pret Jeruzalemi ielaidām 92 punktus un jokojām: “Tagad mēs esam aizsardzības komanda!“ Mūsu komanda vienkārši ir veidota citādi – mēs orientējamies uz uzbrukumu.”
“Varbūt tas izklausās dumji, bet aizsardzība mums it kā ir otrajā plānā. Mums nav izteiktu aizsardzības speciālistu vai groza sargātāju. Protams, vēlamies kļūt labāki, īpaši pirms izslēgšanas spēlēm. Pēc Eirokausa mums būs vairāk laika video analīzēm, lai gatavotos konkrētām spēlēm. Reizēm aizsardzībā pietrūkst spēka, ņemot vērā saspringto grafiku, bet tas nav attaisnojums. Mums jābūt labākiem,” pauda Lomažs.